«Pašā ziemas vidū ir īstais laiks uzņemt diedzētu graudu un sēklu spēku,» saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļas lauku attīstības speciāliste Ārija Rudlapa.
Klāt diedzēšanas laiks (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kuras sēklas ņemt
Veikalā var iegādāties lucernas sēklas, kressalātus, saulespuķes un zirņus. Ārija pirmos izvēlējusies kressalātus.
«Katram cilvēkam ir sava garšas sajūta,» atgādina Ārija.
Ar riekstu piegaršu ir griķu dīgsti, saldi – bazilikam. Kāpostu sēklu dīgsti ir mazliet rūgteni, tomēr ir cilvēki, kam tie garšo. Diedzē arī sinepju, prosas, sezama, kukurūzas, redīsu un spinātu sēklas. Ārija iesaka diedzēt arī lucernu, Ķīnas zaļās pupiņas un zirņus, kuru dīgsti esot ļoti garšīgi. Var diedzēt arī linus, saulespuķes un lēcas.
Parastās šabeļpupas gan nedrīkst diedzēt, jo nevārītas tās ir indīgas. Arī gurķus Ārija diedzēšanai neiesaka, jo to dīgsti esot rūgti. Neder arī cukini, meloņu, arbūzu, kartupeļu, tomātu, piparu un baklažānu sēklas.
Kā rīkoties
«Saloku vairākās kārtās papīra dvieli, ielieku caurspīdīgā plastmasas kastītē, samitrinu un uzberu diedzējamos kressalātus. Diedzēt var arī uz mitras marlītes. Lai sēklas neizkalstu, kastīti daļēji nosedzu ar vāciņu un uzmanu, lai papīra dvielis būtu mitrs. Kastīti ar dīgstiem novietoju uz loga siltā un gaišā vietā. Kressalāti sadīgst un ir ēdami trīs dienās. Tiem ir nedaudz sīva, taču patīkama garša, bet dīgstot telpā izplatās sīva smarža. Atceros kādu televīzijas seriālu, kurā sieva, lai atriebtos bijušajam vīram, pamanījās visu viņa paklāju samitrināt un nobērt ar kressalātu sēklām. Vīrs netika gudrs, no kā istabā tāda sīva smaka! Bet tad paklājs pārvērtās par kressalātu zelmeni...»
Svarīga secība
Var diedzēt graudus – kviešus, rudzus, auzas, griķus.
Tos vispirms piecas minūtes patur kālija permanganāta šķīdumā. Tad šķīdumu nolej, graudus ieliek marlē un rūpīgi noskalo tekošā ūdenī.
Visātrāk dīgstus var iegūt, diedzējot burkā. Vakarā nomazgātu graudaugu vai pākšaugu sēklas ievieto burkā, pārlej ar avota vai filtrētu dzeramo ūdeni un atstāj pa nakti mirkt. No rīta ūdeni nolej, graudus noskalo un bez ūdens ievieto atpakaļ burkā, kuru nosedz ar marli, kas nostiprināta ar gumiju. Burku slīpi (apmēram 45 grādu leņķī) ar dibenu uz augšu ieliek šķīvī, kurā ir nedaudz ūdens. Marle neļauj graudiem izbirt un uzsūc mitrināšanai nepieciešamo ūdeni. Pēc vairākām stundām graudi izdzen asnus. Tad graudi jānoskalo ar aukstu ūdeni. Kad asnu garums ir 1 – 2 mm, dīgsti ir gatavi lietošanai. Uzturā nedrīkst lietot dīgstus, kuru asni garāki par 2 mm, jo tad tie kļūst indīgi. Ja diedzētos graudus nelieto pārtikā tūlīt pēc sadīgšanas, tie neaizvākotās stikla burkās jāglabā ledusskapī, bet ne ilgāk par divām dienām, katru dienu noskalojot ar aukstu ūdeni.
Kā ēst
«Kressalātu dīgstus var uzlikt uz maizītes vai pievienot biezpienam. Mūsmājās notiek tā – katrs ģimenes loceklis paņem pa šķipsniņai dīgstu tieši no kastītes un apēd. Skatos – kastīte jau tukša!» Ārija ievērojusi, ka veikalā Rimi dabūjami gatavi diedzējumi – kviešu, zaļo pupiņu un redīsu sēklu dīgsti 200 ml plastmasas kārbiņās. Tie jāmeklē dārzeņu un zaļumu aukstajā vitrīnā. Iegādājoties var padomāt par kāda īpaša ēdiena recepti, kā arī brīvi improvizēt, pievienojot dīgstus biezpienam, biezputrām, zupām u.c. ēdieniem.
Ieteikumi
• Kressalāti sadīgst un ir ēdami trīs dienās.
• Graudus pirms diedzēšanas piecas minūtes patur kālija permanganāta šķīdumā.
• Uzturā nelietot graudu dīgstus, kuru asni jau garāki par 2 mm.