Bez elektroapgādes Ņujorkā palikuši vairāk nekā 500 000 mājsaimniecību, tostarp 250 000 Manhetenā.
Elektroenerģijas piegāde traucēta arī slimnīcām, un vismaz no vienas Ņujorkas slimnīcas nācies evakuēt pacientus.
Elektroapgādes kompānijas «Con Edison» viceprezidents žurnālistiem norādīja, ka elektroapgādes atjaunošana pilnā apjomā var aizņemt nedēļu.
Vētras laikā vienā no Manhetenas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas arī vainojams plašajos elektroapgādes traucējumos.
«Con Edison» viceprezidents uzskata, ka sprādzienu varētu būt izraisījuši plūdi vai lidojošas atlūzas.
Applūšana draudējusi arī celtniecības objektam vietā, kur agrāk atradās 11.septembra teroraktos sagrautie Dvīņu torņi.
Vēja brāzmām sasniedzot ātrumu 150 kilometri stundā, sasvēries celtnis uz kāda debesskrāpja, un, pastāvot riskam, ka tas varētu nogāzties, policija evakuējusi apkārtesošās ēkas un ielas.
Kādai citai ēkai viesuļvētra norāvusi fasādi.
Daudzus cilvēkus, kuri nav paklausījuši evakuēšanās rīkojumam, nācies glābt no ēku augšējiem stāviem,
Tuvojoties vētrai, Ņujorkas varasiestādes deva rīkojumu evakuēties 375 000 cilvēku, tomēr daudzi to ignorējuši.
Lai uzraudzītu vētras apdraudētos rajonus, Ņujorkā svētdien un pirmdien tika izvietoti aptuveni 2100 Nacionālās gvardes karavīru.
Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs atklāja, ka avārijas dienesti katru pusstundu saņem aptuveni 10 000 zvanu no cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība.
Viņš arī aicināja taksometru šoferus pārtraukt darbu, lai netraucētu avārijas dienestu transporta līdzekļiem.
Jau vēstīts, ka, gatavojoties vētrai, Ņujorkā tika slēgts metro un gandrīz visi tilti un tuneļi. Metro, skolas un sabiedriskās ēkas ir slēgtas arī šodien.
Meteorologi prognozē, ka «Sendija» tālāk virzīsies uz Jaunanglijas dienvidiem un ASV Atlantijas krasta vidusdaļas štatiem, no Konektikutas līdz Ņūdžersijai un Delavērai.
NHC brīdina, ka vētras dēļ var applūst pat normālos apstākļos sausie piekrastes reģioni.
Meteorologi gan norāda, ka ļaunākais vēl nebūt nav aiz muguras un spēcīgs vējš, kā arī stipras lietavas gaidāmas arī otrdien, taču vētra, virzoties aizvien dziļāk sauszemē, otrdienas rītā zaudējusi spēku.
Arī otrdien atcelti tūkstošiem lidojumu, slēgtas federālās iestādes.
Trijās lielākajās Ņujorkas lidostās skrejceļi ir applūduši, taču tiek ziņots, ka Džona Kenedija lidosta trešdien varētu atsākt darbu.
ASV prezidents brīdinājis visus Austrumkrasta iedzīvotājus uztvert šo vētru ļoti nopietni un sekot vietējo varasiestāžu norādēm.
ASV riska modelēšanas kompānija EQECAT prognozē, ka
«Sendijas» ietekmi izjutīs vairāk nekā 60 miljoni amerikāņu jeb piektā daļa ASV iedzīvotāju un vētras nodarītie postījumi varētu sasniegt 20 miljardus dolāru (11 miljardus latu).
Lai gan vētras nodarīto postījumu apmērs vēl nav aplēsts, valdības prognozes liecina, ka «Sendijas» spēcīgie vēji vien nesīs zaudējumus vairāk nekā septiņu miljardu dolāru apmērā.
Tikmēr postījumu novērtēšanas uzņēmums «Eqecat» lēš, ka vētra ietekmēs 60 miljonu amerikāņu jeb piektdaļas valsts iedzīvotāju kopskaita dzīvi un ka nodarīto postījumu apjoms varētu sasniegt 20 miljardus dolāru, bet kopējie ekonomikai nodarītie zaudējumi - 30 līdz 50 miljardus.
Tas gan ir mazāk nekā 2005.gada viesuļvētras «Katrīna» nodarītie zaudējumi, kas sasniedza 120 miljardus dolāru, taču varētu samazināt ASV ekonomikas izaugsmes tempu šā gada ceturtajā ceturksnī par 0,6 procentpunktiem.
Jau vēstīts, ka, plosoties Karību jūras baseinā, «Sendija» laupījusi vismaz 67 cilvēku dzīvības. Haiti vien stihijā dzīvību zaudējis 51 cilvēks.
