Iepriekš minētie kritēriji un indikatori izstrādāti 2003. gadā, bet tikai desmit gadus vēlāk – 2013. gadā – šāda sistēma tika ieviesta arī Latvijā ar MK noteikumiem «Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanas kārtība». Šie noteikumi paredz, ka meža apsaimniekošanas izvērtējums tiek veikts reizi piecos gados un tam jābalstās uz FOREST EUROPE kritēriju un indikatoru sistēmu (kas gan ērtības labad ir mazliet mainīta).
Pagaidām Latvijas mežu apsaimniekošana atbilstoši šiem MK noteikumiem vēl nav vērtēta,
bet dati par Latviju saskaņā ar Eiropā pieņemtajiem kritērijiem izmantoti, sagatavojot ziņojumu «State of Europe’s Forests 2011».
Kā jau minēju, ziņojums nesniedz atbildi uz to, vai meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, bet ļauj novērtēt, kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Saskaņā ar šo ziņojumu Latvija ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā – Latvijā meži klāj 54%, bet Eiropā kopumā (šeit un turpmāk – neskaitot Krieviju) - 32%. Eiropā mežu platība laikā no 1990. līdz 2010. gadam pieaugusi par 8,5%, bet Latvijā – 5,7%.
Vērtējot mežu izcelsmi, redzams, ka Latvijā ir 81% mežu ir dabiskas izcelsmes, kas Latviju ierindo apmēram pa vidu starp pārējām Eiropas valstīm, kamēr Eiropā kopumā dabiska izcelsme ir 67% mežu. Bet kas notiek ar mežu pēc tam, kad tas dabiski izcēlies?
Latvijā vien 0,4% mežu ir cilvēka neskarti, kamēr Eiropā kopumā tādu ir 26%.
Vecu mežu īpatsvars Latvijā ir lielāks nekā Eiropā kopumā – 25% mežu ir pārsnieguši 80 gadu vecumu (Eiropā kopumā – 18%). Arī mirušās koksnes apjoms Latvijā ir augstāks nekā vidējais Eiropā – attiecīgi 17,7 un 10 kubikmetri uz hektāru. Jāatzīmē gan, ka vismaz Latvijas gadījumā mirušās koksnes apjoms (un tā pieaugums kopš 1990. gada) ir nevis apzinātas saimniekošanas, bet 2005. gada vētras sekas.
Latvija ir starp vadošajām valstīm Eiropā arī pēc rādītāja, kas neko labu neliecina, – mežu fragmentācijas pieauguma.
Lūk, virkne skaitļu, nosacīta «fotogrāfija» mežu attīstības mērogos – vien 20 gadu. Turklāt Latvijas gadījumā šie ir bijuši ļoti mainīgi gadi – no neatkarības atgūšanas, privāto mežu atgūšanas vai iegūšanas un izciršanas līdz AS «Latvijas valsts meži» dibināšanai, Latvijas pievienošanai Eiropas Savienībai un visām no tā izrietošajām sekām. Ko īsti nozīmē šie skaitļi un cik tie ticami? Vai Latvijas meži galu galā tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi? Par to – turpmākajos rakstos.