Pēdējo nedēļu laikā visa pasaules uzmanība ir pievērsta Sīrijai, jo šajā valstī pastrādāti šaušalīgi noziegumi pret iedzīvotājiem un, iespējams, par šo izgājienu tuvākajā laikā Rietumu pasaules valstis dos tai militāru atbildes triecienu. Šā brīža situāciju Sīrijā aicinājām skaidrot ārpolitikas norišu eksperti, kā arī Latvijas Universitātes pasniedzēju Žanetu Ozoliņu.
Agrāk karoja armija pret armiju; tagad - armija pret iedzīvotājiem (170)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ozoliņa atgādina, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem Sīrijā sākās tā sauktais Arābu pavasaris – sabiedrība izteica neapmierinātību ar tur valdošajiem politiskajiem režīmiem, kas noveda pie līderu un pārvaldes maiņām šajās valstīs. Arābu pavasaris gan apstājās pie Sīrijas, jo opozīcijas aicinājumi atkāpties Bašara al Asada režīmam neguva panākumus.
Turklāt Sīrija nav parakstījusi arī masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanas līgumu, līdz ar to šī valsts nav šādā ziņā ietekmējama.
Starptautiskajā vidē valda apjukums
Tiesa, pēdējā laikā uz šo valsti tiek izdarīts arvien tiešāks spiediens, jo šī valsts pastrādājusi briesmīgus noziegumus pret saviem iedzīvotājiem, izmantojot ķīmiskos, kā arī masu iznīcināšanas ieročus.
«Agrāk karoja valsts pret valsti, armija pret armiju. Šobrīd valsts un armija karo pašas pret saviem iedzīvotājiem,»
norāda LU profesore un piebilst, ka šādi noziegumi nav pieļaujami un attaisnojami, jo tie ir pretrunā ar jebkādām cilvēktiesību, kā arī humānisma normām. Atšķirībā no pagātnes šobrīd šādi ieroči ir ne tikai valstu, bet arī nevalstisku organizāciju rīcībā, kas rada bažas.
Šīm darbībām stingru nosodījumu paudis ASV prezidents Baraks Obama, solot dot Sīrijai militāru triecienu un pašlaik cenšoties pārliecināt Kongresu, lai saņemtu tam valdības atļauju. Ozoliņa norāda, ka patlaban ir izveidojusies neveikla situācija, jo Obama pirms laba laika solījis asi vērsties pret tiem, kas izmanto ķīmiskos ieročus. «Taču tad, kad šī līnija tika pārkāpta, starptautiskajā sabiedrībā sākās apjukums par to, kā rīkoties.»
Obama savā nostājā ir vientuļš
Patlaban Obama savā nostājā ir palicis diezgan vientuļš, jo vienīgi Francijas prezidents viņam ir paudis skaļu atbalstu. Šajā situācijā arī izpaužas minētā neveiklība, jo lielākā daļa valstu apzinās, ka šādu Asada rīcību pret civiliedzīvotājiem nedrīkst pieļaut, taču nezina, kā rīkoties, spriež politoloģe.
«Neviens nevar sniegt skaidru atbildi par to, kas notiks pēc tam, kad Obama ar militāra uzlidojuma palīdzību veiks šīs akcijas.»
Neskaidrība ir tajā ziņā, ka, no vienas puses, ir jārīkojas, jo masu iznīcināšanas līdzekļu izmantošanu pret civiliedzīvotājiem nedrīkst pieļaut, taču pagaidām valstu vadītāji un starptautiskās organizācijas nav devušas skaidru atbildi par to, kas sekos pēc sodīšanas.
Komentējot Latvijas pozīciju, Ozoliņa vērš uzmanību uz to, ka šajā gadījumā jārīkojas kopā ar Eiropas Savienību, jo «ne mums ir tādi līdzekļi, ne politiskā ietekme, lai mūsu balsi dzirdētu un ņemtu vērā». Arī šobrīd Latvijas pozīcija ir piesardzīga un nosodoša attiecībā uz Asada rīcību pret civiliedzīvotājiem. «Taču tajā pašā laikā tā nav balstīta uz karstas putras strēbšanu,» piebilst LU profesore.
Rinkēvičs: zināms «sveiciens» Asadam būtu jādod
«Es domāju, ka Latvijas pozīcijai jābūt samērā atturīgai. Mums kā rietumvalstij cilvēktiesības ir politiskās sistēmas sastāvdaļa. Mēs nevaram ignorēt, ka tūkstošiem civiliedzīvotāju tiek vienkārši slaktēti nost. Tas nav pieļaujams, taču ir jābūt pietiekami lieliem reālpolitiķiem un mums ir jāsaprot, ka ar formālām frāzēm vai pāris raķetēm diez vai situāciju mainīsim. Jautājums ir, vai ar karošanu varam kaut ko panākt. Ja to nevar, tad tas jāatzīst un jāmeklē citi ceļi, kā to iespaidot,» norādījis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
«Ja mēs redzam, ka starptautiskās sabiedrības centieni tiek bloķēti kaut kādu egoistisku iemeslu dēļ no dažām valstīm, tad uzskatu, ka šī ir situācija, kur tomēr mums zināms «sveiciens» prezidentam Asadam būtu jādod arī bez ANO Drošības padomes rezolūcijas,» norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
