Klimata katastrofas uzskatāmas par trauksmes zvanu (14)

"Šīs ziņas kliegtin kliedz, ka mums nav vajadzīga tāda nākotne, ko iezīmē intensīvas globāla mēroga klimatiskās katastrofas," viņa sacījusi, uzrunājot vairāk nekā 40 valstu ministrus, kas Ženēvā divas dienas spriež par klimata problēmu finansiālajiem aspektiem.

"Zinātne parādīs, vai un kādā veidā šie notikumi ir saistīti ar cilvēku radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu izraisītām klimata pārmaiņām, taču jēga ir skaidra - mēs nevaram atļauties izaicināt šādas katastrofas," uzsvērusi Figeresa, aicinot pasaules valstu valdības gada nogalē gaidāmajā ANO konferencē Meksikas kūrortpilsētā Kankunā vienoties par četriem vai pieciem pamatprincipiem, kas varētu veidot pamatu globāla klimata pakta noslēgšanai 2012.gadā.

Viens no svarīgākajiem Kankunā apspriežamajiem jautājumiem būs tieši klimata problēmu risinājumu finansējums, kas līdz šim bremzējis vienošanās panākšanu.

Lai novērstu attīstības valstu radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu pieaugumu un vienlaikus atbalstītu trūcīgās valstis, kuras apdraud aizvien postošāks sausums, plūdi, vētras un jūras līmeņa celšanās, nepieciešami simtiem miljardiem dolāru.

Ženēvas sarunās pārstāvētas gan attīstītās, gan šobrīd strauji augošās, gan trūcīgās valstis.

Šīs tikšanās mērķis ir veidot dialogu, lai pamatvilcienos izspriestu, kā līdz 2020.gadam nodrošināt klimata problēmu risināšanai līdz pat 100 miljoniem dolāru gadā. Jārunā gan par iespējamajiem finansējuma avotiem, gan privātā un publiskā sektora lomu, gan par līdzekļu pārvaldīšanu.

Tiek spriests arī par to, kā īstenot steidzamu 30 miljardu dolāru finansējumu nākamo triju gadu laikā.

Ar solījumiem abos minētajos punktos noslēdzās ANO klimata samits Kopenhāgenā pagājušā gada decembrī, kas iegāja vēsturē ar sīkumainu stīvēšanos par formulējumiem un faktiski beidzās par mata tiesu no katastrofas.

Kopenhāgenas samita radītā neuzticēšanās valstu attiecībās gruzd joprojām. Īpaši tas sakāms par jaunattīstības valstīm, kuras, cita starpā, vēlas garantijas, ka minētie 30 miljardi dolāru tiktu ņemti no jauniem avotiem, nevis no attīstības palīdzības līdzekļiem vai esošajiem budžetiem, norādījis starptautiskās labdarības organizācijas "Oxfam" konsultants politikas jautājumos Romēns Beničo.