Kāpēc iznīkst gurķi?

Gurķi nīkuļo vai pilnībā iznīkst divu sēņu izraisītu slimību rezultātā. Tās ir gurķu dīgstu un sakņu puve. Dīgstu puvi ierosina augsnes sēnes, kas inficē nelabvēlīgu augšanas apstākļu novājinātus gurķu dīgstus siltumnīcās. Dīgstu sakņu kakls kļūst mīksts, tievs, tie noliecas un iet bojā. Nedaudz lielākiem augiem ar vienu līdz divām īstajām lapām stublājs kļūst tievs tieši zem lapām. Dažreiz dīgsti nīkuļo un vienmērīgi dzeltē.

Slimības attīstību veicina visi faktori, kas novājina sakņu sistēmu. Visbiežāk slimība izvēršas uz dīgstiem, kas attīstījušies zemā temperatūrā vai strauji mainoties gaisa un augsnes temperatūrai, kā arī, ja dīgstus laista ar aukstu ūdeni. Dīgstu puvi veicina arī nepareiza augsnes sagatavošana — pārāk lielas slāpekļa vai kūtsmēslu devas, sabiezināti stādījumi, augsnes sablīvēšanās un dziļi iesētas sēklas, kas ilgi dīgst.

Gurķu sakņu puve ir ļoti postoša un izplatīta gurķu un citu ķirbjaugu slimība. Slimības pirmās pazīmes parādās saulainās dienās, īpaši pusdienlaikā, kad augiem trūkst mitruma, jo inficētie vadaudi nespēj to uzņemt. Slimajiem augiem, sākot no apakšējām, dzeltē un vīst lapas. Auga saknes kakls kļūst brūns, izveidojas brūces, sīkās saknītes daļēji vai pilnīgi atmirst.

Slimību veicina krasas temperatūras svārstības, pārmērīgs augsnes mitrums, auksta ūdens liešana, pārāk lielas nesabalansētas mēslojuma devas un atkārtota gurķu audzēšana vienviet vairākus gadus pēc kārtas.

Abu šo slimību ierosinātājas sēnes saglabājas augsnē, slimo augu atliekās un sēklās.

Lai ierobežotu šo slimību attīstību gurķiem, jānodrošina pareizas mēslojuma attiecības, optimāla sējumu biezība, nezāļu iznīcināšana, dīgstu laistīšana ar siltu ūdeni (18 — 19°C), optimāla augsnes un gaisa temperatūra un sistemātiski jāpapildina augsne, veicinot papildus sakņu veidošanos.

Zane Liepiņa, Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vecākā inspektore