Pēdējā laikā gan pētījumos par ēšanas paradumiem globālā mērogā, gan Latvijā novērojamas dažādas izmaiņas kādreizējos senču ēšanas paradumos, paražās un rituālos. Arī mūsu dzīvesveidā jūtama Rietumu kultūras ietekme. Uztura speciālisti norāda, ka cilvēki maz gatavo paši, ēd steigā, izvēlas pusfabrikātus utt.
Kam pievēršam uzmanību
Runājot par pareizu uzturu, bieži tiek nosaukts maģisks skaitlis – 2000 kaloriju dienā. Bet ko īsti nozīmē šis skaitlis? Uztura speciāliste Katrīna Spuleniece Aišpure stāsta, ka šis skaitlis tiek rēķināts ar formulu palīdzību un ir atkarīgs no dzīvesveida, vecuma u.c. faktoriem. Raksturojot pārtikas marķējumu, speciāliste atklāj: «Kalorijas norāda attiecīgā produkta enerģētisko vērtību, bet nenorāda to uzturvērtību. Tādēļ
produkts, kas ir bagāts ar kalorijām, var būt ļoti trūcīgs uzturvērtības ziņā
un nesaturēt vitamīnus un minerālvielas, un otrādi.» Tomēr ne tikai kalorijas ir svarīgas, bet arī uztura piramīda. Tas ir vispārīgs ceļvedis, kurš norāda, cik daudz no katras uzturkopas būtu nepieciešams uzņemt. Katrs to var piemērot savām vajadzībām.
Pozitīvas un negatīvas pārmaiņas
Pētījumā par Latvijas skolēnu veselības paradumiem (2009./2010. māc. g.) pētīta brokastu nozīme, augļu un dārzeņu patēriņš uzturā un citi faktori. Dati liecina, ka kopš 2002. gada regulāri
brokastis ietur par 10% mazāk ļaužu, un tas liecina par nopietnām pārmaiņām
jauniešu ēšanas paradumos. Līdzīga tendence novērojama arī augļu un dārzeņu patēriņā, norādot, ka tikai trešdaļa aptaujāto pusaudžu regulāri ēd dārzeņus un augļus. Līdzīgas tendences norāda arī 2010. gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem produktiem, proti, svaigus dārzeņus katru dienu visvairāk lieto respondenti no 35 līdz 54 gadiem, bet vismazāk – no 15 līdz 24 gadiem.
Tomēr ir arī pozitīvas tendences, arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību ēšanai, lai uzlabotu veselību. Pēdējā gada 28,8% respondentu palielinājuši dārzeņu patēriņu, 19,6% samazinājuši tauku daudzumu un 18,1% samazinājis cukura lietošanu, vēsta pētījums.
Kārojas kā salda
Uztura speciāliste skaidro, ka mērenās devās cukurs nekaitē, bet lielākās devās varētu radīt lieko svaru, zobu bojāšanos, arī uzturvielu deficītu. Arī pētījumi rāda, ka vidējais latvietis sācis patērēt vairāk saldu produktu: «Trīs un vairāk dienu nedēļā kūkas un cepumus ēd 31,8% vīriešu un 30,5% sieviešu, konfektes – 27,7% vīriešu un 26,4% sieviešu, bet koka kolu vai limonādi – 15,2% vīriešu un 8,0% sieviešu.»
Vidējais aritmētiskais
Atgriežoties pie raksturojuma vidējais latvietis, jāpaskaidro, ka gan pētījumu datos, gan uztura piramīdā norādītās attiecības, gan ikdienā paredzētais nepieciešamais kaloriju daudzums tiek rēķināts, raugoties uz kādu vidējo latvieti, cilvēku, kurš apvieno visas nācijas vidējos rādītājus. Tādēļ, domājot par uzturu, jādomā vairāk individuāli un jāspēj pielāgot lielās kalkulācijas saviem ieradumiem, hobijiem, dzīvesveidam.
Jāatceras, ka mazā dažreiz var būt arī vairāk, turklāt jāmācās vairāk baudīt un gūt prieku no ēdiena gatavošanas pašiem.