Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9406052t1h4cc6.jpg)
Brīvdienas pagāja vētras gaidīšanas zīmē, esot itin jaukiem laika apstākļiem, ik pa brīdim vējiņam uzpūšot šerpāk. Vētra (kāds tur vēl orkāns!) iekrita kaut kur Baltijas jūras viļņos un ārā vairs nenāca, bet Liepājas vējš, izdzenādams mākoņus, lika uzsmaidīt saulītei.
Laikam labāk tomēr tā, nekā būtu otrādi. Proti, meteorologi vētru nebūtu prognozējuši, un tā mūs pārsteigtu nesagatavotus. Tieši tā notika pirms nepilniem pieciem gadiem – 2003.gada vasaras beigās. Tad valsts Hidrometeoroloģijas aģentūra pieļāva ļoti nopietnu kļūdu. Vēl divas ar pusi stundas pirms vēja, kas pēcpusdienā sasniedza pat 30 metru sekundē, laika apstākļu pētnieki paredzēja vēja iespējamu pastiprināšanos tikai naktī ar ātrumu 23 m/s. Pēc tam tika paskaidrots, ka ciklons, spēji aktivizējies tieši virs Baltijas jūras – mūsu degungalā, un, kad vētra izrāpās krastā, sākās īsta ellīte. Ja lielais pūtējs sagriežas pašā Liepājas pievārtē, ziepes, tā teikt, var būt lielas, jo šādu situāciju ir grūti prognozēt.
Nepretendējot uz eksperta statusu meteoroloģijā, riskēšu sacīt, ka šajās brīvdienās notikumi, iespējams, bija pretēji nupat aprakstītajiem – Latvijas meteorologi laikus redzēja vētras tuvošanos un arī attiecīgi brīdināja ļaudis, taču vētra nevis uzņēma apgriezienus, bet tos samazināja. Jā, Dabas māte rīkojas pēc sava prāta un sinoptiķu paredzējumi tai nav saistoši.
Mani nedaudz tomēr mulsina tas, ka populāri meteoroloģiskie portāli (piemēram, windguru.com, gismeteo.ru) šoreiz bija daudz tuvāk patiesībai, nekā mūsu pašu valsts dienests, kurš krietni sabaidīja pat tos liepājniekus, kas parasti no vēja nebaidās. Kamēr mūsējie joprojām biedēja ar 30 m/s, šajos portālos vēja stiprums sestdien bija norādīts 18 m/s un, ja neskaita tās īsās spējās brāzmas, tas būtībā atbilda reālajai situācijai.
Negribu apvainot sinoptiķus neprasmē sacensties viltībā ar Dabas māti, jo viņiem ir viens no pašiem nepateicīgākajiem darbiņiem – jāspēj paredzēt meteoroloģiskos apstākļus. Turklāt ikdienā. Jāsaprot, ka laika prognozes parasti nav ideālas, un pie tā mēs jau esam pieraduši (starp citu, mēs joprojām gaidām janvārī solīto ziemu!). Tas gan nenozīmē, ka meteorologiem savā darbā nebūtu jātiecas pēc aizvien precīzākām prognozēm.