Jau vēstīts, ka neilgi pēc biļešu tirdzniecības sākšanas sestdien apmeklētāju pieplūduma radīto slodzi neizturēja «Biļešu paradīzes» mājaslapa, izraisot lielu potenciālo koncerta apmeklētāju neapmierinātību publiskajā telpā. «Nesaprotu, kāpēc atbildīgās iestādes izvēlējās tik nespējīgu un tehniski nesagatavotu servisu tik svarīga pasākuma biļešu tirdzniecībai. Tas tikai kārtējo reizi pierāda, kāds «bardaks» valda mūsu valstī, ka pat biļešu tirdzniecību pienācīgi nodrošināt nav iespējams,» pēc notikušā savu neapmierinātību vēstulē TVNET pauž kāda lasītāja, kas, pavadot stundu pie datora cerībā iegādāties biļetes, tā arī nav spējusi to izdarīt.

Kultūras ministrijas paspārnē esošās Dziesmu svētku organizatoriskās grupas pārstāve Inga Vasiļjeva, skaidrojot, kāpēc izvēlēti tieši «Biļešu paradīzes» pakalpojumi, norāda, ka iepirkuma konkursā tika dota priekšroka prasībām atbilstošam piedāvājumam par viszemāko cenu. Ministrija izvirzījusi prasības nodrošināt vismaz 40 pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās tirdzniecības vietas Latvijā, tirdzniecību internetā un iespēju rezervēt biļetes telefoniski u.c. No diviem iepirkuma kandidātiem (otrs - «Biļešu serviss») viszemāko cenu piedāvāja «Biļešu paradīze» – 12 324 latus.

Lūk, kur patiesā#dzsv smeldze cc: @dziesmu_svetki twitter.com/Hermansons/sta…

— Ansis (@Hermansons) April 6, 2013

Šis gadījums atsauc atmiņā teicienu, ka skopais maksā divreiz, bet šoreiz cietēja lomā nepelnīti atstāti potenciālie koncerta apmeklētāji. Stāstot par Latviju ārzemju viesiem, Dziesmu svētki tiek pozicionēti kā viens no šejienes lielākajiem dārgumiem, taču pavisam iespējams, ka tehnisko nepilnību dēļ tie, kuri būtu vēlējušies par to pārliecināties klātienē, palikuši ar garu degunu. Tas gan neattiecas uz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem, jo sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību iepriekš tika rezervētas 2650 biļetes. Savukārt no 1.maija tirdzniecībā tiks nodotas iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes.

«Biļešu paradīzes» direktors Ēriks Naļivaiko, atbildot uz jautājumiem elektroniskā formātā, atzina, ka bija gaidījis lielu interesi par Dziesmu svētku noslēguma koncertu. Viņš norādīja, ka uzņēmums veica tehnisku sagatavošanos paaugstinātai pircēju interesei. Pēc uzņēmuma direktora teiktā, pēdējoreiz tik liela aktivitāte pieredzēta uz 2008.gada Dziesmu un deju svētkiem, kā arī 2010.gada Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Tomēr atšķirībā no tā laika šogad pirkšanas ātrums bijis lielāks un rezultātā jau pirmajā dienā izpirktas gandrīz visas biļetes.

TVNET jau vēstīja, ka neilgi pēc to nonākšanas apgrozībā biļetes par lielāku summu parādījās vietējos sludinājumu portālos. Tiesa, par spekulantiem Naļivaiko izsakās skeptiski un uzsver, ka tie ir nenozīmīga daļa no pircēju kopskaita. Viņš atklāj, ka zvanījis uz kādu no sludinājumos norādītajiem numuriem, taču tas izrādījies ļauns joks, jo kāds bija vienkārši norādījis citas personas kontaktus.

Būsim saprotoši. Organizatoriem taču bija tikai pieci gadi laika, lai visu sagatavotu #DzSv

— Magda Papēde (@autornica) April 6, 2013

Pašmāju grupa «Prāta vētra», organizējot sava 2008.gada albuma «Tur kaut kam ir jābūt» tūres noslēguma koncertu, Mežaparka estrādē spēja pulcēt 45 000 skatītāju, kamēr Dziesmu svētku kulminācija, kas piedāvā iegādāties sēdvietu biļetes, sapulcinās divkārt mazāk cilvēku - 21 912.

Jautāta, vai biļešu deficīta problēmas risināšanai nebūtu vērts apsvērt stāvvietu ieviešanu, Vasiļjeva ir skeptiska, jo šis pasākums atšķiras no «Prāta vētras», kā arī, piemēram, Lēdijas Gāgas uzstāšanās.

«Dziesmu svētku Noslēguma koncerts Mežaparkā ir kora mūzikas koncerts ar mākslinieciski augstvērtīgu repertuāru. Skatītāju vietu skaits uz šo pasākumu izriet no koncerta būtības - uz populārās mūzikas koncertu ierasts izņemt sēdvietas, iegūstot papildu vietas apmeklētājiem. Dziesmu svētku koncertos šāda prakse nav iespējama,» saka Dziesmu svētku organizatore.

Reālākais risinājums, kā rast iespēju noslēguma koncertu vērot pēc iespējas vairāk skatītājiem, viņasprāt, būtu paplašināt sēdvietu skaitu abās centrālajās to norises vietās – Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā. Līdzīgi, organizējot savus dziesmu svētkus, jau paspējuši izdarīt igauņi.

Raidījuma «100 grami kultūras» vadītāja Kristīne Želve atgādina, ka par bēdīgā stāvoklī esošās estrādes, kā arī Daugavas stadiona rekonstrukciju un paplašināšanu runāts jau iepriekšējo Dziesmu un deju svētku laikā. «Bet tas nav noticis. Un līdz tam neviens pavediens neaiziet - kas par to atbildīgs, Rīgas dome vai Kultūras ministrija. Šis biļešu skandāls būtu labs iemesls aktualizēt nopietnākas lietas,» viņa saka.