Video vairs nav pieejams.Latvijā arvien vairāk izplatās dažādi augi, kas savulaik te ievesti no citām zemeslodes malām. Tas apdraud vietējās augu sugas, tāpēc citas Eiropas valstis šādiem svešiniekiem pat piesaka karu un piešķir lielus līdzekļus, lai šādas sugas apkarotu. Par šādu augu izplatību ir noraizējušies arī pašmāju biologi.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pasniedzēja rāda augu, kas Latvijā ienācis no Ziemeļamerikas. Tā ir Kanādas zeltslotiņa, kas patlaban jau diezgan labi iedzīvojusies mūsu dārzos. Taču, piemēram, šis augs ir bīstams vietējām augu sugām - hektāriem plašajās zeltslotiņu teritorijās nespēj augt neviens cits augs, stāsta LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēja Brigita Laime: "Ja mēs paskatāmies te, kur aug zeltslotiņa, tur apakšā nav nekā cita. Un ja 10 hektāri no vietas ir tikai zeltslotiņa, padomājiet, cik daudz aiziet bojā vietējo augu?"
Rudens pusē mežmalas kļūst krāšņi dzeltenas, kas, protams, ir skaisti. Taču savulaik zeltslotiņas Latvijā brīvā dabā nebija sastopamas, tās tika ievestas, lai ieaudzētu piemājas dārzos. Latvijā Kanādas zeltslotiņas ir aizbēgušās no dārziem pirms gadiem 20, kad tika pārtraukta zemes intensīva apsaimniekošana. Tagad tās izplatās lielā ātrumā.
Vērtīgais, bet augiem nelabvēlīgais - smiltsērkšķis
Un kas būs vēl pēc 200 gadiem, ja svešaugi tik ātri iekaro jaunas teritorijas, jautā biologi. Tikpat ātri izplatās arī smiltsērkšķis, kas iznīcina pilnīgi visus citus augus. Ik gadu Latvijā parādās viena vai divas jaunas augu sugas. "Daugavpils pusē atklāts arī ozollapu embotiņš. Šis tas atklāts, gan mērķtiecīgi botāniķiem ejot, veicot pētījumus, gan tīri nejauši augus uzejot dažādās negaidītās vietās," saka Laime.
Latvijā iemājo siltākām zemēm raksturīgas sēnes
Tāpat, nejauši uzskrienot virsū, jaunas sugas atklāj arī sēņu pētnieki. Viena jauna to suga tika atrasta tikai pirms mēneša pašā Rīgas centrā. Šīs sēnes parasti augot Ziemeļamerikā, bet Eiropā tās sastopamas ļoti reti, turklāt parasti tikai siltumnīcās. Diāna Meiere, Latvijas Mikologu biedrības vadītāja: "Ne jau tikko tā spora ir atlidojusi un sākusi augt. Bet visdrīzāk tā sēņotne vairākus gadus jau mūsu valstī bijusi. Tā kā suga raksturīgāka siltākām zemēm, tad šogad līdz ar silto laiku šī sēne parādījās."
Sēnes ar jauku nosaukumu zelta brūnsardzene pirms 50 gadiem vispār nebija mūsu mežos, bet tagad tā ir diezgan izplatīta, taču tā nav ēdama. Latvijā ir reģistrētas četri tūkstoši sēņu sugu. Un tuvākajos gados noteikti atklās vēl, pārliecināti mikologi.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)