Reakcija uz kodolkrīzi Japānā pēc 11.marta avārijas Fukušimas atomelektrostacijā būtu varējusi būt adekvātāka un operatīvāka, ja to nebūtu bremzējušas saziņas problēmas starp atbildīgajām pusēm - AES operatoru "Tokyo Electric Power Co." (TEPCO), kodolnozares regulatoru un Japānas valdību - pie šāda atzinuma nonākuši ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) eksperti.
IAEA: Japānas kodolkrīzi veicināja nepietiekama saziņa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienlaikus viņi apliecinājuši cieņu AES avārijas seku likvidēšanas darbos iesaistītajiem cilvēkiem, kuri "saskārās ar ārkārtēju, nepieredzētu, katastrofālu notikumu attīstību".
Darba grupa, kas maija beigās un jūnija sākumā uzturējās Japānā, lai detalizēti izanalizētu notikušo, sagatavojusi 160 lappušu ziņojumu, kas nākamnedēļ tiks apspriests kodoldrošības jautājumiem veltītā IAEA konferencē.
Kā uzsvērts šajā dokumentā, Japāna nav pildījusi prasības, kas ietvertas IAEA konvencijā, kura reglamentē sadarbību starp aģentūru un valstīm, kam ārkārtējās situācijās nepieciešama palīdzība.
Ar pūlēm spēja koordinēt darbību
Par komunikācijas problēmām liecina fakts, ka pēc avārijas TEPCO un valdība izveidoja atsevišķas darba grupas, kuras tikai ar pūlēm spēja koordinēt savu darbību. Saprašanās trūkums bremzēja sadarbību, neļaujot pietiekami ātri atdzesēt reaktorus.
Ziņojumā arī atzīmēts, ka Fukušimas AES nebija pilnībā nodrošināta pret cunami un plūdu ietekmi. Spēkstacijas kompleksa aizsargsienu augstums nepārsniedza sešus metrus, bet zemestrīces izraisītais cunami vilnis, kas vēlās pāri Japānas piekrastei, bija aptuveni 14 metrus augsts.