Lielbritānijā vētrā dzīvību zaudējusi kāda 17 gadus veca jauniete Edenbridžā, Kentā, un 51 gadus vecs vīrietis Votfordā, Hertfordšīrā. Vēl divi cilvēki gājuši bojā Londonā.

Jauniete guvusi nāvējošas traumas, kad mobilajai mājai, kurā viņa gulējusi, uzgāzies koks. Savukārt Votfordā, Hertfordšīrā, vētras nolauzts koks uzgāzies automašīnai «Peugeot 307», nāvējoši traumējot vīrieti, kas tajā atradās.

Londonā vīrieša un sievietes mirstīgās atliekas atrastas trīs ēku drupās. Celtnes sagruva sprādziena rezultātā, ko, domājams, izraisīja vētras dēļ radies bojājums gāzes caurulē.

Pludmalē Anglijas dienvidos kopš svētdienas pazudis arī kāds 14 gadus vecs zēns. Slikto laikapstākļu dēļ policija bija spiesta pārtraukt viņa meklēšanu.

Krītošs koks nāvējoši traumējis kādu sievieti Amsterdamā, pavēstīja policija. Savukārt Francijas rietumos kāda pusmūža sieviete ieskalota jūrā.

Vācijas rietumos vētra laupījusi dzīvību trim cilvēkiem. Automašīnām, kurās viņi atradās, uzgāzušies koki, informēja amatpersonas. Viens cilvēks gājis bojā arī Dānijā. Galvaspilsētas reģionā vīrieti nāvējoši ievainojis ķieģelis, sagrūstot kādai sienai.

Bez elektrības simtiem tūkstoši māju

Vētras dēļ Lielbritānijā bez elektrības palika aptuveni 460 000 mājsaimniecību un lielākajā daļā valsts dienvidu vēja sagāzto koku dēļ tika apturēta dzelzceļa satiksme.

Ziemeļfrancijā bez elektrības palika 75 000 mājsaimniecību. Dienas gaitā tūkstošiem mājsaimniecību atkal tika pieslēgtas pie elektroapgādes tīkla, bet daudzas vēl joprojām slīgst tumsā.

Bez elektrības vētras dēļ palika arī atomelektrostacija Kentā, Anglijas dienvidaustrumos. Abi stacijas reaktori tika automātiski slēgti, bet drošības sistēmas turpināja darbināt rezerves ģeneratori.

Mediji vēsta, ka vētras postošā ietekme bijusi jūtama pat Bekingemas pilī. Tiesa, karaliene Elizabete II tobrīd tur neatradās. Pils pārstāve informēja, ka vējš norāvis vairākas jumta seguma plāksnes un ieplaisājuši divu logu stikli.

Lielbritānijas Meteoroloģijas birojs pirmdien Anglijas un Velsas dienvidos stiprā vēja dēļ izsludināja «dzintara krāsas» brīdinājumu, kas četru sadaļu skalā ir trešais augstākais rādītājs. Dienests slikto laika apstākļu dēļ arī mudināja cilvēkus pirmdien no rīta atturēties no došanās uz darbu.

Kuģi paliek krastā; satiksme traucēta

Divi prāmji ar vairāk nekā 450 pasažieru pirmdien vairāk nekā divas stundas dreifēja Lamanša ūdeņos, netālu no Duvras ostas, kas dabas stihijas dēļ bija slēgta.

Osta plkst.9 atsāka darbu un abi kuģi veiksmīgi pietauvojās krastā, apliecināja kuģniecības P&O pārstāvji.

Stihija ietekmēja arī gaisa satiksmi, un Hītrovas lidostā, Londonā, tika atcelti 130 reisi jeb aptuveni 10% no kopējā reisu skaita. Kavējušies arī ātrvilcieni «Eurostar».

Vētra izraisījusi satiksmes problēmas arī Dānijā, Nīderlandē un daļā Vācijas.

Kopenhāgenas lidostas pārstāve informēja, ka aptuveni 500 cilvēku ir iesprostoti lidmašīnās, jo stiprā vēja dēļ nav iespējams pievienot trapu.

Pēc Lielbritānijas Meteoroloģijas biroja apkopotajiem datiem, aizvadītajā naktī vairākās vietās Lielbritānijā nolijis 50 milimetru nokrišņu un Vaitas salā vēja ātrums sasniedza 159 kilometrus stundā (44,1 metru sekundē).

Tika prognozēts, ka

«Svētais Jūda» varētu izvērsties par postošāko vētru,

kāda pieredzēta Lielbritānijā pēdējos desmit gados. Tomēr vētras postījumi nav tik lieli, kā daudzi bažījās.

«Svētā Jūda» nodarītais nav salīdzināms ar postažu, kas bija vērojama Lielbritānijā pēc 1987.gada «Lielās vētras», kas Lielbritānijā laupīja dzīvību 18 cilvēkiem un Francijā - četriem. Toreiz ar saknēm tika izrauti 15 miljoni koku un nodarīti postījumi vairāk nekā miljarda mārciņu apmērā.

Pirmdienas vētrai dots vārds «Svētais Jūda», par godu apustulim Jūdam, kurš tiek dēvēts arī par Tadeju un kura svētki kristīgajā baznīcā tiek atzīmēti 28.oktobrī.

Dānijā, iespējams, reģistrēts jauns vēja ātruma rekords – 54 m/s

Pirmdien Dānijas dienvidos, salā ar nosaukumu Als, kas atrodas pie Jitlandes pussalas austrumu piekrastes netālu no robežas ar Vāciju, reģistrētas vēja brāzmas līdz 54 metriem sekundē (m/s), un tik stiprs vējš Dānijā fiksēts pirmo reizi vēsturē, vēsta vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Šī informācija gan nav oficiāli apstiprināta. Tuvējos Vācijas apgabalos pirmdienas pēcpusdienā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 48 m/s. Tādējādi vētra, kas plosās Eiropā, pārspējusi iepriekšējās stiprākās vētras rekordu - 2005.gada janvārī Dānijā vēja ātrums brāzmās sasniedza 46 m/s.

Savukārt agrāk pēcpusdienā Nīderlandes ziemeļos vēja ātrums brāzmās pastiprinājās līdz 42 m/s, iepriekšējo reizi tik spēcīgs vējš Nīderlandi plosīja pirms 23 gadiem – 1990.gadā.

No galvaspilsētām vētra vissmagāk skārusi Kopenhāgenu, kur vēja ātrums brāzmās pirmdienas vakarā sasniedza vismaz 33 m/s. Londonā un Amsterdamā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 31 m/s.

Zviedrijas dienvidu piekrastē vēja ātrums brāzmās pirmdienas vakarā sasniedzis vismaz 38 m/s.