Gulbene latvāņu problēmu atliek uz pusgadu (16)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Latvāņu apkarošanas plāna izstrādes termiņu Gulbenes novada dome pārcēlusi pusgadu uz priekšu. Paredzams, ka šāds plāns deputātu vērtēšanai tiks nodots tikai nākamā gada sākumā. Tāds ir 26.jūlija novada domes sēdes lēmums, kaut sākotnēji bija plānots latvāņu apkarošanas plānu sagatavot jau uz augusta sēdi, lai vēl šogad sabiedrībā aktualizētu šo problēmu. Plāns būs jāsagatavo un deputātiem jāsniedz domes izpilddirektorei Sarmītei Krišānei.

Viņa deputātiem sacīja, ka šogad vairs neko nevar paspēt - latvāņi zied. Latvijā spēkā ir Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi latvāņa izplatības ierobežošanai. Pašvaldības noteikumiem jātop saskaņā ar valstī jau esošajiem normatīvajiem aktiem. Arī Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa pauda, ka latvāņu apkarošanas plāna izstrāde divu nedēļu laikā diezin vai būtu produktīva, turklāt «problēma visiem vairāk vai mazāk ir zināma». Viņa rosināja plāna veidošanā piesaistīt speciālistus no atbildīgajiem valsts dienestiem. Savukārt pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem jāapzina, cik lielas platības ir iekarojuši latvāņi - gan pašvaldības, gan valsts, gan privātajās zemēs. «Jāizstrādā izpildāms plāns,» sacīja S.Daudziņa.

Pļaut, nevis kārtot papīrus!

Deputāte Ilze Mezīte bija vīlusies. Viņasprāt, nogaidīt nedrīkst. No katra mazā latvāņu pudurīša gatavās sēklas izsprāgst ar sprakšķi, un šī nezāle plešas plašumā, iekarojot arvien jaunas teritorijas. «Ir jāmēģina palīdzēt, lai latvāņus varētu nopļaut jau šogad,» uzsvēra I.Mezīte.

«Vai man vajadzētu organizēt pļaušanu?» pārsteigta jautāja S.Krišāne, uz ko I.Mezīte viņai uzmundrinoši atsaucās ar «jā». Pēc deputātes domām, vajag pļaut, «nevis tikai kārtot papīrus».

I.Mezīte atzina, ka laukos tā ir liela problēma, ja kaimiņu zemēs ļauj latvāņiem ziedēt, tas nozīmē, ka sēklas pārsviedīsies arī uz apzinīgā zemes īpašnieka īpašumiem. Viņa minēja konkrētu piemēru, ko novērojusi savā apkārtnē, kur dažu gadu laikā no viena auga sēklas ieperinājušās jau četru lauku māju zemēs.

Zemes īpašnieku nevar piespiest?

Deputāts Nikolajs Stepanovs bilda, ka nevajadzētu uzkraut domes izpilddirektorei neizpildāmu darbu, kurā ir daudz «zemūdens akmeņu». Viņš norādīja, ka latvāņu apkarošanu valstī nosaka normatīvie akti. Taču privāto zemju īpašniekus nevar piespiest apkarot latvāņus.

«Ja viņi paši neko nevar izdarīt, novads tīrīs viņu vietā?» vaicāja V.Stepanovs. Viņš arī uzsvēra, ka uz sitiena un ar karstu galvu pļaut latvāņus nemaz nedrīkst, jo ne viens vien tādā veidā ir nonācis līdz slimnīcai.

N.Stepanovs prognozēja, ka, izstrādājot pašvaldībā plānu latvāņu apkarošanā, to būs grūti saskaņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Deputāts Gunārs Ciglis iebilda, ka ietekmēt zemju īpašniekus vai valdītājus tomēr var. Par latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu var administratīvi sodīt - fiziskās personas ar naudas sodu no 70 līdz 250 latiem, juridiskās personas ar naudas sodu no 200 līdz 1000 latiem. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti, sods paredzēts lielāks.

Jau rakstījām, ka 17.jūlijā tautsaimniecības komitejas sēdē deputāte I.Mezīte rosināja deputātus iekļaut sēdes kārtībā jautājumu par latvāņu apkarošanu novadā.

Komentāri (16)CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu