Japānas piekrasti piektdien satricinājusi 8,9 balles spēcīga zemestrīce, izraisot desmit metru augstu postošu cunami valsts ziemeļu piekrastē.
Kas ir cunami?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cunami ir seismisks jūras vilnis, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi un noslīdeņi.
Zemestrīces iespaidā jūras dibena platība ar lielu spēku tiek pacelta uz augšu vai leju, izkustinot lielas ūdens masas, kas pārvietojas kā viļņi, atklātā ūdenī pārvarot milzīgus attālumus un dažkārt sasniedzot reaktīvās lidmašīnas ātrumu.
Nosaukums cunami japāņu valodā nozīmē ostas vilnis, un visvairāk cunami viļņi tiek reģistrēti tieši Japānā.
Rašanās vietā cunami vilnis ir samērā zems un augstākās vietas atrodas tālu viena no otra. Kad vilnis tuvojas krastam, jūras dibenam paliekot seklākam, ūdens masas tiek spiestas uz augšu, samazinot attālumu starp viļņa virsotnēm un krietni palielinot viļņa augstumu. Jo stāvāks krasts, jo cunami vilnis ir augstāks.
Piekrastē pirmā pazīme par cunami viļņa tuvošanos var būt jūras atkāpšanās, kam seko lieli viļņi.
"Jūra atkāpās un ūdeņi atvirzījās tik ļoti, ka jūras dibens bija kails un varēja redzēt dažādas jūras radības," rakstīja romiešu vēsturnieks Ammiāns Marcelīns, stāstot par cunami, kas 365.gadā brāzās pāri Aleksandrijas ostai
"Tam negaidīti sekoja milzīgas ūdens masas, kas pārņēma un nogalināja daudzus tūkstošus cilvēku. Viļņi dažus lielos kuģus uzmeta uz ēku jumtiem, citus aiznesot līdz divu jūdžu (trīs kilometru) attālumā no krasta," rakstīja vēsturnieks.
Cunami viļņu augstumu un postošo spēku nosaka vairāki faktori - zemestrīces stiprums, izkustināto ūdens masu apjoms, jūras dibena topogrāfija un tas, vai cunami ceļā ir kādi dabiski šķēršļi.
Par galvenajiem cēloņiem lielam upuru skaitam tiek uzskatīta māju un viesnīcu būvēšana pludmalēs, kā arī piekrasti aizsargājošo mangrovju audžu un koraļļu rifu iznīcināšana.
Izplatītākais cunami cēlonis ir spēcīgas zemestrīces, taču to var izraisīt arī citas dabas katastrofas, kā vulkāna izvirdumi vai zemes nogruvumi.
1883.gadā Klusā okeāna salu Krakatau satricināja vulkāna izvirdums ar tik spēcīgu sprādzienu, kas bija dzirdams 4500 kilometru attālumā. Izvirdumam sekoja cunami, kas nogalināja aptuveni 30 000 cilvēku.
2004.gada postošo cunami Indijas okeānā izraisīja 9,1 balles spēcīga zemestrīce pie Indonēzijai piederošās Sumatras salas. Zemestrīces atbrīvota enerģija bija līdzvērtīga 23 000 atombumbu. Zemestrīce un tai sekojošais cunami nogalināja 220 000 cilvēku 11 nācijās, no kurām daudzas atradās tūkstošiem kilometru attālumā no zemestrīces epicentra.
Visvairāk zemestrīču un cunami tiek reģistrētas Klusajā okeānā, ko apjož ģeoloģiski aktīvā ugunsjosla, taču cunami skāruši arī daudzas citas pasaules teritorijas, tostarp Atlantijas okeānu un Vidusjūru.
Cunami trauksmju savlaicīgai izsludināšanai ir izveidota globāla novērošanas sistēma, kuru uzrauga ANO.