Pilnvērtīgs uzturs ir pamatvajadzība, bez kuras nav iespējams fizisks un garīgs darbs. Bet Latvijā ir skolēni, kas spiesti dzīvot pusbadā. «Šo bērnu īpatnība – viņi noklusē un kaunas pateikt, ka ir izsalkuši vai viņiem nav ko ēst. Tas ir traģiski. Viņi kļūst par tādiem kā jēriem, kurus dzīve ved uz nokaušanu, un viņi arī iet,» atzīst Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents un praktizējošs ģimenes ārsts Pauls Princis.
Līdz 2013.gada sākumam obligātās valsts brīvpusdienas saņēma tikai pirmklasnieki, bet kopš janvāra tās pienākas arī otrajām klasēm. Sākot ar trešo klasi, skolēniem, kuru ģimenēm ir piešķirts trūcīgās ģimenes statuss, ēdināšana nav garantēta, līdz ar to var rasties situācijas, ka skolēniem nākas pavadīt visu dienu bez ēdiena.
Kā TVNET paskaidroja Labklājības ministrijā, brīvpusdienu piešķiršana ir nevis valsts, bet gan katras pašvaldības ziņā. Valsts pirmo divu klašu skolēnu ēdināšanai piešķir 0,80 Ls dienā, taču, ņemot vērā paaugstinātās izmaksas galvaspilsētā, piemēram, Rīgas pašvaldībai no savas kabatas katram bērnam nākas piemaksāt vēl 0,20 Ls.
Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice norāda – ja skolēns nāk no trūcīgas ģimenes, šo statusu fiksē skolas sociālais pedagogs, kas par to pavēsta Sociālajam dienestam. Dienests attiecīgajai ģimenei piešķir nemainīgu garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu (45 Ls mēnesī uz bērnu, 40 Ls mēnesī – uz vecāku), lai ģimene spētu nodrošināt savas un bērna pamatvajadzības. Tiesa gan, tā ir ne tikai ēdienreize skolā, bet arī visas pārējās skolēnam nepieciešamās lietas – mācību piederumi, sabiedriskā transporta biļetes (Rīgā par brīvu), apģērbs u.c.
Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde informēja TVNET, ka pēc Rīgas domes ēdināšanas maksas noteikumiem vispārizglītojošajās skolās maksimālā cena par brokastīm galvaspilsētas mācību iestādēs ir šāda: brokastis – 0,55 Ls, pusdienas – 1 Ls, launags – 0,40 Ls, bet vakariņas – 0,55 Ls.
Ja pieņemam, ka mēnesī ir 30 dienas, no kurām vidēji 22 dienas ir jāapmeklē skola, tad izdevumi par pusdienām vien jau paņem teju pusi GMI pabalsta – 22 latus. Ja skolēnam ir nepieciešama vēl kāda ēdienreize, ir visai liels pamats bažām, ka ar atlikušo summu citas vajadzības nodrošināt nebūs iespējams. Brice gan vērš uzmanību, ka launagu trūcīgajiem bērniem Rīgā var nodrošināt kāds no Sociālā dienesta centriem, kuru bērns apmeklē pēc skolas. Protams, ja vien skolēni tos apmeklē, nevis, nokaunējušies par savu vecāku trūcīgo rocību, nevienam neko nestāsta un klīst pa ielām.
Piešķirot trūcīgā statusu ģimenei, tas nozīmē, ka atbildību par viņiem uzņēmusies pašvaldība, kurai jārūpējas, lai skolēnam tiktu radīti nepieciešamie apstākļi mācībām. Augstāk minētie piemēri apliecina, ka ne vienmēr tas ir iespējams un līdz ar to var rasties virkne problēmu, kas var ietekmēt bērna veselību.
Nepilnīgas ēdienreizes augošam organismam atstāj graujošas sekas
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents un praktizējošs ģimenes ārsts Pauls Princis sarunā ar TVNET apliecina – nepilnīgas ēdienreizes augošam organismam var izraisīt nopietnas komplikācijas, kuru sekas, iespējams, būs jūtamas visu mūžu. Viņš norāda, ka atmosfēra skolā nereti var būt pietiekoši stresaina, kas paaugstina vielmaiņu un rosina apetīti. Ja nepietiekamas ēdienreizes ir ilgstoša problēma, rodas problēmas ar kuņģi, kā arī, piemēram, rodas dzelzs un kalcija trūkums, kas jau ir nopietns drauds veselībai un bērna attīstībai.
Ģimenes ārsts norāda, ka neregulāras ēdienreizes ietekmē arī raksturu: «Šo bērnu īpatnība – viņi ir tik pacietīgi un pieraduši pie šo lietu neesamības, ka viņi nenāk pie ārsta.
Viņi noklusē un kaunas pateikt, ka ir izsalkuši vai viņiem nav ko ēst. Tas ir vēl briesmīgāk. Viņi kļūst par tādiem kā jēriem, kurus dzīve ved uz nokaušanu, un viņi arī iet.»
