Ņemot vērā draudus putnu populācijām, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina noteikt mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Apzināta putnu ligzdu postīšana ir ne tikai dabas aizsardzības problēma, bet arī Latvijas un starptautisko likumu pārkāpums, tomēr meža nozares vadošās organizācijas to atsakās atzīt par problēmu.
Ja jūs atrastu un izpostītu kādu putna ligzdu un tiktu pieķerts, jūs atkarībā no situācijas (pirmkārt, putna sugas) tiktu sodīts saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78. pantu vai Krimināllikuma 115. pantu, kas nozīmē, ka labākajā gadījumā jūs tiktu cauri ar 15 eiro sodu, sliktākajā – nonāktu cietumā uz pieciem gadiem. Par vienu ligzdu! Tajā pašā laikā mežizstrādes dēļ katru gadu iet bojā desmitiem tūkstošu putnu ligzdu, bet par to sodīts neviens netiek.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības veikto ligzdojošo putnu uzskaišu rezultāti rāda, ka vidējais putnu ligzdošanas blīvums Latvijas mežos ir 2,8 pāri uz hektāru. Savukārt AS «Latvijas valsts meži» (LVM) sniegtā informācija liecina, ka uzņēmuma apsaimniekotajos mežos laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam jaunaudžu kopšana un mežizstrāde tiek veikta apmēram 18176 hektāru platībā.
Tātad katru gadu LVM apsaimniekotajos mežos vien iet bojā 50,9 tūkstoši putnu ligzdu.
Negribu apgalvot, ka šajā ziņā LVM ir sliktāki par privātajiem mežu īpašniekiem (par kuru mežos veiktās mežizstrādes apjomiem putnu ligzdošanas laikā man vienkārši nav informācijas). Negribu arī spekulēt ar skaitļiem, tomēr ir skaidrs, ka faktiskais iznīcināto putnu ligzdu skaits ir stipri lielāks nekā aprēķinātais.
Mežizstrādes dēļ galvenokārt iet bojā parasto putnu sugu ligzdas, jo tādu vienkārši ir vairāk, taču, tā kā mežizstrāde attiecībā uz putnu ligzdu postīšanu nav selektīva, skaidrs, ka
lielā skaitā tiek iznīcinātas arī retu un īpaši aizsargājamu putnu ligzdas,
kas neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos.
Turklāt daļai šo sugu mikroliegumu veidošana vispār nav paredzēta.
Ligzdu iznīcināšana nav vienīgais posts, ko putniem nodara pavasarī veikta mežizstrāde. Sugām, kuru aizsardzībai veidojami mikroliegumi (mazais aizsargājamas teritorijas konkrēto ligzdošanas vietu aizsardzībai) un kuru ligzdas tāpēc netiek iznīcinātas tik lielā skaitā, būtisks ļaunums ir mežizstrādes radītais traucējums. Mikrolieguma izveidošana bieži vien no traucējuma ietekmes nepasargā. Iepriekšējā rakstā jau minēju, kā traucējums mazina melnā stārķa ligzdošanas sekmes. Melnais stārķis ir no šā viedokļa vislabāk izpētītā suga, bet zināms, ka traucējums negatīvi ietekmē arī citas īpaši aizsargājamas putnu sugas, piemēram, medni, rubeni, jūras ērgli un mazo ērgli.
Ne jau tikai putnus ietekmē nelaikā veikta mežizstrāde. Igauņu pētnieki norāda uz veselu virkni problēmu, kas saistītas ar pavasarī veiktu mežizstrādi: augsnes veidošanās palēnināšanās, augsnes mitruma režīma pārmaiņas un erozija, koku barošanās apstākļu pasliktināšanās, sēņu ražas samazināšanās, zemsedzes augu bojāšana, saglabāto koku bojāšana un tai sekojoša bojāeja, labāka patogēnu izplatīšanās. Arī LVMI «Silava» izpētījuši, ka egļu ciršana veģetācijas periodā veicina sakņu trupes izplatību.
Savulaik «Latvijas fakti» veiktā aptauja liecina, ka
80% Latvijas iedzīvotāju atbalsta mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā
no aprīļa līdz jūnijam.
LOB veiktā aptauja, ko gan atšķirībā no iepriekš minētās nevar uzskatīt par valstij reprezentatīvu, rāda, ka arī daļa mežu īpašnieku un to, kuru ienākumi atkarīgi no meža, atbalsta šādus ierobežojumus (attiecīgi 77% un 81% aptaujāto).
Skaidrs, ka zināmus sarežģījumus šāds pārtraukums varētu radīt meža nozarei, it īpaši mežizstrādē strādājošiem. Lai šo jautājumu risinātu, pēc ilgstošām diskusijām un Ministru kabineta rīkojuma Zemkopības ministrija izveidoja darba grupu, kurā pēc vecas tradīcijas (atgādinu par Meža konsultatīvo padomi) nospiedošā vairākumā ir ekonomisko interešu pārstāvji. Tā vietā, lai vērtētu, kā risināt problēmas, ko nozarei šāds pārtraukums varētu radīt, pēc dažām neproduktīvām sanāksmēm Latvijas Kokrūpniecības federācija, kas pārstāv galvenos meža nozares spēlētājus, atzinās, ka vispār netaisās apspriest vispārēju mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā.
Zemkopības ministrijas darba grupa turpina savu darbu, kam ar ziņojumu par mežizstrādes pārtraukuma ieviešanas iespējām jānoslēdzas ne vēlāk kā līdz šā gada beigām. Visticamāk, šā ziņojuma rezultāts nebūs aizliegums veikt mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā, bet skaidrs, ka veselo saprātu un 80% sabiedrības bezgalīgi ignorēt nevarēs. Jautājums ir tikai par ceļu, kādā nonāksim pie mežizstrādes pārtraukuma putnu ligzdošanas laikā.
