Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«Sendija» paņem 28 cilvēku dzīvības

FOTO: Reuters/ScanPix

Viesuļvētrā «Sendija» ASV un Kanādā gājuši bojā vismaz 28 cilvēki, pārrautas elektroapgādes līnijas, izgāzti koki un daudzviet sākušies spēcīgi plūdi. Vēja ātrums «Sendijas» centrā ir samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru, tomēr tiek brīdināts, ka brāzmas joprojām sasniedz 120 kilometrus stundā.

Upuru skaits vēl varētu pieaugt

Varasiestādes bažījas, ka upuru skaits vēl varētu pieaugt, jo joprojām bez vēsts pazuduši vairāki cilvēki.

ASV piekrasti Ņūdžersijā «Sendija» sasniedza pirmdien plkst.20 pēc Austrumkrasta laika.

Par nāves gadījumiem ziņo Konektikutas, Ņujorkas, Ņūdžersijas, Pensilvānijas, Merilendas, Rietumvirdžīnijas un Ziemeļkarolīnas amatpersonas. Arī Kanādas policija vēsta, ka Toronto gājusi bojā kāda sieviete.

Ņujorkas štata gubernators Endrū Kuomo ziņo, ka dabas stihija prasījusi 15 cilvēku dzīvības, tostarp desmit pašā Ņujorkas pilsētā.

FOTO: Reuters/Scanpix

Kumo piebildis, ka

naktī uz otrdienu policija un Nacionālā gvarde esot «izglābušas simtiem dzīvību».
1

Konektikutā stihijā dzīvību zaudējuši divi cilvēki, tostarp ugunsdzēsējs, bet vēl divi pazuduši bez vēsts.

Ņūdžersijā vētrā gājuši bojā trīs cilvēki, Pensilvānijā «Sendija» prasījusi četru cilvēku dzīvības. Merilendā dzīvību zaudējusi kāda sieviete, un arī Rietumvirdžīnijā vētrā gājusi bojā sieviete.

Nogrimst burinieks

Tikmēr no gūtajām traumām slimnīcā mirusi kāda jauna sieviete, kas tika izglābta pēc burinieka «Bounty» nogrimšanas. Kuģa kapteiņa meklēšana joprojām turpinās.

«Sendija» pirms tam atstājusi postažu arī Karību jūras reģionā, un tās kopējais upuru skaits tuvojas jau simtam.

FOTO: Reuters/Scanpix

Varasiestādes brīdinājušas, ka

viesuļvētras radītie draudi cilvēku dzīvībai un īpašumam ir bezprecedenta, un devušas rīkojumu evakuēties tūkstošiem cilvēku.
1

ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka stihija Ņujorkas un Ņūdžersijas štatā izraisījusi «plašu katastrofu», un piešķīris federālo fondu līdzekļus grūtībās nonākušajiem.

Viņš jau iepriekš paziņoja, ka pārtrauc priekšvēlēšanu kampaņu pirms nākamnedēļ gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. To pašu darījis arī Baltā nama pašreizējā saimnieka sāncensis Mits Romnijs.

Obama otrdien paziņoja, ka atcelti arī trešdien plānotie kampaņas pasākumi.

«Sendija» gurst

Pateicoties piešķirtajiem fondu līdzekļiem, privātpersonām būs pieejami aizdevumi un pabalsti pagaidu mājokļu būvniecībai un māju atjaunošanai.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (NHC) paziņojis, ka vēja ātrums «Sendijas» centrā ir samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru, tomēr brīdinājis, ka

brāzmas joprojām sasniedz 120 kilometrus stundā.
1

Naktī bez elektrības palika miljoniem mājsaimniecību. Šobrīd bez strāvas desmit pavalstīs un Kolumbijas apgabalā jau esot astoņi miljoni mājsaimniecību un uzņēmumu, ziņo varasiestādes.

Arī Kanādā bez elektroenerģijas piegādes otrdienas rītā palikuši 130 000 patērētāju, no tiem vairāk nekā 90 000 Ontario provincē, bet 43 000 kaimiņos esošajā Kvebekā.

Daudzviet vētra izraisījusi arī ugunsgrēkus.

Kvīnsā pilnībā nodedzis vismaz pussimts māju. Ar liesmām cīnījās vairāk nekā 200 ugunsdzēsēju, taču oficiālais ugunsgrēka cēlonis pagaidām vēl nav noskaidrots.

Ugunsdzēsējiem laivās izdevās izglābt 25 cilvēkus, kurus ugunsgrēks bija norobežojis no ārpasaules.

Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs preses konferencē pavēstīja, ka kopumā pilsētā liesmas nopostījušas vismaz 80 ēkas.
1

Ņūdžersijas ziemeļu daļā vētras izraisītie plūdi pārrāvuši aizsargdambi. Apdraudētas trīs netālu esošās pilsētas.

Ņūdžersijā stihijas dēļ slēgta arī atomelektrostacija, jo vētras dēļ neizmantojami kļuvuši ūdens cirkulācijas sūkņi. Amatpersonas gan mierina, ka spēkstacija apdraudējumu nerada un situācija atomelektrostacijā esot stabila.

FOTO: Reuters/Scanpix

Spēkstacija slēgta arī Ņujorkā, to skaidrojot ar «ārējā elektroenerģijas tīkla problēmām».

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, pārplūduši metro un ceļu tuneļi.
1

Metropoles transporta pārvalde (MTA) informēja, ka pārplūduši septiņi Ņujorkas metro tuneļi un sešas autobusu garāžas.

«Ņujorkas metro sistēma ir 108 gadus veca, bet tā nekad nav piedzīvojusi tik postošu katastrofu kā pagājušajā naktī,» atzina MTA priekšsēdētājs.

«Viesuļvētra »Sendija« izraisījusi haosu visā mūsu transporta sistēmā (..). Tā nogāzusi kokus, pārrāvusi elektrības piegādi un appludinājusi tuneļus, dzelzceļa līnijas un autobusu novietnes,» viņš piebilda.

MTA priekšsēdētājs konkrēti nespēja pateikt, cik ilgu laiku prasīs kārtības atjaunošana transporta sistēmā, bet norādīja, ka notiek postījumu novērtēšana un sākta sakārtošana.

«108 gadu laikā mūs darbinieki ne reizi nav saskārušies ar tādu izaicinājumu, ar kādu mums jātiek galā tagad.
1

Mēs visi MTA esam apņēmušies atjaunot sistēmu, cik ātri vien spējam, lai palīdzētu atgriezt Ņujorku normālā dzīvē,» viņš piebilda.

Sagaidāms, ka ūdens izsūknēšana no Ņujorkas metro tuneļiem varētu prasīt 14 stundas līdz pat četras dienas.

Bez elektroapgādes Ņujorkā palikuši vairāk nekā 500 000 mājsaimniecību, tostarp 250 000 Manhetenā.

Elektroenerģijas piegāde traucēta arī slimnīcām, un vismaz no vienas Ņujorkas slimnīcas nācies evakuēt pacientus.

Elektroapgādes kompānijas «Con Edison» viceprezidents žurnālistiem norādīja, ka elektroapgādes atjaunošana pilnā apjomā var aizņemt nedēļu.

FOTO: Reuters/Scanpix

Nogrand sprādziens

Vētras laikā vienā no Manhetenas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas arī vainojams plašajos elektroapgādes traucējumos.

«Con Edison» viceprezidents uzskata, ka sprādzienu varētu būt izraisījuši plūdi vai lidojošas atlūzas.

Applūšana draudējusi arī celtniecības objektam vietā, kur agrāk atradās 11.septembra teroraktos sagrautie Dvīņu torņi.

Vēja brāzmām sasniedzot ātrumu 150 kilometri stundā, sasvēries celtnis uz kāda debesskrāpja, un, pastāvot riskam, ka tas varētu nogāzties, policija evakuējusi apkārtesošās ēkas un ielas.

Kādai citai ēkai viesuļvētra norāvusi fasādi.

Daudzus cilvēkus, kuri nav paklausījuši evakuēšanās rīkojumam, nācies glābt no ēku augšējiem stāviem,
1

informēja amatpersonas.

Tuvojoties vētrai, Ņujorkas varasiestādes deva rīkojumu evakuēties 375 000 cilvēku, tomēr daudzi to ignorējuši.

Lai uzraudzītu vētras apdraudētos rajonus, Ņujorkā svētdien un pirmdien tika izvietoti aptuveni 2100 Nacionālās gvardes karavīru.

Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs atklāja, ka avārijas dienesti katru pusstundu saņem aptuveni 10 000 zvanu no cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība.

Viņš arī aicināja taksometru šoferus pārtraukt darbu, lai netraucētu avārijas dienestu transporta līdzekļiem.

Jau vēstīts, ka, gatavojoties vētrai, Ņujorkā tika slēgts metro un gandrīz visi tilti un tuneļi. Metro, skolas un sabiedriskās ēkas ir slēgtas arī šodien.

Meteorologi prognozē, ka «Sendija» tālāk virzīsies uz Jaunanglijas dienvidiem un ASV Atlantijas krasta vidusdaļas štatiem, no Konektikutas līdz Ņūdžersijai un Delavērai.

NHC brīdina, ka vētras dēļ var applūst pat normālos apstākļos sausie piekrastes reģioni.
1

Meteorologi gan norāda, ka ļaunākais vēl nebūt nav aiz muguras un spēcīgs vējš, kā arī stipras lietavas gaidāmas arī otrdien, taču vētra, virzoties aizvien dziļāk sauszemē, otrdienas rītā zaudējusi spēku.

Arī otrdien atcelti tūkstošiem lidojumu, slēgtas federālās iestādes.

Trijās lielākajās Ņujorkas lidostās skrejceļi ir applūduši, taču tiek ziņots, ka Džona Kenedija lidosta trešdien varētu atsākt darbu.

ASV prezidents brīdinājis visus Austrumkrasta iedzīvotājus uztvert šo vētru ļoti nopietni un sekot vietējo varasiestāžu norādēm.

ASV riska modelēšanas kompānija EQECAT prognozē, ka

«Sendijas» ietekmi izjutīs vairāk nekā 60 miljoni amerikāņu jeb piektā daļa ASV iedzīvotāju un vētras nodarītie postījumi varētu sasniegt 20 miljardus dolāru (11 miljardus latu).
1

Lai gan vētras nodarīto postījumu apmērs vēl nav aplēsts, valdības prognozes liecina, ka «Sendijas» spēcīgie vēji vien nesīs zaudējumus vairāk nekā septiņu miljardu dolāru apmērā.

FOTO: Reuters/Scanpix

Tikmēr postījumu novērtēšanas uzņēmums «Eqecat» lēš, ka vētra ietekmēs 60 miljonu amerikāņu jeb piektdaļas valsts iedzīvotāju kopskaita dzīvi un ka nodarīto postījumu apjoms varētu sasniegt 20 miljardus dolāru, bet kopējie ekonomikai nodarītie zaudējumi - 30 līdz 50 miljardus.

Tas gan ir mazāk nekā 2005.gada viesuļvētras «Katrīna» nodarītie zaudējumi, kas sasniedza 120 miljardus dolāru, taču varētu samazināt ASV ekonomikas izaugsmes tempu šā gada ceturtajā ceturksnī par 0,6 procentpunktiem.

Jau vēstīts, ka, plosoties Karību jūras baseinā, «Sendija» laupījusi vismaz 67 cilvēku dzīvības. Haiti vien stihijā dzīvību zaudējis 51 cilvēks.

Uz augšu
Back