Ozolkalnietes Violas Kovačas tētis mazo čivavas šķirnes suņuku atveda no Maskavas suņu skolas kā dāvanu brālim. Kad suni atveda uz jaunajām mājām, viņš bija četrus mēnešus vecs un puskilogramu smags. Mazais četrkājis par savu saimnieci tomēr izvēlējās Violu, kura rūpējas par suņuku jau kopš viņa mazotnes.
Čivava Montijs - suns ar gaumes izjūtu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Suns tika iegādāts ar visiem ciltsrakstiem, kā tas pienākas. Montijs Vikings Brauns - šāds vārds ir rakstīts šī mazā suņa pasē. Saukt viņu par Vikingu vai Braunu esot bijis sarežģīti, tādēļ suni dēvē vienkārši par Montiju. Tagad tiek kārtots, lai Montijs saņemtu pieauguša suņa dokumentus, jo 21.jūlijā Montijam paliks trīs gadi. Sunim tiek svinētas dzimšanas dienas.
Pats izvēlas sev apģērbu
Sākumā apģērbu Viola Montijam šuvusi pati, bet rezultāts neesot bijis labs, tādēļ drēbītes valkājot pa mājām vai ejot pastaigās. Izejot sabiedrībā, tiek uzposts, lai izskatītos elegants.
Suņa apģērbs maksā no pieciem līdz četrdesmit latiem. Meitene atzīst, ka sunim pirkt apģērbu ir līdzīgi kā cilvēkam. Arī dzīvniekiem var variēt tērpus, var iegādāties džinsu kostīmu ar cepuri un apaviem. Montijam nepatīkot apavi, tādēļ Viola tos nepērk. Veikalā, pirms apģērba iegādes, suns uzlaiko izvēlēto apģērbu, lai redzētu, vai tas patīk, vai jūtas ērti. Uzreiz var redzēt, vai sunim apģērbs patīk vai ne, ja nepatīk, viņš sāk riet vai vienkārši nekustas. Aksesuārus arī suņuks nepieņem, vienīgi ar pavadām samierinās.
Saimniece bieži suni vanno, lai gan šī procedūra viņam neejot pie sirds, tomēr Montijs paklausīgi gaidot, kad viss beigsies. Reizēm meitene izmanto kādu smaržīgu šampūnu. Līdz vienam gadam suni drīkstēja mazgāt tikai vienu reizi, jo apspalvojums esot bijis ieziests ar speciālu eļļiņu, kas pasargā no utīm un sīkiem kukainīšiem, kas reizēm mīt dzīvnieku kažokos.
Vēl skaistumkopšanas procedūras ir nagu apgriešana un arī ķemmēšana. Viņiem pat esot piedāvāts piedalīties suņu skatēs, bet šo piedāvājumu neesot pieņēmuši.
Kāds suns, tāds saimnieks?
Suns kopš dzimšanas tiek mācīts, bet tagad Viola viņam neliek piepūlēties, jo pārāk viņu mīl. Meitene stāsta, ka suņuks māk sēdēt, paprasīt ēst un palūgt iet pastaigās. Kad saimniece saka: “Montij, ejam ārā!”, suns saausās un ir laimīgs.
Montijam ir sava guļvieta mājās, bet to pašlaik ir ieņēmis kaķis. Šajā būdā suns padzīvojās tikai pirmās trīs dienas, jo bija no mums visiem nobijies, bet tagad savā būdā glabā visas saplēstās un sagrauztās lietas. Suns par savu jauno guļvietu izvēlējies saimnieces gultu. Viņam ir bailes no trokšņiem, tādēļ labāk mīl klusumu. “Viena slikta rakstura īpašība Montijam ir graušana. Ejot pa ielu, suns man ir klēpī, neviens nevar viņu noglaudīt, jo viņš sāk riet un rādīt zobus, bet labo īpašību Montijam ir vairāk. Suns ir godīgs, mīļš un uzticīgs. Daudzi saka - kāds suns tāds saimnieks - arī man šādu teicienu piedēvē, lai gan Montijs ir par mani kārtīgāks,” saka saimniece.
Vesels un bez viena zoba
Sunim regulāri tiek veiktas arī ārstu apskates. Tiek potēts. Dokumenti noformēti atbilstoši veselības stāvoklim. Reizēm rodas problēma ar ēšanu, ja Montijs pārēdas, tad paliekot slikti, bet tā suns neslimo.
Montijs sver divus kilogramus. Par spīti sīkajiem izmēriem, čivavam ir diezgan laba veselība un ilgs mūžs. Attiecīgi savam izmēram arī pārtika ir mazās devās, bet sātīga - malta vistas gaļa un aknas, kā arī augļi. Reizēm viņš ēd arī sauso barību, bet tā tiek dota kā vitamīni.
Montijs ir divu kucēnu tētis. Māte ir pekiniešu šķirnes kucīte. Saimniece stāsta, ka sunim pierē ir avotiņš tāpat kā maziem bērniem. Violai esot teikts, ka tieši šī suņu šķirne pasargājot no ļaunuma.