Par ieceri izvietot vecpilsētā pazemes atkritumu tvertnes, aicinot uz diskusiju, Kuldīgas novada pašvaldības vecpilsētas komisijā stāstīja pilsētbūvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone.
Kuldīgā apsver ieviest pazemes atkritumu tvertnes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šobrīd vecpilsētas pagalmos ir daudz atsevišķu atkritumu savākšanas vietu. Tā kā uzņēmums Kuldīgas komunālie pakalpojumi iecerējis vecpilsētas iedzīvotājiem nodrošināt atkritumu šķirošanu, tas nozīmē, ka te tiktu izvietoti dažādu krāsu plastmasas konteineri, kas tiktu iežogoti. Tas bojātu vecpilsētas izskatu. Viens variants – zemē izbūvētas tvertnes, kurām virspusē būtu šķeltā akmens laukumiņi un neliels virszemes konteiners. Pazemē tvertne būtu apmēram divu metru dziļumā un septiņu metru garumā, tā tiktu iztukšota ar īpašu mašīnu. Iecerētās apakšzemes konteineru atrašanās vietas pagaidām noteiktas Baznīcas ielā 10, Jelgavas ielā 1 un Upes ielas galā.
VKPAI neatbalsta
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija šai iecerei nav devusi saskaņojumu, skaidrojot, ka rakšana izpostīs arheoloģisko kultūrslāni. Konsultējoties ar arheologu Mārtiņu Lūsēnu, kurš veic arheoloģisko uzraudzību Kuldīgā, noskaidrots, ka Baznīcas ielā 10 patiešām šāds kultūrslānis ir. Tāpēc konteiners varētu atrasties 1905. gada parka pusē. Pārējās nosauktajās vietās vērtīga kultūrslāņa neesot.
Pašvaldības attīstības pārvaldes vadītāja Agnese Buka piebilda, ka šobrīd atkritumu saimniecības sakārtošanai vecpilsētā ir iespējams piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu. Prioritāte ir sakārtot atkritumu savākšanas vietas daudzdzīvokļu māju rajonos, taču arī vecpilsēta nav mazāk svarīga. «Man pazemes konteineru ideja šķiet ļoti pievilcīga. Tas, ko redzam tagad, degradē vidi,» viņa teica.
Pret šo ideju iebilda seno ēku eksperts Juris Zviedrāns: «Kāpēc Skandināvijas valstīs un Vācijā nav izmantots šis veids? To šobrīd ievieš Polijā, bet nedomāju, ka mums būtu jāpārņem pieredze no poļiem. Skandināvijā, piemēram, Somijā un Dānijā, katram īpašniekam ir savs atkritumu konteiners, kas atrodas glītā, slēdzamā koka būdiņā. Tas noteikti būtu lētāk, nekā betonēt apakšzemes konteinerus, un arī konteineru izvešana būtu lētāka. Turklāt, ja mūsu bērni tos kaut kad nolemtu aizvākt, tas prasītu ļoti daudz pūļu un naudas.» A.Buka iebilda, ka Kuldīgai raksturīgi kopīpašumi, tāpēc katram savu konteineru ierīkot nevarēs. Šobrīd visneglītākā aina veidojas ap konteineriem, kur zemē tiek samesti atkritumi.
Vai šķiros?
J.Zviedrāns piebilda, ka zemē ievietotie konteineri tāpat nenodrošinās godprātīgu šķirošanu: «Cilvēki šķiro tikai tad, ja tas viņiem ir materiāli izdevīgi. Pietiks vienam iegāzt atkritumus ne īstajā konteinerā, kad viss tāpat tiks aizvests uz poligonu.» Komisijas loceklis Artis Gustovskis uzsvēra, ka ir pret zemē iegremdētajiem konteineriem un ka, viņaprāt, svarīgāk būtu risināt atkritumu apsaimniekošanas problēmas – izvešanas biežumu u.tml.
J.Jākobsone piebilda, ka pilnīgi zemē iegremdēto konteineru sistēma darbojas tad, kad no katra konteinera uz atkritumu šķirošanas laukumu ved zemē ieraksts vads. Kuldīgā to nodrošināt nekādi nav iespējams.
Par to, kā organizēt atkritumu apsaimniekošanu Kuldīgas vecpilsētā, diskusijas vēl turpināsies.