Piektajai daļai planētas augu sugu draud izmiršana (12)

Lielbritānijas Karaliskā botāniskā dārza vadītājs Stīvens Hopers norādīja, ka ziņojums par augu zaudējumiem ir līdz šim precīzākais 380 000 pasaules augu sugu apdraudējuma atainojums.

"Šis pētījums apstiprina to, ko mēs jau nojautām, - augi ir apdraudēti, un galvenais iemesls tam ir cilvēka radītie augu dabiskās vides zaudējumi," tā sauktā Sarkanā saraksta rādītāja prezentācijā atzīmēja Hopers.

Viņš arī norādīja, ka Lielbritānijas Karaliskā botāniskā dārza, Londonas Dabas vēstures muzeja un Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) veiktais pētījums novilcis "galveno bāzes līniju" turpmākajiem saglabāšanas pūliņiem.

"Mēs nevaram sēdēt blakus un vērot augu sugas izzūdam - augi ir pamats visai dzīvībai uz Zemes,

tie nodrošina tīru gaisu, ūdeni, barību un kurināmo. Visu dzīvnieku un putnu dzīvība ir atkarīga no tiem, un tāpat mēs arī."

Pētījums tapis tieši pirms ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas dalībnieku tikšanās Nagojā Japānā no 18. līdz 29. oktobrim, kur tiks izvirzīti jauni mērķi apdraudētās dzīvās dabas saglabāšanai.

IUCN pārstāvis Kreigs Hiltons Teilors izteica cerības, ka Nagojas tikšanās laikā tiks izvirzīts mērķis, lai līdz 2020.gadam neizzustu vairs neviena no šobrīd apdraudētajām sugām.

"Mēs vēlamies būt droši, ka augi netiks aizmirsti," viņš teica.

Īpaši daudz izzūdošo sugu - tropiskajos mežos

Pētījuma laikā tika novērtētas 4000 sugas, no kurām 22% tika klasificētas kā apdraudētas. Īpaši daudz tādu bijis starp tropiskajos lietus mežos sastopamajām sugām. Secināts, ka augi ir salīdzinoši vairāk apdraudēti nekā putni, tikpat apdraudēti kā zīdītāji un mazāk apdraudēti par abiniekiem vai koraļļiem.

Visapdraudētākā izrādījusies kailsēkļu augu grupa, kas ietver arī egles.

Vislielākos draudus augu eksistencei rada tieši cilvēku izraisītie dabiskās vides zaudējumi, audzējot dažādas kultūras un mājlopus. Cilvēka veiktās darbības veido 81% no kopējā apdraudējuma, paskaidroja Karaliskā botāniskā dārza pētnieks Nīls Bramits.

Atrod dažas it kā izzudušās sugas

Tikmēr otrdien atklātībā nākušais divu Austrālijas zinātnieku pētījums liecina, ka dažas par izzudušām uzskatītas zīdītāju sugas joprojām ir sastopamas.

Diāna Fišere un Saimons Blombergs no Kvīnslendas universitātes Austrālijā identificējuši 187 zīdītājus, kas par zudušiem uzskatīti kopš 1500.gada, no kuriem 67 sugas pēc tam atklātas no jauna. Pētījums publicēts britu zinātņu žurnālā "Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences".

Vai zinātnieki pārspīlē?

"Izzušanu ir grūti atklāt. Sugas ar lieliem tukšumiem to novērojumu reģistros, kuras varētu uzskatīt par izzudušām, bieži tiek atklātas no jauna," teikts pētījumā. Sevišķi tas attiecas uz zīdītājiem, kuru dabiskā vide tikusi iznīcināta. Salīdzinot ar sugām, kuras postoši ietekmējuši ievesti plēsoņas, slimības vai medības, tieši tie biežāk tiek kļūdaini klasificēti kā izzuduši. Līdz ar to pētījumā secināts, ka dabiskās vides iznīcināšanas ietekme uz sugu izzušanu varētu būt pārspīlēta, sevišķi ja runa ir par teritorijā savulaik ieviestām sugām.

Autori arī atzīmējuši, ka izzudušo sugu meklējumos būtu jāatturas no bieži vien bezjēdzīgajiem centieniem atklāt tādas "harismātiskas" sugas kā Tasmānijas vilks jeb lielākais zināmais plēsīgais somainis, kura pēdējais pārstāvis nomira 1936.gadā Tasmānijā.

Pagājušajā nedēļā dabas aizsardzības speciālisti paziņoja par divu Āfrikas varžu sugu un Meksikas salamandras atklāšanu no jauna. Šīs sugas tika uzskatītas par izmirušām pagājušajā gadsimtā, bet, pateicoties nomaļu un bieži vien cilvēkiem bīstamu vietu izpētei, zinātniekiem izdevies no jauna atrast šo sugu pārstāvjus.