Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas mežos saimnieko kā burkānu laukā

Latvijas mežos saimnieko kā burkānu laukā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 49
Foto: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

Valsts kontrole, vērtējot Valsts meža dienesta reformu, norāda uz to, ka valstī faktiski nepastāv politika meža apsaimniekošanas un izmantošanas jomā. Savulaik Valsts kontroles atzinumu par AS «Latvijas valsts meži» Zemkopības ministrija pagodināja ar «mēs nepiekrītam», bet šoreiz revīzijas ziņojumu ministrija nav pat pūlējusies komentēt. Kam gan mums meža izmantošanas politika, ja Latvijā mežu vietā aug burkānu lauki?

Valsts kontrole: Zemkopības ministrijas reformas Valsts meža dienestā nav bijušas pietiekami pārdomātas

«Vai jūs piekrītat tēzei, ka burkāni rudenī jānovāc?» savulaik mežu izciršanu skaidroja Jānis Birģelis. «Un šis ir tas pats.»

Varētu pasmaidīt par šādu salīdzinājumu, ja vien J. Birģelis nepārstāvētu Zemkopības ministrijas Meža departamentu, ja vien teiktais neatspoguļotu reālo meža apsaimniekošanas politiku Latvijā…

It kā jau ir 1998. gadā Ministru kabineta apstiprinātā Latvijas Meža politika, visnotaļ jēdzīgs dokuments, kurā atspoguļotas dažādās intereses Latvijas mežu apsaimniekošanā, bet šo dokumentu pilnvērtīgi īstenot neviens nav pūlējies. It kā ir arī Meža konsultatīvā padome, kuras mērķis ir «veicināt līdzsvarotas meža nozares politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā».

Meža konsultatīvā padome ir īpatnējs zvērs. Lai gan tās mērķis ir veicināt līdzsvarotu politikas veidošanu, viena kājele – tā, kas attiecas uz vides interesēm, - ir stipri īsāka. No 17 padomes locekļiem vien trīs pārstāv vides aizsardzības intereses. Kad tika veikti grozījumi Meža konsultatīvās padomes nolikumā, ierosinājumu līdzsvarot interešu grupu pārstāvniecību toreizējā zemkopības ministre vispār atteicās apspriest, bet iepriekš minētais J. Birģelis paskaidroja: «Jums ir sava Vides konsultatīvā padome.» Sak, nejaucieties mūsu burkānu biznesā un sēdiet paši savā «zaļo» kaktiņā!

Foto: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

Bet pat tāds klibiķītis ir neērts burkānu lauku politikas īstenošanai. Lai gan Meža konsultatīvās padomes nolikums (Ministru kabineta noteikumi!) nosaka, ka padome sasaucama ne retāk kā četras reizes gadā, šādu sasaukšanas biežumu piedzīvojis neesmu. Pēdējā padomes sēde sasaukta 2012. gada decembrī. Mazliet ironiski, ka toreiz pēdējais punkts sēdes darba kārtībā bija «Par Meža konsultatīvās padomes darba organizāciju, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 473 «Meža konsultatīvās padomes nolikums»». Šim punktam toreiz neatlika laika, un tā arī padomes darbs nav sācis organizēties atbilstoši nolikumam.

Uz manu pēdējo aicinājumu atjaunot Meža konsultatīvās padomes darbību un atgādinājumu par nepieciešamību izvērtēt Valsts meža dienesta reformu Laimdota Straujuma atbildēja, ka padome tikšot sasaukta pēc Valsts kontroles atzinuma saņemšanas. Atzinums saņemts, ministri nomainījušies un nosacīti jaunais ministrs turpina stabilo tradīciju – apspriežas ar meža nozares ekonomisko interešu pārstāvjiem tā vietā, lai sasauktu Meža konsultatīvo padomi. Jāpiebilst, ka zemkopības ministrs ir Meža konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. Nez, kā būtu jārīkojas, ja ministrs spītīgi neievēro Ministru kabineta noteikumus?

Dūklavs ar meža apsaimniekotājiem pārrunā nozares turpmāko attīstību

Viens no iemesliem, kāpēc Valsts kontrole savā ziņojumā apgalvo, ka valstī nav mežu politikas, ir tas, ka, neskatoties uz Ministru kabineta rīkojumu, nav aktualizētas Meža un saistīto apakšnozaru pamatnostādnes. Līdz ar rīkojumu par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2011.-2015. gadam 2010. gada jūnijā Ministru kabinets uzdeva: «Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Vides ministriju aktualizēt un līdz 2011.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes, iestrādājot tajās arī maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu noteikšanas pamatprincipus, kuros ietverti ekonomiskie, dabas aizsardzības un sociālie aspekti.» Rīkojums par koku ciršanu ir stājies spēkā, bet pamatnostādņu izstrādes un ciršanas apjomu noteikšanas pamatprincipu noteikšana tiek atlikta un atlikta, nu jau līdz 2014. gada 1. jūlijam.

Viens no Zemkopības ministrijas attaisnojumiem pēdējam lūgumam pēc termiņa pagarinājuma ir nepieciešamība vispirms pabeigt darbu pie Lauku attīstības programmas un citiem plānošanas dokumentiem, lai nodrošinātu pamatnostādņu saskaņošanu ar tiem. Ieskatoties, piemēram, Lauku attīstības programmā, var gūt zināmu priekšstatu par to, kā varētu izpausties dabas aizsardzības aspektu iekļaušana pamatnostādnēs. Lūk, trakoti zaļš atbalstāmā pasākuma nosaukums «Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai», bet zem virsraksta – jaunaudžu kopšana, mazvērtīgo (ne jau no ekoloģiskā viedokļa) audžu novākšana un valdošās koku sugas nomaiņa pāraugušās audzēs. Vairs ne vārda par ekosistēmām vai ekoloģiju. Sakām «meži», domājam – «burkānu lauki».

Blogs



Tēmas
Uz augšu