Līvānieši ielu applūšanā vaino Straumes HES (29)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vairākās Latvijas upēs paaugstinājies ūdens līmenis, dažviet sākusies ledus iešana, bet Līvānus vienus no pirmajiem piemeklējuši plūdi. Jau sestdien, strauji ceļoties ūdens līmenim Dubnas upē, Līvānos applūda desmit māju un tika izsludināta ārkārtas situācija.

Naktī jau bija applūdušas desmit mājas Upes un Līču ielās, tāpat pavasara pali pārņēmuši Krasta ielu Jersikas pagasta teritorijā. Ūdens skalojās Dubnas krastos dzīvojošo līvāniešu pagrabos un saimniecības ēkās. Daži vietējie bija spiesti nokaut mājlopus – vienu cūku un trušus, jo, izvestus no mitekļiem, tos nav bijis, kur likt. Tomēr iedzīvotāji vēl nevēlas evakuēties.

"Ūdens Dubnā strauji sāka celties sestdien ap vieniem dienā, taču jau ap pieciem vakarā sāka applūst mūsu iela, un drīz vien ūdens jau bija līdz mājas pamatiem. Naktī uz svētdienu ap trijiem bija sasniegts augstākais ūdens līmenis. Kartupeļi pagrabā mirkst ūdenī. Pārplūdusi arī aka, kādēļ esam palikuši bez dzeramā ūdens," stāsta Līču ielas iedzīvotājs Antons Ciganovičs. Viņš ir pārliecināts, ka biežajā Dubnas pārplūšanā vainojama Līvānos uzbūvētā Straumes HES: "Kad nebija spēkstacijas, nekad neslīkām. Protestējām pret HES būvniecību. Viņi solīja dambi, divas ūdens sūknētavas un ieguva atļauju būvēt HES, taču pēc tam ne dambi, ne sūknētavas neuzbūvēja, tikai dažiem iedzīvotājiem vēl ar lielu skandālu izbūvēja pagrabu izolāciju." Straumes HES viedokli Neatkarīgajai svētdien neizdevās iegūt. Neatkarīgā pārliecinājās, ka Dubnas straume ledus sastrēgumu dažus simtus metru pirms Līvānu dzelzceļa tilta bija nedaudz izkustinājusi, ūdenslīmenim applūdušajās vietās krītoties, taču ledus Dubnas līkumotajā posmā pirms abiem tiltiem un HES veidoja jaunus sastrēgumus. Vietām ledus faktiski atrodas uz upes gultnes, nosprostojot ūdens plūsmu.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods bilda, ka kuru katru brīdi jābūt gataviem atkārtotai pilsētas applūšanai, jo ledus Dubnā izkustējies tikai pāris kilometru posmā."Visticamāk, ledu spridzināsim, lai atbrīvotu ceļu jauniem ledus krāvumiem, jo arī VUGD priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Kisļaks un VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšsēdētājs Maigurs Ludbaržs, apskatījuši plūdu zonu Līvānos, uzskata to par nepieciešamu. Vēl neizkustējies Dubnas ledus 20 kilometru garajā posmā var sakustēties, bet, pirms tas notiek un pirms sākas pali Daugavā, jāpaspēj cauri diviem tiltiem un HES slūžām novadīt esošos Dubnas ledus sastrēgumus. Nezinām, cik daudz laika mums tam atlicis – desmit, 24 stundas vai divas dienas," teica A. Vaivods.

Novada domes priekšsēdētājs bilda, ka Līvānos visi atbildīgo dienestu pārstāvji no valsts a/s Latvenergo, Valsts policijas, VUGD, Zemessardzes 35. bataljona, Pārtikas un veterinārā dienesta atzina, ka plūdu situācijai ir gatavi, tajā skaitā iespējamai iedzīvotāju evakuācijai, jo nereti lielākas rūpes pilsētai sagādā tieši ūdens līmeņa celšanās Daugavā, kas vēl gaidāma. Iepriekšējā gadā veiktie ceļu remonta un paaugstināšanas darbi šogad varētu atvieglot situāciju vietās, kur parasti ceļi applūst.

Arī Jersikas pagasts ir gatavs iespējamajiem plūdiem, ir iegādāti divi sūkņi, uz Dimantu ciemu nogādāta laiva, ko vajadzības gadījumā var izmantot iedzīvotāju evakuācijai. Plūdus Aizkraukles rajona Pļaviņās prognozē nedēļas beigās.

***

Kā rīkoties plūdu draudu gadījumā

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka palīdze Solveiga Smiltene:

– Lieli plūdi nav paredzami, jo ziemā neuzsniga daudz sniega – nav, kam kust. Tomēr VUGD seko līdzi prognozēm un reālajai situācijai. Vajadzības gadījumā ugunsdzēsēji nopumpē ūdeni pie mājām, pieved pārtiku. Iedzīvotājiem jau laikus jāparūpēties par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu. Par plūdiem jāinformē VUGD pa tālruņiem 112 vai 01, kā arī pašvaldība.

Katastrofu medicīna centra direktors Mārtiņš Šics:

– Plūdi Latvijā nav bīstamākie cilvēka veselībai, bet gan mantām un mājdzīvniekiem. Ieteiktu mantas, it īpaši elektropreces, pārnest uz telpām, kuras ūdens neskars. Arī par dzīvniekiem laikus vajag parūpēties. Bet galvenais – cilvēkiem vajadzētu nodrošināties ar pietiekami daudz dzeramā ūdens, jo akas pārplūst, un tad ūdens no tām nav dzerams. Pērn Katastrofu medicīnas centra darbinieku palīdzība iedzīvotājiem plūdu dēļ nebija ļoti nepieciešama.

Komentāri (29)CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu