Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9777969t1h0789.jpg)
Valdība gatavojas dot zaļo gaismu mākslīgai akvakultūras fermu veidošanai Baltijas jūrā. Tas nozīmē, ka ap speciālām peldošām platformām jūrā tiktu veidotas audzētavas, kur masveidā ražotu produkciju - jūras augus, gliemežus, vēžus un zivis. Projekts jau ticis līdz Ministru kabinetam. Tiesa gan, daži notikumu vērotāji tajā saskata līdzības ar bēdīgi slaveno Daugavas rakšanas afēru.
Pirmajā acu uzmetienā iecere it kā nemaz nav slikta – mākslīgi audzēt zivis jūrā. Tā būtu gan vēl neapgūta ražošanas nozare, gan peļņa uzņēmējiem, gan arī jaunas darba vietas. Vismaz tā tas ir piedāvāts projekta aprakstā.
Atbilstoši projektam, ko iesniegusi SIA «Ekobaltika Group», dažādās vietās jūrā tiktu uzbūvētas peldošas metāla vai betona platformas, pie katras no tām tiktu piestiprināti 20-70 lieli zivju sprosti, kuros plašā apjomā – līdz 30 tūkstošiem tonnu pārtikai audzētu, piemēram, Atlantijas lašus, varavīksnes foreles, jūras foreles, stores, Baltijas sīgas un zandartus. Līdztekus jūras fermām, piekrastē - Pāvilostā, Bārtā, Užavā, Ragaciemā, Papē, Ovīšos, Lielirbē un Rojā darbotos zivju mazuļu inkubatori un zivkopības saimniecības.
Idejai tālāku virzību devusi Zemkopības ministrija, liekot valdībai priekšā rīkojuma projektu, kur paredzēts iedalīt jūrā pavisam kopā 8 laukumus, kur uz 30 gadiem uzņēmējiem dotu tiesības izvietot iekārtas un veikt ražošanu.
LAIMDOTA STRAUJUMA, zemkopības ministre:
Kāpēc ne? Ja tas, protams, ir ekonomiski pamatots. Jāskatās katrs konkrēts projekts. Un tajās vietās, kur nekas jūrā šobrīd nenotiek, – kāpēc lai gan tas nebūtu?
Tas ne pa jokam satraucis vides aizstāvjus. Uztraukuma iemesli – viss notiek steigā, nav jūras telpiskā plānojuma, nav pat sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma un nav skaidrs, vai mākslīgi veidotas jūras fermas vispār atbilst Latvijas interesēm.
LELDE EŅĢELE, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece
Nu, godīgi jāsaka, ka mēs palaidām garām to brīdi, kad varējām sniegt oficiālo atzinumu, kad tas bija izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, jo mēs vienkārši nespējam visam izsekot līdzi un nav mums spēka vienkārši. Bet tad, kad pie kolēģiem sāka nākt aizdomīgi vīriņi un stāstīt, ka viņiem jau jūra ir tā kā atdota nomā, nu, tad mēs paskatījāmies vēlreiz un tad arī radās jautājumi.
Piemēram, daļa audzētavu zivju neizbēgami nokļūtu dabiskajā vidē, un ir bažas, ka Atlantijas laši agresīvi izspiestu vietējos Baltijas lašus. Bet audzētavu zivīm automātiski pievadītā barība un medikamenti lielā daudzumā nonāks jau tā ļoti trauslajā Baltijas jūras vidē, ko Latvija starptautiski uzņēmusies atveseļot.
JURIS AIGARS, Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktora vietnieks
Tas ir jauns virziens, kas ir ļoti piesārņojošs īstenībā. Un, neizvērtējot šos ekonomiskos ieguvumus.. Varbūt ekonomiskie ieguvumi pārsniedz šos zaudējumus, mēs varam tad priecīgi investēt un darīt, bet nav šī vērtējuma. Mēs nezinām, mēs tikpat labi varam atbalstīt šādu uzņēmējdarbību un pēkšņi konstatēt, ka nodokļu maksātājiem tas izmaksās ļoti, ļoti dārgi.
Tāpat nesaprotamas esot valdības rīkojuma projektā noteiktās koordinātes audzētavu atrašanās vietām. Daļa sakrīt ar potenciālajiem naftas ieguves laukumiem, daļa – ar vietām, kur Otrā pasaules kara laikā nogremdēti ieroči, bet daļa – ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām «Natura 2000» vai arī atrodas tuvu nozīmīgām zivju nārsta vietām.
ELITA KALNIŅA, Vides aizsardzības kluba viceprezidente
Nu šeit ir varbūt viena no lielākajām Austrumbaltijā reņģu nārsta vietām, tas nozīmē – izdzīvošana .. šeit rodas jaunās reņģes, kuras mēs arī .. vismaz mūsu reņģēdāji varētu vēl ēst. Un, ja tur kaut kādā veidā iejaucas, un it sevišķi, ka cilvēkiem, tiešām man liekas, nav priekšstata, ne cik tas maksā, un arī tā summa. Mēs atdodam savu jūru uz tādu.
Papildus visam – projektu iesniegusī firma «Ekobaltika Group» ir nesen dibināta un, kā noskaidrojām, reģistrēta kādā Pārdaugavas daudzdzīvokļu mājā. Tās pamatkapitāls ir tieši 3 lati, un šai pašā dzīvoklī reģistrēts arī Starptautiskais akvakultūras zinātniskais pētniecības centrs. Tā vadītājs un projekta attīstītājs gan neesot mājās.
TELEFONSARUNA AR SIA «EKOBALTIKA GROUP» AKVAKULTŪRAS PROJEKTA VADĪTĀJU VLADIMIRU BATURINU
Hallo! Labdien, es gribētu runāt ar Baturina kungu. Es gribēju uzzināt par jūsu akvakultūras projektu.
Labi, es padomāšu. Es pašlaik gaidu no Sanktpēterburgas zvaniņu. Netieku no mājas ārā. Tiklīdz izrunāšos, es jums pārzvanīšu. Paldies!
Taču turpmāk projekta autors uz kontaktiem vairs neizgāja. Atzvanīja kāds cits pārstāvis, kurš teica, ka par 3 latu pamatkapitālu nav jāuztraucas, jo firma cer uz Eiropas finansējumu un Zemkopības ministrijā saņemts atbalsts.
TELEFONSARUNA AR SIA «EKOBALTIKA GROUP» AKVAKULTŪRAS PROJEKTA DARBINIEKU ALEKSANDRU BARANOVU:
- Tur bija ministrija, Jūras administrācija un robežsardze un tā tālāk, visas ieinteresētās personas.
- Un visi piekrita tam projektam?
- Jā.
Zemkopības ministrijā tiešām apstiprina, ka rīkojuši vairākas nopietnas apspriedes ar šo firmu. Tajā esot zinātnieki, gan vietējie, gan no Krievijas, kur arī esot tapis pats projekts. Pārmetumus par apšaubāmas firmas atbalstīšanu ministrija noraida. Valdībai iesniegtajos dokumentos firmas vārds esot minēts tikai tādēļ, ka tā pirmā pieteikusies. Ministrijai pēc likuma neatlicis nekas cits, kā to virzīt tālāk, turklāt firma jau divreiz rakstījusi sūdzības Eiropas Komisijai, ka Latvija bremzējot akvakultūras attīstību. Bet realizēšanai prasības būšot stingras. Notiks konkurss, un pretendentiem prasīs gan 3 gadu pieredzi uzņēmējdarbībā, gan finanšu gada pārskatus, gan apstiprinājumu investīciju piesaistei.
STRAUJUMA: Protams, var jebkurš biznesa cilvēks šodien atnākt un iesniegt iesniegumu. Tas šobrīd tiek pieļauts. Bet viņš nesaņem obligāti. Jo šeit jau mēs divreiz iesim uz Ministru kabinetu. Viens ir – kur mēs šobrīd veidojam sistēmu, kā šis cilvēks var tikt vai biznesa organizācija var tikt izvērtēta, un tad pēc konkursa, pēc konkursa komisijas tad uzvarējušās firmas vēlreiz ies uz Ministru kabinetu, kur tiek apstiprināti nosacījumi, pie kādiem var.. tā kā ietekmes uz vidi novērtējums – viss tas .. es domāju, tur vismaz divi gadi paies, kamēr varētu saņemt atļauju kaut ko būvēt.
NORMUNDS RIEKSTIŅŠ, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors:
Jebkuram uzvarētājam tur būs vēl milzīgas galvassāpes, kā to visu darīt. Skaidrs, ka visa likumdošana ir jāievēro. Ietekmes uz vidi novērtējums tiks veikts, sabiedriskā apspriešana notiks. Tas viss tiks īstenots.
Taču – nav skaidrs, kāpēc vispirms nav veikts izvērtējums, vai vispār Latvijas interesēs ir šāda biznesa attīstīšana jūrā. Un šķiet, ka, pirms virzīšanas balsojumam uz valdības sēdi to vēlreiz vajadzētu izspriest ministriju vidū. Piemēram, Zemkopības ministrijā mums sacīja, ka pret ieceri nav saņemts neviens oficiāls iebildums. Bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mūsu raidījumam ir atsūtījusi skaidrojumu, kurā raksta, ka projekta tālāku virzību tomēr neatbalsta.