Jūrmalas dome lūdz atkal pacelt Zilo karogu Dzintaru pludmalē (10)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Jūrmalas pilsētas dome novērsusi pārkāpumus, kuru dēļ Dzintaru pludmalei 23.jūlijā atņemts Zilais karogs, un 9.augustā nosūtījusi vēstuli par paveikto Vides izglītības fonda nacionālajam koordinatoram Jānim Ulmem.

Pludmale esot sakārtota

Jūrmalas pludmalē tagad atkritumi tiek savākti biežāk, kā arī pastiprināta suņu un mājdzīvnieku ievešanas kontrole Jūrmalas peldvietās, pastāstīja Jūrmalas domes pārstāve Elita Cepurīte.

Par pludmales sakopšanu atbilstoši noslēgtajam līgumam ar pašvaldību rūpējas SIA «Jūrmalas ATU». Līdz šim uzņēmums pludmalē izmesto atkritumu savākšanu nodrošinājis katru dienu līdz plkst.8, bet līdz plkst.9 tos arī izvedis. Tā kā Dzintaru pludmalē ir ļoti liels atpūtnieku pieplūdums, tagad atkritumi tiek savākti arī atkārtoti - ap plkst.16, norādīja Cepurīte.

Dzintaru peldvietā ir izvietoti 16 konteineri kopējo sadzīves atkritumu savākšanai, divi konteineri dalītai atkritumu savākšanai. Dzintaru, Majoru, Dubultu un Jaunķemeru peldvietā šajā sezonā trīs reizes veikta smilšu sijāšana, lai atdalītu sīkos atkritumus.

Pastiprinās dzīvnieku kontroli

Tāpat Jūrmalas peldvietās pastiprināta suņu un citu mājdzīvnieku ievešanas kontrole, ko veic pašvaldības policijas un glābšanas dienests, kā arī peldvietu koordinatori. Piemēram, pašvaldības policija jūnijā par suņu ievešanu Dzintaru peldvietā izteikusi aizrādījumus 25 apmeklētājiem, jūlijā - 35 apmeklētājiem, maijā sastādīti septiņi protokoli, jūnijā divi, jūlijā - četri.

Administratīvo pārkāpumu komisija soda naudu par suņu atrašanos pludmalē maijā piemērojusi četrām personām, jūnijā - 12, bet jūlijā - trim personām. Glābšanas dienesta darbinieki par suņu atrašanos pludmalē izteikusi 26 aizrādījumus.

Lai veicinātu suņu īpašnieku atbildību, jau jūnijā pludmalē uz atkritumu urnām tika izvietotas informatīvas piktogrammas par aizliegumu ievest suņus pludmalē un norādi par piemērojamo soda naudu.

Īpašs rīkojums par informācijas izvietošanu

Savukārt par informācijas izvietošanu Zilā karoga stendā rūpējas pašvaldības darbinieki. Pirms Vides izglītības fonda pārbaudes 22.jūlijā aktuālā informācija ar peldūdens testēšanas rezultātiem stendā bija izvietota 20.jūlijā, taču Vides izglītības fonda reida laikā tās stendā nebija, atzina Cepurīte. Šobrīd stendā ir atkārtoti izvietotas peldūdens analīzes, un tās liecina, ka ūdens kvalitāte atbilst novērtējumam «Peldēties atļauts». Cepurīte norādīja, ka laba ūdens kvalitāte saglabājusies visā peldsezonas laikā kopš 7.maijā ņemtajiem paraugiem veiktajām analīzēm.

Papildus valsts veiktajam monitoringam pašvaldība turklāt finansē piecu paraugu ņemšanas, testēšanas un rezultātu novērtēšanu visās 11 peldvietās.

Lai pēc Vides izglītības fonda norādījuma Dzintaru peldvietas apmeklētājus savlaicīgi informētu par to, ka viņi atrodas Zilā karoga peldvietā, uz lielās informatīvās norādes Turaidas ielas galā izvietota piktogramma ar Zilā karoga emblēmu.

Kā ziņots, Vides izglītības fonds 23.jūlijā nolaida Zilo karogu Dzintaru pludmalē, jo peldvietas kvalitāte neatbilda karoga standartiem. Jūrmalas pilsētas domei 15 darba dienu laikā bija jāveic nepieciešamās darbības, lai konstatētās nepilnības novērstu.

Jūrmalas pilsētas dome veikusi vairākas darbības un 9.augustā nosūtījusi Vides izglītības fondam vēstuli, kurā informē par minētajiem veiktajiem pasākumiem un minēto trūkumu novēršanu Zilā karoga peldvietā Dzintaros. Tālākais lēmums atkarīgs no pārbaudes rezultātiem, ko plāno Vides izglītības fonds, norādīja Cepurīte.

Zilais karogs ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas tiek plaši atpazīts gan iedzīvotāju, gan pašvaldību un vides institūciju vidū.

Zilā karoga kritēriji ir sadalīti četrās grupās - vides izglītība un informācija, ūdens kvalitāte, apsaimniekošana un serviss, drošība. Katru gadu publiskās peldvietas piesaka savu kandidatūru Zilā karoga iegūšanai, ko sākumā izvērtē nacionālā žūrija, bet pēc tam pretendentu vērtē starptautiska žūrija. Lai iegūtu Zilā karoga balvu, pludmalēm ir jāatbilst 29 kritērijiem un jahtu ostām - 22 kritērijiem.

Dzintaru pludmales pārbaude veikta Vides izglītības fonda sabiedriskās kampaņas «Mana jūra» laikā. Kampaņa tiek veikta kopš jūnija beigām, un tās laikā tiek pētīta jūras piesārņojošo atkritumu situācija Latvijas piekrastē.

Kampaņa «Mana jūra» norisinās starptautiska vides projekta «Marlin» laikā, lai noskaidrotu jūras piesārņojošo atkritumu daudzuma situāciju Baltijas jūras piekrastē. Piekrastes atkritumu problēma ir viena no nozīmīgākajām, ar ko regulāri saskaras gan starptautiskas organizācijas, gan vietējās pašvaldības un iedzīvotāji. Izskalotie un atstātie atkritumi apdraud savvaļas dzīvniekus, palielina izmaksas tīru pludmaļu uzturēšanai, kā arī nelabvēlīgi ietekmē tūrismu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Tomēr, lai arī piekrastes atkritumu problēma ir atzīta par prioritāru gan starptautiskā, gan Eiropa Savienībā un Baltijas jūras reģiona valstu līmenī, valstīm joprojām nav datu par patieso jūras piesārņojošo atkritumu situāciju. Projekts «Marlin» nodrošina šo unikālo datu kopuma izveidi Baltijas jūras reģionam, pamatojoties uz ANO Vides programmas izstrādātu metodoloģiju.

ANO Vides programmas izstrādātās metodoloģijas laikā veikto monitoringu rezultāti atklāj, kāds piesārņojums ir atrodams Latvijas krastos, sniedz iespēju izvērtēt potenciālo piesārņojuma daudzumu jūrā, kā arī analizēt datus par to, kas ir galvenie atbildīgie sektori par piesārņojumu, un salīdzināt pašvaldību sekmes un nepilnības piekrastes apsaimniekošanā.

Līdz šim, veicot vairāk nekā 20 pēc noteiktiem izvēles kritērijiem atlasītas 100 metru pludmales joslas monitoringus, atrasto atkritumu vienību skaits dramatiski svārstās - šovasar tīrākajā Latvijas pludmalē atrastas 39 atkritumu vienības, netīrākajā - 547.

Vidējais atkritumu skaits uz 100 metriem Latvijas pludmales garumā ir 154 vienības. Tas nozīmē, ka nav ne metra Latvijas liedaga, kur nemētātos kāds cilvēka radīts un atstāts atkritums. Šokējošs ir arī plastmasas atkritumu īpatsvars Latvijas pludmalēs, pārsniedzot vairāk nekā pusi no kopējā jūru piesārņojošo atkritumu daudzuma.

Komentāri (10)CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu