Kuldīgas novada domes sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē deputātiem bija skatāmi vairāki nopietni jautājumi saistībā ar skolēnu skaitu klasēs. Par tiem pagājušo ceturtdien vēl diskutēja izglītības komisijā.
Kuldīgā slēgs etniskās klases (50)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai atvieglotu integrēšanos
Jūnijā Kuldīgas novada izglītības un sporta pārvalde saņēma vēstuli no Tiesībsarga par romu (čigānu) etniskajām klasēm Kuldīgas pamatskolā, vēršot uzmanību uz segregācijas nepieļaujamību, kad čigānu bērni gan saņem vispārējo izglītību, bet tiek nodalīti no pārējiem atsevišķās klasēs. Tas samazina viņu iespēju iekļauties sabiedrībā.
Pagājušajā mācību gadā Kuldīgas pamatskolā pamatizglītības pirmajā posmā etniskajās klasēs mācījās 26 čigānu tautības bērni un jaunieši. Šādas klases pamatskolā tika izveidotas pēc vakarskolas reorganizācijas, kad bija situācija, ka 3., 4. klases programmu apgūst arī 20 gadu veci puiši.
Saņemta vecāku piekrišana
Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Santa Dubure paskaidroja deputātiem, ka tā šobrīd vairs nenotiek un arī čigānu bērni, kas mācās etniskajās klasēs, atbilst vecumam. Ar vecākiem ir runāts sapulcēs, un viņi piekrituši, ka klases tiek slēgtas, bet bērni turpina mācības Kuldīgas pamatskolas klasēs kopā ar pārējiem.
Viņi skolā jūtoties labi, mācības grib turpināt. Turklāt programma nav bijusi atšķirīga, vienīgi čigānu bērniem bijusi iespēja dažus mācību priekšmetus apgūt dzimtajā valodā, pamazām pārejot uz latviešu valodu. Deputāti interesējās, vai Kuldīgas pamatskolā, kur jau tagad skolēnu skaits vienā klasē ir līdz 30 bērniem, būs vietas, kur klašu telpā izvietot solus. S.Dubure apliecināja, ka skolas vadība visu ir pārdomājusi un jautājumu atrisinājusi.
Deputāte Ruta Karloviča uzsvēra, ka arī nākotnē jābūt gataviem integrācijai. Piemēram, Rendas skolā mācības uzsāks četri vienas ģimenes latviešu bērni, kuri tikko atgriezušies no Zviedrijas, bet dzimtajā valodā nelasa un neraksta.
Cer uz pusdienām trūcīgajiem
Biedrības Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) Kurzemes komisija vērsusies pašvaldībā ar lūgumu atbalstīt programmas Maizes rieciens īstenošanu, piešķirot biedrībai Ls 500 apkurei LSK ēdnīcā. Biedrība iesniegusi projekta pieteikumu Borisa un Ināras Teterevu fondā finansējumam, lai gadu nodrošinātu 50 ēdiena porciju dienā pagatavošanu un izdalīšanu trūcīgajām ģimenēm ar bērniem, sirmgalvjiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri paši nespēj sev sagādāt siltu ēdienu.
Kuldīgas novada sociālā dienesta direktores vietniece Anda Šlakorciņa pastāstīja, ka dienests grib sadarboties ar LSK un prasītā summa ir adekvāta. Ja porcijas izmaksas tiek lēstas Ls 0,52, tad prasītie 500 lati atpelnās aptuveni pusotrā mēnesī. Teterevu fonds, izvērtējot projekta pieteikumus, strikti neprasot pašvaldības līdzfinansējumu, tomēr raugās uz sadarbības partnera reputāciju.
Deputāti lēma ieteikt domei atbalstīt lūgumu, bet tikai tādā gadījumā, ja LSK tiešām saņems Teterevu fonda finansējumu un sniegs solīto pakalpojumu.