Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9569435t1h62a4.jpg)
Vidzemes augstienē, arī citu lauku reģionu mājās, kurās ūdeni ņem no akām, iestājusies krīze - akas ir izžuvušas, šodien ziņo telekanāla LNT raidījums «900 sekundes».
Līdzīga situācija Latvijā esot piedzīvota pagājušā gadsimta 50.gados, raidījumu informēja hidroģeologe Aija Dēliņa
Viņa norādīja, ka
šādi sausuma periodi nav kaut kas ārkārtējs. Dabā ik pa brīdim kaut kas tāds notiekot reizi 50 vai 100 gados.
Meteorologu novērojumi liecina, ka pirmajos divos šā gada rudens mēnešos nolijusi tikai puse no nokrišņu normas. Oktobris bijis sausākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, kas sniedzas gandrīz 100 gadus senā vēsturē. Tie nokrišņi, kas nolīst novembrī un kas gaidāmi tuvākajā periodā, tik ātri nepaaugstinās gruntsūdeņu līmeņus, lai akas piepildītos ar ūdeni.
Ilgtermiņā vienīgais risinājums, lai izvairītos no situācijas, ka akās trūkst ūdens, ir aku padziļināšana vai dziļurbumu veidošana, kas savukārt saistās ar izmaksām vairāku tūkstošu eiro apmērā, atzīst Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
«Pirmais etaps – ir jāapzinās, cik daudz cilvēku tas skar šodien, kāda ir speciālistu prognoze par turpmāko, un tad ir jāizdomā, ko darīt.
Vienīgais risinājums jau droši vien ir dziļurbumi,» uzskata Jaunsleinis.
Viņš norāda, ka pašvaldību pienākums ir atbalstīt un sniegt palīdzību un dzeramo ūdeni piegādāt. Pašvaldību savienībā neviens oficiāli nav vērsies.
Raidījums norāda, ja šoziem nebūs pamatīgas sniega segas vai arī vismaz lietus, tad daudziem, kam mājās ir akas, tās pavasarī un vasarā būs sausas.