Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bieži vien pēc ziemas zāliens izskatās bēdīgs – palikusi vecā zāle, tas sablīvējies. Mēdz gadīties, ka rudenī zāliens nav nopļauts un tajā atstāta pārāk gara zāle. Optimālais garums – 5 – 7 cm, ja ir kaut par vienu centimetru vairāk, zāliens saguļas veldrē, kas uzreiz bojā vizuālo skatu. Kā rīkoties, lai iepriekšējā vasarā tik pievilcīgais zaļais klājiens atgūtu savu skatu?
Vispirms to vajag izķemmēt. Ar lapu grābekļiem droši skrāpē tur, kur ir jau sauss. To pašlaik ieteicams darīt vietās, kur ir pilnīgi sauss. Ja būs kaut nedaudz mitrs, var izkustināt velēnu, un nebūs nekāda labuma. Kārtīgi ķemmējot, no zāliena izdosies dabūt prom ne tikai veco sūnu, bet arī sauso atmirušo zāli. Šis darbiņš jāatkārto divas reizes ar nedēļas intervālu, jo ar vienu reizi zālienu parasti neizdodas savest kārtībā.
Laika gaitā zāliena augsne mitruma ietekmē sablīvējas – saknēm trūkst gaisa. Tas savukārt pasliktina zāles augšanu, tā slikti uzņem barības vielas. Pavasarī zālienam veic aerāciju – to sadursta ar dārza dakšām, lai pie saknēm varētu piekļūt gaiss un lietus ūdens iesūktos augsnē.
Trešais darbs, ko nedrīkst piemirst, – pavasarī zālienam jādod mēslojums. Tam nepieciešams slāpeklis, uz 100 kvadrātmetriem zāliena jāizlieto 1,5 kilogrami slāpekļa. Lai arī mēslojums ir pietiekami dārgs, uz to taupīt nevajadzētu. Zāliens izskatīsies tieši tāds, cik tur daudz naudiņas būs ieguldīts. Lielais kompleksā mēslojuma maiss (20 kg iepakojums) izmaksās apmēram 14 latus, ar 5 kilogramiem pietiks 100 kvadrātmetru zāliena ielabošanai.
Speciālisti iesaka zālienu mēslot sausā laikā, kad gaisa temperatūra jau sasniegusi vairāk nekā 20 grādus un nākamajā dienā ir gaidāms lietus. Tad smalkās mēslojuma granulas labāk ieskalojas augsnē. Turklāt jaunāko komplekso mēslojumu granulas ir ļoti sīkas, tās nebojā kopējo vizuālo izskatu, jo tikpat kā nav pamanāmas zālienā.
Jāiegaumē, ka zāliens jāmēslo trīs reizes gadā – agri pavasarī, ap Jāņiem un septembrī. Lielākoties izpaliek tieši rudens mēslojums. Ja rudens ieilgst, augam grūtāk uzņemt barības vielas. Turklāt jārēķinās, ka ziemas periods var būt pasmags, un tad pavasarī zāliens nebūs tik spēcīgs, kā gribētos.
Mēdz gadīties, ka vietām zāliens ir bojāts un šur tur pamanāmi tukši plankumi. Tas var būt kailsala rezultāts, varbūt tieši tajā vietā sakrājies par daudz ūdens vai arī mājas četrkājainais mīlulis atstājis savu vizītkarti. Šajās tukšajās vietās jāieber augsne, var ņemt no dārza vai arī iegādājas speciālu, tagad izvēle ir pietiekama un liela. Kad iebērta augsne, tajā iekaisa zāliena sēklas. Lai izvairītos no mājdzīvnieku nedarbiem, var ierobežot viņu pastaigas laukumus vai norobežot daļu zāliena un apstādījumu.
Zāliens patiesībā iztur vislielāko slodzi – pa to staigājam, tur atpūšamies un spēlējam bumbu, skraidām kopā ar bērniem, rīkojam piknikus. Tieši tālab tas vairāk jākopj un jāmīl. Nepietiek, ka ir skaistas puķu dobes. Ja nebūs veselīga un koša zāliena, tām nebūs kur izcelties.
***
EKSPERTA PADOMS
Dace Strupule, SIA SilJa vairumtirdzniecības menedžere
Zāliena normālai attīstībai vajadzīgas barības vielas, mitrums un saknēm – gaiss. Gaisa trūkums pasliktina zāles augšanu, tā slikti uzņem barības vielas, velēna ātri noveco, sāk augt nezāles, veidojas sūna. 40–50 procentu augsnes poru jābūt pildītām ar gaisu, tikai tad zāliens jutīsies labi.
Ja augsne par blīvu, zālienam pavasarī veic aerāciju – tā nodrošina gaisa nokļūšanu pie saknēm, arī mēslojums labāk tiek pie tām, un veidojas dziļāka sakņu sistēma.
Mēslojums jākaisa vienmērīgi, lai nesabojātu zālienu. Tumši zaļi un dzelteni plankumi liecina, ka tas izsēts nevienmērīgi. Ja mājās ir malkas apkure, var izmantot pelnus, jo tie satur kāliju, fosforu un kalciju. Pelnus izsēj agri pavasarī. Deva: 50 – 100 gramu uz vienu kvadrātmetru, vienmērīgi to izkliedējot.
Slāpekļa minerālmēsli stimulē zāliena intensīvu augšanu, jaunu lapu veidošanos un piešķir tam patīkamu zaļu krāsu. Fosfors veicina sakņu sistēmas ātru veidošanos, savukārt kālijs to padara izturīgāku pret sausumu, slimībām un pārziemošanas grūtībām. Visplašāk no slāpekļa minerālmēsliem lieto amonija sulfātu, to virsmēslo agri pavasarī – tas paskābina augsnes reakciju un kavē nezāļu parādīšanos. Zāliena mēslošanai lieto arī karbamīdu, bet tas izmantojams piesardzīgi, jo var to apdedzināt, vēlams sēt tikai uz sausa zāliena.
Reizēm zālienā ieviešas sūna, jo graudzāles ir prasīgas pēc slāpekļa. Sūnas spēj augt nabadzīgās, blīvās augsnēs. Zāliens nīkst laukā, jo tam trūkst barības vielu. Vienmēr labāk izvēlēties minerālmēslus, kur slāpeklis ir vairumā. Jāatceras, ka mēslojumu drīkst kaisīt tikai uz tīra, sakopta zāliena.