TVNET top 10: Pret ĢMO un klimata pārmaiņām (30)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Kāds bijis aizvadītais gads dabas aizsardzības un dabas katastrofu zīmē? Ko esam panākuši un kas vēl jādara, lai mēs katrs dzīvotu zaļākā un veselīgākā vidē, nebaidoties par planētas nākotni nākamajām paaudzēm?

Gausā rīcība pret klimata pārmaiņām un dabas aizsardzību

Foto: flick.com/Theresa

Oktobrī valstis ANO klimata konferencē Dohā pēc divu nedēļu darba panāca vienošanos par Kioto protokola otro saistību periodu - globālajiem mērķiem siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanā 2013. līdz 2020.gadā.

Tomēr valstis, kurām ir liels siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoms, tostarp Kanāda, Krievija, Japāna un Jaunzēlande, izlēmušas vienošanos par protokola otro saistību periodu neparakstīt. Arī ASV un Ķīna, kas ir pasaulē lielākās ogļskābās gāzes emitētājas, to negrasās darīt. Turpretī ES, Austrālija, Šveice un astoņas citas industrializētās valstis, kas veido tikai 15% no kopējā emisijas apjoma, protokolu parakstīja.

Par brīvību no ĢMO

Foto: Publicitātes foto

Akcijā aicināja iesaistīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tika teikts paldies tiem 102 novadiem, kuri jau noteikuši aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus (ĢM) augus. Tāpat tika uzrunātas pārtikas tirdzniecības vietas, aicinot atteikties no ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošu produktu tirdzniecības.

Akcijā iesaistījās daudz sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Arī TVNET iesaistījās cīņā pret ĢMO mūsu valstī.

Japānas pieredze liek pārvērtēt AES drošību

Foto: Reuters/Scanpix

Savukārt Lietuvas vēlētāji šogad referendumā nobalsoja pret Visaginas AES būvniecības projektu. Lai gan referendumam bija konsultatīvs raksturs, Lietuvas politiķi vēlētājos ieklausījās. Lai gan tiek norādīts, ka kopumā Lietuva pret AES nav noskaņota kategoriski, Visaginas būvniecības projekts vismaz pagaidām atlikts.

Baltijas jūra briesmās

Foto: Publicitātes foto

Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, notika ilgtermiņa iniciatīva «Spēks ir tīrā jūrā».

Ameriku satricina «Sendija»

Foto: Reuters/Scanpix

Sevišķi smagi vētra skāra Ņujorku, radot postījumus ap 19 miljardus ASV dolāru apmērā. Ņujorkas apkārtnē vien dzīvību zaudēja vairāk nekā 40 cilvēki (kopumā vairāk nekā 100), applūda pilsētas metro, tika izpostītas daudzas mājas un sākās plūdi.

ASV amatpersonas aplēsušas, ka «Sendija» bijusi otrā izmaksu ziņā postošākā pēc bēdīgi slavenās vētras «Katrīna».

Notekūdeņu sistēmu problēma Latvijā

Foto: Publicitātes foto

Venēcija applūdusi

Foto: AP/Scanpix

Kopumā bija applūduši aptuveni 70% Venēcijas teritorijas. Ūdens ieskāva vairumu tūrisma objektu.

Aukstuma vilnis Eiropā

Foto: RIA Novosti/Scanpix

Īpaši spēcīgs sals pieturējās trīs nedēļas.

Salā Eiropā dzīvību zaudēja vairāk nekā 650 cilvēki. Vairums bojāgājušo bija Ukrainā un Polijā.

Nežēlība pret dzīvniekiem

Foto: flickr.com/ozmafan

Ceram, ka nākamais gads cilvēkiem nāks ar jaunu apņemšanos būt labākiem!

Unikāls tiesas spriedums pret seismologiem

Foto: Reuters/Scanpix

Sešiem zinātniekiem un vienai valdības amatpersonai tika piespriesti seši gadi cietumā par to, ka viņi nepietiekami novērtēja prognozes pirms 2009.gadā L'Akvilā notikušās zemestrīces. Zemestrīce aiznesa vairāk nekā 300 cilvēku dzīvības, tūkstošiem palika bez pajumtes.

Visi apsūdzētie bija riska izvērtēšanas komitejas locekļi, kas sapulcējās uz sēdi vien sešas dienas pirms liktenīgās 6,3 magnitūdu stiprās zemestrīces.

Komentāri (30)CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu