Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9092973t1h993d.jpg)
Salīdzinot ar saviem "brālēniem" seskiem, zebiekstēm un caunām, āpsis ir prāvākais Latvijā mītošais sermuļu dzimtas dzīvnieks. "Mazie" ir izteikti plēsēji, taču āpsis neatsakās arī no veģetāras pārtikas, ļoti ciena medu.
Kad mežā un laukā pārtikas paliek pavisam maz, āpši liekas ziemas guļā, bet pirms tam zem kažoka "uzēd" pamatīgu tauku "oderi". "Āpšus medī galvenokārt vērtīgo tauku dēļ," atklāj Latvijas Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. Latvijā āpši diezgan vienmērīgi apdzīvo visu teritoriju, kur vien ir tiem alu rakšanai piemēroti sausi smilšu uzkalniņi. "Iecienījuši mežus, kas mijas ar mitrām ieplakām. Citās Eiropas valstīs, kur piemērotu vietu mazāk, viņi rokot alas pat klajā laukā," stāsta J. Ozoliņš. Dānijā to palicis tik maz, ka valsts finansē īpašu programmu šo dzīvnieku atgriešanai vidē.
Acis atveras 37. dienā
Marta beigās vai aprīlī āpšu mātei piedzimst divi, trīs, dažreiz vairāk mazuļi. Tie akli alā pavada aptuveni 40 dienas. Māte mazuļus zīda ar pienu ap trim mēnešiem. Pusotra mēneša vecumā āpsēni iegūst sugai raksturīgo apmatojumu un pamazām tiek vesti dienas gaismā. Ap trīs mēnešus veci jaunuļi tiek ņemti līdzi vecāku nakts izgājienos, uz rudens pusi tie paši sāk meklēt sev vietu alu ierīkošanai.
Āpši ir ļoti tīrīgi dzīvnieki – pirms līšanas alā tie cītīgi notīrot kājas un izpurinot vilnu. Bieži mainot migas cisas. Āpšu alas sausos meža uzkalniņos var atšķirt pēc pēdu nospiedumiem, taču tās nesmird. Ja alu apkārtnē jūtama īpaša smaka, tas nozīmē, ka āpšiem uzradušies apakšīrnieki – lapsas vai jenotsuņi, kuri smirdinādamies cenšas āpšu ģimeni izdzīt laukā.
Izkārnījumus āpši cītīgi aprok vienā vietā, pēc laika meklē citu. Āpšu vasaras tualetes vietā parasti vēlāk savairojoties kupli avenāji, jo aveņu sēkliņas, izgājušas caur āpšu gremošanas sistēmu, esot ar paaugstinātu dīgtspēju.
Pret klepu un artrītu
Ja piemeklējis pamatīgs bronhīts, dažkārt pietiekot pāris tējkarošu āpša tauku ierīvēt krūtīs un kāju pēdās. Citi šķīdina pa tējkarotei tauku uz glāzi silta piena un dzer, lai kaiti pievārētu. Āpšu tauku ierīvēšana palīdzot arī pret locītavu un kaulu sāpēm un ārstējot varikozas vēnas.
Lai iegūtu taukus, nošautais dzīvnieks jānodīrā. Lielākā tauku masa atrodas uz muguras. To noņem, samaļ gaļas mašīnā un liek katlā, kuru ūdens peldē karsē līdz pat sešām stundām. No viena dzīvnieka varot iegūt ap pusotra litra tauku. Āpšu taukiem esot iepelēka krāsa un īpatnēja smaka. Istabas temperatūrā tie nesacietē. Pieliekot āpša gaļai daudz garšvielu, īpaši ķiplokus, sanākot labs cepetis.
Uzziņai:
Medīt āpšus drīkst no 1. oktobra līdz 31. decembrim.
Latvijā uzskaitīti 11 500 āpšu. Gadā nomedī apmēram 100.
Litrs āpša tauku maksājot pat līdz 50 latiem, vēstī informācija dažādos mednieku interneta forumos.