Nav pamata bažām par ledus laikmeta iestāšanos (34)

Sasilst līdz sešiem grādiem

Ūdens Golfa straumes ziemeļos - teritorijā starp Grenlandi un Norvēģijai piederošo Svalbāras arhipelāgu - pēdējo gadu vasarās sasilis vidēji līdz sešiem grādiem. "Tik augsta temperatūra ir nebijis gadījums pēdējo 2000 gadu laikā," sacīja pētījuma vadošais autors Roberts Špīlhāgens no Maincas Zinātņu akadēmijas.

Šis ir kārtējais pētījums, kas apliecina, ka pagaidām nav pamata bažām par Golfa straumes vājināšanos vai apstāšanos.

Pirms gada ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes speciālisti pēc satelītattēlu izpētes paziņoja, ka Golfa straumes ātrums nav mazinājies, konstatētas vien nelielas svārstības, kas skaidrojamas ar dabiskiem cikliem.

Baumo par ledus laikmeta iestāšanos

Pēdējos gados sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo baumas par iespējamu Golfa straumes apstāšanos un ledus laikmeta iestāšanos Ziemeļeiropā. Arī pērnā gada rudenī daudzi plašsaziņas līdzekļi vēstīja par poļu meteorologu prognozēm, ka šī ziema Golfa straumes ātruma mazināšanās dēļ būšot bargākā pēdējo tūkstoš gadu laikā.

Šīs baumas Austrumeiropā, tostarp Latvijā, kļuva tik izplatītas, ka ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija izlēma uz tām reaģēt, izplatot paziņojumu, ka ziema Eiropā nav gaidāma īpaši auksta. Atklājās, ka baumas par tūkstošgades aukstāko ziemu sākušās ar kāda itāļu kodolfiziķa ziņojumu, ko publicēja poļu avīze un pārpublicēja blogeri.

Baumas par ledus laikmeta tuvošanos sabiedrībā no jauna pastiprinājās pērnā gada decembrī, kas vairākās Eiropas rietumu un ziemeļu valstīs kļuva par aukstāko un sniegotāko decembri novērojumu vēsturē.

Aukstumu izraisīja augsta spiediena apgabals, kas nostiprinājās virs Atlantijas okeāna ziemeļdaļas. Tomēr jau decembra sākumā meteorologi prognozēja, ka silto gaisa masu blokāde neturpināsies ilgi un ka ziemas otrā puse Eiropā būs krietni siltāka.

Sakarība nav atklāta

Nav īsti skaidrs, kas liek atmosfēras spiedienam Ziemeļatlantijā paaugstināties un ierasto ciklonu vietā laiku pa laikam veidoties anticikloniem. Zinātnieki pieļauj, ka to ietekmē ledus un sniega lauku platības Arktikā un Sibīrijā, iespējams, arī Saules aktivitāte, taču pārliecinoša sakarība vēl nav atklāta.

Speciālisti no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes izteikuši pieņēmumu, ka tieši augstāka ūdens temperatūra Atlantijas okeāna ziemeļos un Ziemeļu Ledus okeānā izraisījusi aukstumu un intensīvu snigšanu Eiropā un ASV pēdējās ziemās. Siltāki ūdeņi un mazākas ar ledu klātās platības būtiski ietekmē procesus atmosfērā, gādājot par siltāku laiku Arktikā un biežāku aukstuma ieplūšanu mērenajā joslā.

Sals mijas ar atkusni

Jaunākā sinoptiķu sniegtā informācija liecina, ka februāris Eiropā sācies ar neierastu gaisa temperatūras sadalījumu - daudzviet Norvēģijā un Zviedrijā, kā arī Igaunijā un Latvijā iestājies atkusnis, temperatūra Norvēģijā paaugstinājusies līdz +8 grādiem. Savukārt valstīs tālāk uz dienvidiem valda sals, kas Bulgārijā un Rumānijā sasniedza -15 grādu. Pat daļā Grieķijas, Itālijas, Portugāles un Spānijas 1.februāra rīts bija aukstāks nekā Skandināvijā. Siltais gaiss Eiropas ziemeļos ar rietumu vējiem ieplūdis no Atlantijas okeāna ziemeļdaļas.