Kā motivēt bērnu mācīties? (54)

Jāmeklē cēlonis

Katrai lietai ir kāds cēlonis. Lai zinātu, kā motivēt bērnu mācīties, vispirms jānoskaidro, kas ir tie iemesli, kāpēc viņš nevēlas mācīties un cenšas izvairīties no sarežģītākiem uzdevumiem. Visbiežāk sākumskolas bērna nevēlēšanās mācīties tomēr ir saistīta ar mācību grūtībām, jo bērnam ir dabīga interese izzināt un apgūt visu jauno, tāpēc parasti bērni mācās ar prieku. Ja mācībās iet grūtāk un tas notiek pastāvīgi, tad prieku nomaina neveiksmes izjūta un vēlāk arī nepatika pret mācīšanos. Tad jāskatās, vai nevēlēšanās mācīties ir saistīta ar konkrētu mācību priekšmetu vai negribēšanu mācīties vispār. Ja bērnam nepatīk konkrēts priekšmets, piemēram, matemātika un viņš izvairās pildīt mājas darbus, ļoti iespējams, ka traucēta abstraktā domāšana, kādēļ viņam ir grūti galvā atņemt, pieskaitīt, reizināt. Varbūt nav tik labas iegaumēšanas, uzmanības noturības vai vārdiski loģiskās spējas.

Reizēm vecāki saka – bērnam gudra galva, bet viņš ir slinks. Šis

šķietamais slinkums var būt mānīgs,

jo ļoti iespējams, ka bērns intelektuāli ir labi attīstīts, bet emocionālā un gribas sfēra attīstās gausāk, līdz ar to bērns labprātāk rotaļājas vai ar prieku izpilda tikai tos uzdevumus, kuri saistīti ar rotaļu elementiem, atjautības vingrinājumiem u.tml. Biežāk tas novērojams bērniem, kuri skolas gaitas sākuši sešos gados.

Kas satrauc

Pusaudžu vecumā raksturīgi arī citi iemesli. Viens no tiem – attiecību problēmas ar vienaudžiem. Jo mazāku atzinību līdz šim pusaudzis guvis ģimenē, jo lielāku atzinību un piederības izjūtu viņš centīsies iegūt no vienaudžiem, reizēm upurējot arī mācības.

Ja bērnam neveicas kādos mācību priekšmetos, tad vecākiem ieteicams lūgt skolas psihologam veikt bērna intelektuālās un emocionālās sfēras izpēti. Ja intelektuālās spējas būs pazeminātas, psihologs ieteiks, kā labāk palīdzēt, kā motivēt, lai bērns varētu mācīties sekmīgāk, jūtot gandarījumu par paveikto.

Emocionālās sfēras izpēte ļaus uzzināt, kas bērnu satrauc,

vai ir kādi emocionāli šķēršļi, kuru dēļ nav vēlmes mācīties.

Makss un Morics – abi labi

Ļoti svarīgs motivācijas faktors ir vecāku regulāra interese un atzinības izrādīšana par bērna skolas gaitām, arī pašu attieksme pret izglītību kā vērtību. Piemēram, vienā un tajā pašā klasē mācās divi zēni Makss un Morics, abiem ir labas mācīšanās spējas. Makss dzīvo kopā ar mammu un tēti, viņi Maksam velta daudz laika. Makss zina, ka jāmācās, lai kļūtu gudrs un iegūtu labu darbu, viņa vecāki to ne reizi vien teikuši, abi ir arī labs piemērs. Zēns uz skolu iet ar prieku un ir pārliecināts, ka no vecākiem vienmēr saņems palīdzību, ja neveiksies kādā mājas darbā. Un ir Morics, kurš dzīvo kopā ar mammu un divām vecākām māsām. Mammai nav īpaši laika pievērstiem Moricam, jo viņa no darba pārnāk astoņos vakarā nogurusi, tāpēc lielāko laika daļu pēc skolas zēns pavada pagalmā kopā ar vecākiem puikām. No mammas viņš bieži dzird, ka jāmācas, bet kāpēc tas ir tik būtiski, zēns nesaprot. Kad pie mammas atnāk draudzenes, viņš klausās, ka mācīties lielās skolās jēga maza, jo algas tāpat niecīgas, darbu atrast grūti, prātīgāk esot doties uz ārzemēm.

Ja iedomājamies taisni, kur vienā galā ir pirmā situācija, bet otrā galā otra, tad ir diezgan viegli uz šīs taisnes novietot savu ģimeni un paskatīties, kā vēl varu mudināt bērnu mācīties, kādas ir manas domas par izglītības nozīmi, cik bieži es interesējos, kā bērnam skolā klājas, cik bieži viņu atzinīgi novērtēju, paslavēju utt.

Skolotāja kā otra mamma

Lai veicinātu vēlmi mācīties, skolotāju uzdevums ir izvēlēties atbilstošas, interesi rosinošas mācību metodes. Bet svarīga ir arī skolotāja attieksme pret skolēnu, kas savukārt atkarīga no viņa motivācijas ieraudzīt, kādi šķēršļi kavē bērna vēlmi mācīties. Un cik skolotājam ir laika, spēka un vēlmes kompensēt ģimenē nesaņemto. Morica gadījumā liela nozīme tieši skolotājas attieksmei, īpaši pirmajās klasēs. Ne velti sākumskolā skolotājas tiek dēvētas par otrajām mammām.