Aicina nopietni pievērsties mūžīgā sasaluma kušanas problēmai

FOTO: AFP/LETA

Globālo klimata pārmaiņu izraisīta mūžīgā sasaluma kušana var radīt apburto loku, ļaujot atmosfērā nonākt milzīgām siltumnīcefekta gāzu masām, kas tūkstošiem gadu bijušas ieslēgtas sasalušajā augsnē un purvos. Šāds brīdinājums izteikts ANO Vides programmas (UNEP) jaunajā ziņojumā, kas otrdien nodots atklātībai ANO klimata sarunās Kataras galvaspilsētā Dohā.

Tas nozīmē, ka līdzšinējās ANO prognozes par globālās sasilšanas apmēriem var izrādīties pārāk pieticīgas.

Zinātnieki par šo satraucošo problēmu runā jau gadiem ilgi, bet pietiekamu politiķu uzmanību tai joprojām nav izdevies pievērst.

«Mūžīgais sasalums sācis kust,» atzinis ASV Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra eksperts Kevins Šēfers.

Kā pastāstījis UNEP izpilddirektors Ahims Šteiners, ziņojumā mēģināts uzrunāt klimata sarunu dalībniekus, politiķus un sabiedrību, skaidrojot, kādu iespaidu uz klimatu, ekosistēmām un infrastruktūru varētu atstāt tālāka vienaldzība šai jautājumā.

Mūžīgā sasaluma josla, kurā Zemes garozas augšējās daļas temperatūra daudzu gadu garumā nepaceļas virs nulles, aizņem gandrīz ceturto daļu sauszemes, aptverot milzīgas platības Sibīrijā, Aļaskā, Kanādā un Ziemeļu Ledus okeāna salās, kā arī daļu Ķīnas un Amerikas Savienoto Valstu.

Aktīvais slānis - pati virskārta līdz aptuveni divu metru dziļumam - vasarā atkūst un ziemā no jauna sasalst, bet dziļāk zeme ir sasalusi visu laiku, tūkstošiem gadu droši glabājot senas augu atliekas. Mūžīgajā sasalumā ieslēgti kopumā 1700 miljardi tonnu oglekļa jeb divreiz vairāk par pašreizējo oglekļa daudzumu Zemes atmosfērā.

Ja globālās sasilšanas rezultātā sāks atkust arī šis dziļākais slānis, atmosfērā nonāks milzīgs daudzums ogļskābās gāzes un metāna, kura atbrīvošanās izraisītu tālāku neatgriezenisku siltumnīcefekta pastiprināšanos. Glaciologi par šādu iespēju pirmo reizi brīdinājuši jau pirms aptuveni desmit gadiem, bet šobrīd tā jau rada nopietnas bažas.

Lēsts, ka līdz 2010.gadam gaisā var nonākt 43 līdz 135 miljardi tonnu ogļskābās gāzes, bet nākamā gadsimta laikā - pat 246-415 miljardi tonnu, un šis process varētu ilgt simtiem gadu.

Pagājušajā nedēļā UNEP publiskoja ziņojumu, kurā bija norādīts, ka siltumnīcefekta gāzu izmešu pieaugums draud līdz šā gadsimta beigām paaugstināt globālo temperatūru par trim līdz pieciem grādiem pēc Celsija.

Tas tālu pārsniedz 2010.gadā ANO Klimata sarunās noteikto maksimālo pieļaujamo sasilšanas robežu - mazāk par diviem grādiem pēc Celsija, kas būtu jāievēro, lai nepieļautu vēl plašākus plūdus, karstuma un sausuma viļņus un jūras līmeņa celšanos. Taču šai ziņojumā nav pilnībā ņemta vērā iespējamā mūžīgā sasaluma kušana kā tālākas sasilšanas faktors.

Paredzams, ka polārajos un augstkalnu rajonos vidējā gaisa temperatūra varētu celties aptuveni divreiz straujāk par vidējo pasaules rādītāju. Ja temperatūra visā pasaulē pieaugtu par trim grādiem, tad kalnos un arktiskajos apvidos - pat par sešiem grādiem, līdz ar to Zemes garozas virsējā kārta mūžīgā sasaluma joslā atkustu par 30 līdz 85%.

Kopš industriālā laikmeta sākuma - aptuveni 1750.gada - atmosfērā nonākuši 375 miljardi tonnu ogļskābās gāzes, galvenokārt dedzinot ogles, naftu un gāzi, liecina Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas dati.

UNEP aicinājusi ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisiju izstrādāt īpašu ziņojumu par šo problēmu. Tā arī iesaka izveidot valstīm savas novērošanas komitejas, kas regulāri pārbaudītu situāciju mūžīgā sasaluma joslā un noteiktu vienādus mērījumu standartus.

Uz augšu