Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9031297t1ha254.jpg)
Tiem, kuri par dārzu neuzskata lielveikalu plauktus, būtu jāveltī uzmanība tām dzīvajām būtnēm, kuras bojā augļu un ogu ražu.
Plūmju tinējs
Pēdējos gados pastiprināti savairojies kaitēklis ir plūmju tinējs. Šogad pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) datiem tas sācis lidot jūnija otrajā nedēļā. Tinēja tauriņi dēj olas uz jauniem augļaizmetņiem, un pēc 7–10 dienām izšķiļas kāpuri. Baroties tie dodas jaunos auglīšos, ap kauliņu veidojot ejas un piepildot tās ar ekskrementiem. Bojātās plūmes var atpazīt pēc dzintaram līdzīgu sveķu rašanās ārpusē, violetas nokrāsas, augļi priekšlaicīgi nobirst. Rozā sarkanīgie kāpuri plūmē dzīvo apmēram mēnesi, pēc tam izlien un uzmeklē ziemošanas vietu. Ja ap stumbriem 10 – 15 cm no zemes jūnija beigās apliek ķeramjostas, tad kāpuri salien tajās. Kaitēkļus var iznīcināt, arī regulāri savācot nobirušās plūmes un nolasot aizdomīgās. Tinēju izplatība samazināsies, izlaižot trihogrammas vainagos tauriņu lidošanas laikā. Ja izvēlas insekticīda smidzinājumu, jāņem vērā, ka plūmju tinējam lidošanas un olu dēšanas periods ir ilgstošs, bet insekticīdu drīkst lietot vienu vai divas reizes sezonā. Lidošanas maksimums parasti ir jūnija vidū, bet vēsākā laikā arī vēlāk (optimālā t0 ap +200C).
Otrs kaitēklis, kura dēļ var nobirt raža, ir plūmju zāģlapsene. Šie kāpuri ir zaļgani vai dzeltenīgi balti ar blakšu smaku. Uz jaunajiem auglīšiem ārpusē redzami caurumi, iekšpusē kāpurs vispirms izgrauž kauliņu, pēc tam mīkstos audus. Viens sabojā 3 – 5 augļus. No nobirušajām plūmēm kāpuri ātri izvācas, tādēļ tie jāiznīcina regulāri.
Laputis
Bieži vien jaunie plūmju dzinumi kļūst tievi, lapas noliecas uz leju, ieliecas, bet nedeformējas. Dzinumi blīvi noklāti ar pelēcīgām laputīm. Tās izdala saldu vielu, un uz augļiem un lapām veidojas kvēpsarma. Šīs plūmjuniedru laputis ir grūti apkarot ar insekticīdiem, jo traucē kaitēkļu vaskveida izdalījumi. Ja kokus apsēdušas dzelteni vai pelēcīgi zaļās laputis, lapas un jaunie dzinumi deformējas. Ievērojot preparāta nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai, lietojami pieskares iedarbības insekticīdi.
Kaitē arī ķiršiem
Vasarās uz ķiršiem sastopamas melnas ķiršumadaru laputis, kuru dēļ stipri čokurojas saldo ķiršu lapas. Dzinumi pārstāj augt. Dārza tuvumā jānopļauj madaras, atļauts lietot insekticīdus. Iepriekšējā vasarā ogās dzīvoja baltie, bezkājainie ķiršu mušas kāpuri. Mušas kūniņa, ziemu un pavasari pavadījusi augsnē, maija beigās pārvēršas par pieaugušu mušu un izlido. Izlidošanai vajadzīga mitra augsnes virskārta. Jo gaisa temperatūra augstāka, jo aktīvāk noritēs olu dēšana zem ķiršogas miziņas. Viena muša var izdēt līdz 20 olām dienā. Pēc nedēļas izšķiļas kāpurs, kas barojas ogā līdz 21. dienai. Bojātā oga nokrīt, vai arī kāpurs izlien no augļa. Ja šajā laikā zem kokiem augsne stipri sakaltusi, kāpuri nespēj tajā ielīst un iet bojā. Ja ne, nākamajā pavasarī izlidos jaunas mušas. Vasarā laicīgi jānovāc raža, neatstājot augļus kokos, regulāri jāsavāc nokritušie augļi. Ja kāpuri jau ir augsnē, periodiski irdinot apdobes, tiem tiks traucēta attīstība. To var darīt arī ar insekticīdiem. Kad ķirši sāk krāsoties, muša vēl nav sadējusi olas, tad kokus, pilnībā noklājot ar šķidrumu, var smidzināt ar kādu no atļautajiem preparātiem. Pēc nedēļas procesu atkārto.
Apvienojot vairākus kaitēkļu ierobežošanas veidus, var iegūt apmierinošu produkciju.
Māra Bērziņa, Valsts augu aizsardzības dienesta Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas inspektore