Lai gan Alūksnes rajons ir starp tiem, kur pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku bijis mazāk, nevar teikt, ka šī “slimība” ir gājusi secen. Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar policiju kūlas ugunsgrēku apkarošanai paredz izmantot jaunas metodes.
Par kūlas ugunsgrēkiem informēs policiju (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
“Līdz šim policijai ziņojām par kūlas ugunsgrēkiem, ja bija nodarīti materiālie zaudējumi. Tagad informēsim par visiem izbraukumiem ne tikai valsts, bet arī Alūksnes pašvaldības policiju. Tad policija noskaidros atbildību par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem un vainīgajiem. Mūsu dienesta darbiniekiem kūlas degšanas periodā ir sevišķi daudz darba, turklāt neesam izmeklētāji. Tas ir policijas pienākums, kas tagad ir aktualizēts,” informē Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes komandieris Intars Zitāns.
Policistiem ir tiesības sastādīt protokolu par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu. Kūlas dedzināšanas pārkāpumus izskata administratīvā komisija vai tiesa. Pieredze liecina, ka 80 procentos gadījumu pērno zāli aizdedzina pušeļi. Viņiem patīk skatīties, kā kūla deg melniem dūmiem un kā glābēji brauc to dzēst. Protams, paši vainīgie jau ir gabalā.
“Ir grūti noķert vainīgo, tāpēc arī nav iespējams viņu sodīt. Par soda apmēriem, protams, var diskutēt. Uzskatu, ka to varētu noteikt pēc kaitējuma lieluma. Pieļauju, ka minimālais sods (200 lati) varētu būt mazāks, bet tas neatturēs no kūlas dedzināšanas. Šī “sērga” turpinās gadu no gada, bet neviens to nav varējis apturēt,” secina Madonas reģionālās vides pārvaldes Alūksnes daļas vadītājs Aldis Verners.
I.Zitāns atzīst, ka soda lielums var ietekmēt vēlmi dedzināt pērno zāli. Ja to nevar samaksāt, tad zūd soda jēga. Tiesa, 200 latu sodu var aizstāt ar desmit dienu administratīvo arestu, par ko lemj tiesa.
“Analizējot statistikas datus, var secināt, ka kūlas ugunsgrēku skaitu visvairāk ietekmē laika apstākļi. Jo sausāks pavasaris, jo ugunsgrēku ir vairāk. Pērn varēja vērot, ka dega pat nopļauta zāle, jo tā bija sausa. Augustā dega arī zaļā zāle, jo vasara bija sausa,” uzsver I.Zitāns. Tomēr liela nozīme ir profilaktiskiem pasākumiem, kuros glābšanas dienests skaidro un brīdina. “Reidus vēl neiesakām, bet izskaidrošanas darbu jau veicam. Ir rezultāti, ja tas sākts skolās,” secina I.Zitāns.
Savukārt A.Verners pieļauj, ka daudzi zina, cik postošas sekas ir kūlas dedzināšanai, tomēr tas neliek atteikties no tās.
“Gadās, ka cilvēku domas ir atšķirīgas no viņu rīcības. Tas attiecas arī uz citiem vides aizsardzības aspektiem,” saka A.Verners.
Fakti: Pagājušajā gadā Latvijā registrēti 7083 kūlas ugunsgrēki. Sadega 449 ēkas un dzīvību zaudēja 6 cilvēki. Nodarīti 4,79 miljonu latu zaudējumi.