Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Klimata pārmaiņas izmanto kā attaisnojumu mežu izciršanai

Klimata pārmaiņas izmanto kā attaisnojumu mežu izciršanai
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 8
Foto: flickr.com/summonedbyfells

Izmantojot mūsdienās aktuālo problēmu, sadarbojoties meža nozarei, Zemkopības ministrijai un mežzinātniekiem, tiek kalti plāni mežu ciršanas apjomu palielināšanai.

Mežam ir būtiska loma klimata pārmaiņu mazināšanā, nodrošinot CO2 piesaisti un oglekļa uzkrāšanu. Šķiet, to apzinās arī valdība, jo lūk, kas teikts Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā: «Veicināsim tādu ilgtspējīgu bioloģisko un ainavisko daudzveidību saudzējošu mežu apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti, lai izpildītu Latvijas saistības klimata pārmaiņu samazināšanā.» Pirmajā acu uzmetienā viss var šķist pareizi – saudzēsim bioloģisko daudzveidību, palielināsim oglekļa dioksīda piesaisti un izpildīsim Latvijas saistības klimata pārmaiņu mazināšanā. Bet lasīsim uzmanīgi!

Kādas ir Latvijas saistības klimata pārmaiņu mazināšanā? Par to, kā šīs saistības varētu attiekties uz meža nozari, TVNET rakstīja pirms gada.

Mēs visu laiku lepojamies (un pamatoti!) ar mūsu mežu lielo ieguldījumu CO2 piesaistē, bet nu mums ir noteikts šādu piesaistes līmeni arī saglabāt, citādi būs jāpērk emisiju kvotas.

Ja emisiju kvotas pirkt negribam un gribam saglabāt CO2 piesaistes līmeni mežā, nedrīkst palielināt mežu ciršanas apjomu.

Ja kādam rodas iespaids, ka ar valdības deklarāciju noteikts, ka mežu ciršanas apjomus nepalielināsim, varu apbēdināt – plāns ir nevis pielāgot Latvijas mežu apsaimniekošanu starptautiskajām saistībām, bet otrādi – starptautiskās saistības mūsu meža nozares ekonomiskajām vēlmēm. Iepriekš citētajam valdības deklarācijas punktam atbilstošais punkts valdības rīcības plānā (kas gan vēl nav apstiprināts) saka: «Sagatavot un iesniegt Eiropas Komisijā informāciju par plānotajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanas vai samazināšanas un CO2 piesaistes saglabāšanas vai palielināšanas pasākumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecības zemes apsaimniekošanā.» Šis, starp citu, ir vienīgais punkts rīcības plānā, kas atbilst minētajam deklarācijas punktam.

Ja gadījumā arī rīcības plānā minētais jūs nepārliecina par Zemkopības ministrijas patiesajiem nodomiem, rokam tālāk!

Nupat tika apstiprinātas Vides politikas pamatnostādnes. Viens no šajā dokumentā minētajiem pasākumiem ir: «CO2 piesaistes nodrošināšana meža zemēs.» Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija ņēmusi vērā Vides konsultatīvās padomes ierosinājumu šo pasākumu papildināt, nosakot, ka jānodrošina ne tikai CO2 piesaiste, bet arī oglekļa uzkrāšana, pret ko kategoriski iebilda Zemkopības ministrija, kas galu galā arī panāca savu.

Zemkopības ministrijas argumenti bija dažādi, taču būtībā tiem visiem pamatā bija viens – vēlme cirst vairāk. Pašas Zemkopības ministrijas vārdiem tas izklausās šādi: «Oglekļa uzkrāšana mežaudzēs nevar būt pašmērķis, jo ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā jāņem vērā gan koku vecumstruktūra, gan jāveic mazražīgu audžu nomaiņa pret augstvērtīgākām, kas, lai gan sākotnēji samazina uzkrāto oglekļa apjomu, taču ilgtermiņā nodrošina tā lielāku pieaugumu.»

Vides politikas pamatnostādnēs minēts arī risks, ka Latvija varētu nenodrošināt CO2 piesaistes mērķi mežu apsaimniekošanas sektorā. Arī par šo punktu Zemkopības ministrijai bija savs vārds sakāms – vajagot šo punktu precizēt, ņemot vērā to, ka, «pieaugot meža īpašnieku aktivitātei, laižot koksni tirgū, Latvijai būs grūti nodrošināt noteikto CO2 references līmeni.» Pamatojumam (šoreiz) piesaukta nepieciešamība nodrošināt koksnes kā atjaunojamā energoresursa izmantošanu. Zemkopības ministrija norāda, ka Eiropas Komisija nav ņēmusi vērā «Latvijas meža nozares parametrus».

Ko patiesībā nozīmē valdības deklarācijā paustā apņemšanās

Lūk, ko patiesībā nozīmē valdības deklarācijā paustā apņemšanās īstenot starptautiskās saistības klimata pārmaiņu mazināšanā – paskaidrosim Eiropas Komisijai savus īpašos «parametrus» un darīsim, kā gribam.

Un nevienu nepārsteigs, ka tas, ko mēs gribam, ir – cirst vairāk.

Jau pirms vairākiem gadiem LVMI «Silava» nāca klajā ar daļai meža nozares pārstāvju tīkamu atziņu, ka klimata pārmaiņu mazināšanai mums vajag izcirst vecos mežus (vislabāk, protams, kailcirtēs), lai aizstātu tos ar jauniem. Šis pieņēmums ir pamatā arī strīdam par oglekļa uzkrāšanu vai piesaisti mežos.

Veci meži ir uzkrājuši daudz oglekļa, ko, mežus nocērtot, mēs agri vai vēlu palaižam gaisā,

toties jauni meži oglekļa dioksīdu strauji piesaista, protams, nesasniedzot to oglekļa uzkrājumu līmeni, kāds bija pirms meža nociršanas, kamēr paši nav kļuvuši veci.

Strauja piesaiste izklausās labi! Tad nu, par spīti tam, ka šāda rīcība ir pretrunā neskaitāmiem citās valstīs un dažiem Latvijā veiktiem pētījumiem, klimata pārmaiņu mazināšanas vārdā mums vajag kāpināt mežu ciršanas apjomus, būvēt meža ceļus, nosusināt slapjos mežus, un nocirsto mežu vietā stādīt selekcionētus, ātraudzīgus un «kvalitatīvus» kokus. Izrādās, ka viss, ko meža nozare dara vai gribētu darīt, nāks par labu klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim!

Tagad, paskatoties vēlreiz uz valdības deklarācijā rakstīto, sapratīsiet, kas tur patiesībā teikts: «Ziņosim Eiropas Komisijai, ka mums uzstādītas nepamatotas prasības klimata pārmaiņu mazināšanai, un sargāsim ainavas un bioloģisko daudzveidību, ciktāl tas netraucē mūsu vēlmei cirst vairāk mežu.»

Vairāk par meža nozares izmantotajiem argumentiem intensīvākai mežizstrādei klimata pārmaiņu mazināšanas vārdā varat lasīt žurnāla «Vides Vēstis» 2013. gada pavasara numurā.

«Ar cirvi pret klimata pārmaiņām?»

Iesaisties arī Tu! Atsūti bildi ar mežu vai kailcirti pie tavām mājām!

Parādīsim ierēdņiem kopā īstenību ārpus papīra.

Tātad iesūti fotogrāfijas ar kailcirtēm.

Foto sūti uz e-pastu: lasitaji@tvnet.lv

Tēmas
Uz augšu