Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9028479t1h107c.jpg)
Tuvojoties vasaras saulgriežiem, pilsētnieku vidū krietni aug pieprasījums pēc pļavu puķu pušķiem, kuru vidū šad tad pavīd arī pa kādam aizsargājamam augam. Tirgotājiem par šo pārkāpumu draud sods līdz 500 latiem.
Valsts vides dienesta dabas aizsardzības uzraudzības daļas pārstāvis Andris Širovs piebilst, ka administratīvi iespējams sodīt ikvienu, pie kura atrasti aizsargājamie augi, vienalga, vai viņš tos nes uz tirdzniecības vietu vai mājām. Tāpat aizliegts audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus, tos kolekcionēt, mainīt vai dāvināt.
Visiecienītākā "zemletes" prece Latvijas tirgos ir orhideju dzimtas augi, kas krāšņumā gan krietni vien atpaliek no savām siltzemju radiniekiem, taču reibina ar spēcīgo smaržu. Botāniķe Vija Znotiņa stāsta, ka Latvijā gandrīz visas orhideju sugas ir aizsargājamas, turklāt ar likumu neaizsargātās ir tik necilas, ka tās tirgotāju vidū nav iecienītas. Lielākoties iespējams iegādāties smaržīgo naktsvijoli, taču tirgotāji nesmādē arī zaļziedu naktsvijoli, kuru pēc ārējā izskata grūti atšķirt no smaržīgās naktsvijoles, tomēr tā nevar lepoties ar tik izteiktu aromātu, kā arī plankumaino un Baltijas dzegužpirkstīti. Latvijā reto dzelteno dzegužpirkstīti aizsargā ne tikai pašmāju noteikumi, bet arī Bernes konvencija. Tā ir ļoti reti sastopama, tāpēc svarīgi pasargāt katru augu, taču V. Znotiņa min kādu nepatīkamu kuriozu: kādai viņas kolēģei pēc maģistra darba aizstāvēšanas radinieki uzdāvinājuši puķu pušķi no krāšņajām dzeltenajām dzegužpirkstītēm.
Nereti tirgū pamanāms laksis jeb mežloks – tam gan pircēji vietu ierāda nevis ziedu vāzē, bet uz ēdamgalda. Laksis, kuru sauc arī par meža ķiploku, aug ēnainos platlapju mežos un gravās, tā lapām ir maiga ķiploku smarža un garša. Tā kā laksi mēdz audzēt arī dārzos, tirgotājam jānodrošinās ar pašvaldības izziņu, ka laksis izaudzēts dārzā.
Uz tirgus letes šad tad pavīd arī citi aizsargājami augi, piemēram, dobais cīrulītis, šaurlapu lakacis, gada un vālīšu staipeknis, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola, pļavas silpurene un citi. Vides speciālisti aicina iedzīvotājus vienkārši nepirkt šos augus, jo, kamēr būs pircēji, būs arī piedāvātāji.
Par tirdzniecības vietās pamanītiem aizsargājamajiem augiem Rīgā var ziņot Valsts vides dienestam, citur Latvijā – reģionālajām vides pārvaldēm, kā arī pašvaldības policijai. Dabas aizsardzības pārvalde tirdzniecības vietās visā Latvijā plāno izvietot plakātus ar aizsargājamo augu attēliem un aprakstu, sola A. Širovs.
Aizsargājamie augi, kurus aizliegts plūkt
