Krievija piekritusi Irānā būvēt vēl vismaz divas AES

FOTO: AFP/LETA

Krievija ir parakstījusi sākotnējo vienošanos par vēl vismaz divu atomelektrostaciju (AES) būvniecību Irānas ostas pilsētā Bušērā, trešdien vēstīja Irānas oficiālā ziņu aģentūra IRNA.

Vienošanās tika panākta otrdien, kad vizītē Teherānā ieradās Krievijas valsts atomenerģētikas aģentūras «Rosatom» augsta ranga amatpersona, IRNA norādīja.

«Irāna un Krievija ir panākušas sākotnējo vienošanos par vismaz divu atomelektrostaciju būvniecību,» ziņu aģentūrai sacīja Irānas Atomenerģētikas organizācijas preses pārstāvis Behrouzs Kamalvandi.

Abas jaunās AES ar 1000 megavatu jaudu tiks būvētas līdzās esošajai kodolstacijai Bušērā, ko arī būvēja Krievija, viņš informēja.

Tālākas sarunas notiks par projekta tehniskiem un finanšu aspektiem, bet galīgo vienošanos paredzēts parakstīt «ļoti drīz», piebilda Irānas pārstāvis.

Janvārī Irānas prezidents Hasans Rovhani savam Krievijas kolēģim Vladimiram Putinam sacīja, ka ilgtermiņa abu valstu attiecību izveide «var kalpot reģiona stabilitātei un drošībai».

Irānas plašsaziņas līdzekļi pagājušajā mēnesī pieļāva, ka Rovhani varētu doties uz Krieviju, lai piedalītos Kaspijas jūras valstu reģionālajā konferencē, kas, ka informēja Irānas vēstnieks Maskavā Mehdi Sanaejs, varētu notikt septembra beigās.

Gaidāms, ka jaunu AES būvniecība Bušērā izraisīs bažas Persijas līča valstu starpā, kas jau līdz šim bieži ir apšaubījušas esošās AES šajā ostas pilsētā uzticamību un radioaktīvu noplūžu riskiem saistībā ar lielām zemestrīcēm.

Irāna atrodas uz vairākām zemes plātņu lūzuma vietām, tādēļ tur bieži notiek zemestrīces. Pērn 9.aprīlī zemestrīces ar stiprumu 6,1 magnitūda pēc Rihtera skalas epicentrs bija vien simt kilometru attālumā no Bušēras.

Gan Irāna, gan Krievija ir noraidījušas tādu risku draudus, sakot, ka AES Bušērā pārbaudes veic un drošību garantē Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) paspārnē esoša Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).

Rietumvalstis un Izraēla Irānu tur aizdomās par kodolieroču izgatavošanas mēģinājuma slēpšanu aiz kodolprogrammas. Savukārt Irāna tādas apsūdzības noliedz, sakot, ka tikai vēlas dažādot savus enerģijas avotus, lai mazinātu atkarību no naftas ieņēmumiem.

Irāna, pret kuru joprojām noteiktas Rietumvalstu sankcijas naftas un banku sektorā, lai gan pēc novembrī panāktās vēsturiskās vienošanās par kodolprogrammu, daļa sankciju tika mīkstinātas, jauno AES būvniecību varētu finansēt bartera veidā.

Vēstnieks Sanaejs pagājušajā mēnesī informēja, ka abas valstis, kas ir ciešas tirdzniecības partneres, runā par simtiem tūkstošu barelu naftas piegādāšanu Krievijai apmaiņā pret tās precēm un pakalpojumiem, tostarp plānotajām jaunajām AES.

Krievijas amatpersonas tādas sarunas nav nedz noliegušas, nedz apstiprinājušas, vienlaikus uzsverot, ka ANO noteiktās sankcijas jebkurā gadījumā netiks pārkāptas.

Tomēr ASV pauda «nopietnas bažas» par tādu iespējamību, norādot, ka tāda rīcība mazinās Eiropas Savienības un ASV sankciju ietekmi, kuru Baltais nams uzteic par Irānas piespiešanu sēsties pie sarunu galda par kodolprogrammu.

Krievijā tika vēstīts, ka bartera darījums nozīmē, ka Krievija apmaiņā pret 500 tūkstošiem barelu dienā naftas Irānai piegādās Krievijas preces, kuru vidū, kā norādīja vēstnieks Sanaejs, būšot arī kravas automašīnas un dzelzceļa aprīkojums.

Tāds darījums Irānas jēlnaftas eksportu palielinātu par vairāk nekā 50%.

Irāna un Rietumvalstis turpina sarunas par ilgtermiņa vienošanos, jo novembrī noslēgtā ir tikai pagaidu.

Uz augšu