Lai gan izskatās, ka ziema vēl negrasās padoties, stādu audzētājiem jau darba pilnas rokas – apkurināmās siltumnīcās pilnā sparā noris sēšana, piķēšana un stādīšana. Vasaras puķes, kas ilgi dīgst, kā, piemēram, lobēlijas, petūnijas, begonijas, un puķes, kam ir garš veģetācijas periods, – kobejas, gazānijas, lauvmutītes - tiek sētas agri, janvāra beigās, februārī, un tagad - martā jau piķētas un stādītas lielākos podos.
Taču ir stādu audzētāji, kuri darbu siltumnīcās sāk tikai martā. Viņi izvēlas puķes audzēt nevis no sēklām, bet gan no jaunstādiem. Kas īsti ir jaunstādi, horti.lv konsultēja Vilnis Onkelis no SIA «Onava».
Par jaunstādiem sauc stādus, kas vēl nav sasnieguši tādu brieduma pakāpi, lai tos stādītu dobēs, un tie domāti tālākai audzēšanai apkurināmās siltumnīcās.
Jaunstādus iegūst, pavairojot augus ģeneratīvi – ar sēklām vai arī veģetatīvi, pavairojot tos ar spraudeņiem. Jaunstādus, kurus iegūst no sēklām, dēvē par sējeņiem, un šiem jaunstādiem atkarībā no auga sugas ir attīstījušās pirmās vai otrās īstās lapas. Jaunstādi, kas pavairoti veģetatīvi, parasti ir apsakņoti spraudeņi, kuriem ir attīstījušies pirmie jaunie dzinumi un lapiņas.
No jaunstādiem audzē galvenokārt vasaras puķes – gan dobēm domātās, gan kastēs, podos un traukos stādāmās. Tomēr tirgū ir pieejami arī garšaugu un dārzeņu jaunstādi, īpaši pēdējo gadu laikā, kad popularitāti ieguvuši dekoratīvie stādījumi, kas veidoti no garšaugiem un dārzeņiem, un dārzeņu audzēšana pilsētvidē uz balkoniem un terasēs. Lai piedāvātu pēc iespējas plašāku šķirņu klāstu un jaunākās šķirnes, no jaunstādiem tiek audzētas arī ziemcietes, dekoratīvās graudzāles, koki un krūmi.
Ir arī jaunstādi, kuri tiek pavairoti veģetatīvi ar meristēmu metodi, taču tādi kopējā jaunstādu piedāvājumā ir mazākumā. Parasti tās ir ziemcietes, dekoratīvie koki un krūmi, kuri ir grūti pavairojami ar tradicionālām metodēm.
Jaunstādus Latvijā importē. Visbiežāk no Holandes, Vācijas un Polijas, kur atrodamas lielākās un pazīstamākās stādu audzētavas. Šo kompāniju jaunstādu audzētavas ir izvietotas siltākos reģionos, kur sēklu dīgšanas nodrošināšanai un spraudeņu apsakņošanai ir jāiegulda pēc iespējas mazāki resursi. Spraudeņu mātesaugu plantācijas var atrasties ārpus Eiropas, piemēram, Āfrikā. Kompānijas «ar vārdu» nodrošina, ka mātesaugi ir brīvi no slimībām, kaitēkļiem un vīrusiem, un garantē, ka pavairojamais materiāls precīzi kopē mātesauga dekoratīvās īpašības.
Latvijā lielākās jaunstādu importētājas un vairumtirgotājas ir SIA «Onava», SIA «Schetelig LV», ZS «Bites», SIA «Silja», SIA «Agrimatco Latvia».
Pērkot jaunstādus no vairumtirgotājiem, jārēķinās, ka vasaras puķu, garšaugu un dārzeņu jaunstādi:
ir jāpērk vairumā – atkarībā no auga sugas, minimālais augu daudzums vienā kasetē ir no 28 līdz pat 300 un vairāk augiem. Tikai lielos toveraugus, kā, piemēram, istabas kļavas, bugenvillijas vai eņģeļtaures, var iegādāties pa vienam;
bieži vien ir noteikta minimālā pasūtījumu summa, kas ir vairāku desmitu latu apjomā;
jaunstādu pasūtījums veicams līdz iepriekšējā gada oktobrim;
daļa jaunstādu Latvijā ir pieejami 8.–10. nedēļā (februāra beigas – marta pirmā puse), un ir jānodrošina to audzēšana apkurināmās siltumnīcās līdz brīdim, kad, beidzoties pavasara salnām, ir iespējama to stādīšana laukā. Tikai rudenī ziedošās puķes, piemēram, krizantēmas, tiks piegādātas aprīlī, maijā.
Jaunstādus pie vairumtirgotājiem pārsvarā iegādājas stādaudzētāji, jo tas ietaupa gan laiku, gan izmaksas. Gala rezultātā augs, ko piedāvāt pircējam, ir kvalitatīvs un lētāks, nekā tad, ja tas no paša sākuma tiktu audzēts mūsu klimatiskajos apstākļos. Taču arī piemājas dārzu īpašniekiem ir iespēja tikt pie jaunstādiem. Kopā ar draugiem izveidojot vienu kopēju pasūtījumu, pasūtīt jaunstādus rudenī. Tāpat var arī sekot līdzi, kad jaunstādu vairumtirgotāji pēc lielo pasūtījumu piegādes martā izsludina pieteikšanos uz brīvajiem jaunstādiem, un veikt pasūtījumu tad. Vairumtirgotāji kasetes nepieciešamības gadījumā dala, bet tad jārēķinās, ka viena jaunstāda cena būs lielāka, nekā pērkot tos standarta variantā.
Latvijā nav stādaudzētavu, kas specializētos tieši jaunstādu audzēšanā, taču mums ir daudz labu pilna cikla stādaudzētavu, kas pašas audzē stādus no sēklām un spraudeņiem līdz pārdošanai gatavam produktam. Īpaši tas attiecas uz stādaudzētavām, kas specializējas dekoratīvo koku un krūmu audzēšanā. Tā kā daudzām stādaudzētavām ir savas mātesaugu kolekcijas, tad ar tām var vienoties par jaunstādu audzēšanu pēc pasūtījuma. Šādu pakalpojumu piedāvā «Kokaudzētava Baltezers», taču arī citas pilna cikla stādaudzētavas veiks jaunstādu audzēšanu īpaši jums, ja vien tām būs vajadzīgie mātesaugi un savlaicīgi ar tām vienosieties par apjomu un cenu. Arī šajā gadījumā jaunstādi būs jāpasūta krietni vien iepriekš un apjomam jābūt lielākam, nekā pērkot stādus mazumtirdzniecībā.
Stādaudzētavas, kas iepērk jaunstādus tieši no Eiropas stādaudzētavām vai arī no vairumtirgotājiem šeit Latvijā, augus audzē, līdz tie ir stādāmi paliekošā vietā, vai arī piedāvā tos jau iepodotus konteineros, dekoratīvos vai iekarināmos traukos.
Taču ir stādaudzētāji, kas piedāvā no jaunstādiem audzētus pusaugu stādus. Šie augi ir iepodoti, bet nav ziedoši vai ar tūlītēju dekorativitāti, un paredzēti vasaras puķu kompozīciju, puķu piramīdu veidošanai, stādīšanai puķu dobēs vai dekoratīvās kompozīcijās dārzā. Iegādājoties tos martā, aprīlī, tie vēl ir kādu laiku kopjami un audzējami siltumnīcās. Pusaugu stādi būs lētāki, taču jārēķinās ar papildu laika un enerģijas patēriņu līdz brīdim, kad tiks sasniegts vēlamais efekts. Šādus vasaras puķu stādus piedāvā, piemēram, stādaudzētava «Kļaviņas», dārzniecība «Sedumi» un citas.
Šo piedāvājumu visbiežāk izmanto dārzu ierīkotāji, apzaļumošanas kompānijas, kas jau tagad saviem klientiem veido vasaras puķu kompozīcijas traukos. Savukārt piemājas dārzu īpašnieki, biežāk izvēlas jau izstādīšanai paredzētus, ziedošus augus. Taču, ja līdz stādīšanai laukā ir iespējas augiem nodrošināt nepieciešamos apstākļus – gaismu, siltumu un mitrumu, tad pusaugu stādi izmaksās lētāk nekā krāšņi ziedošās vasaras puķes maijā.
Noslēgumā vien atliek piebilst, ka jaunstāds nav nekas īpašs vai jauns, kā pirmajā brīdi tas šķiet. Ikviens, kas pavairo augus ar sēklām vai veģetatīvi, audzē jaunstādus, kas tie paši stādi vien ir, tikai mazāki. Vienkārši esošajā industrializācijas, specializācijas un izmaksu efektivitātes laikmetā ir uzņēmumi, kas specializējušies tieši šādu stādu – «bērnudārznieku» vai varbūt «pirmskolnieku» audzēšanā un tirdzniecībā, un tas ir radījis jaunu apzīmējumu – «jaunstāds».
Pavairojot augus meristēmu kultūrās, no auga paņem veidotājaudu šūnas, tās ievieto barotnē, kas satur fitohormonus, kuri veicina šūnu dalīšanos. Barotnē no veidotājaudiem vairākos posmos šūnas diferencējas un izveidojas jauns augs, kurš tiek iestādīts zemē un turpina augt.