Kā pasargāties no zibens - mīti un patiesība

FOTO: flick.com/Manolis Thr

Nedēļas nogalē pēc sinoptiķu prognozēm tuvojas Latvijā lielākais karstums divu gadu laikā, ko vēlāk var pavadīt arī pērkona negaiss. Negaisu un vētru sezonas karstākais mēnesis vasarā ir jūlijs, arī šogad jūlijā saņemts viens no lielākajiem atlīdzību pieteikumu skaitiem par negadījumiem, kurus izraisījis zibens spēriens. Tā kā iedzīvotāju bažas un vēlmi zibens laikā pasargāt sevi un savu īpašumu no nelaimes pavada dažādi mīti, apdrošināšanas sabiedrība «Balta» sadarbībā ar speciālistiem centās noskaidrot, kuri mīti par zibens iedarbību sakņojas patiesos apgalvojumos.

«Baltas» dati liecina, ka šogad no maija līdz jūlijam saņemti 33 īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, ko izraisījis zibens spēriens. Turklāt lielākā daļa no tiem saņemti jūlijā, kas ir negaisu un vētru sezonas karstākais mēnesis vasarā. Dati liecina, ka vidējā atlīdzībās izmaksātā summa par zibens nodarītiem postījumiem šogad ir 950 latu.

Tikmēr no šā gada sākuma līdz jūlija beigām apdrošināšanas sabiedrība saņēmusi 36 fizisko personu elektronisko risku apdrošināšanas (FERA) atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, ko izraisījis zibens spēriens vai strāvas piegādes traucējumi. Vairums no tiem saņemti maijā un jūlijā. Līdz šim lielākā summa, ko plānots izmaksāt par šādiem bojājumiem, ir 1900 latu. Tikmēr vidējās atlīdzības apjoms ir 357 lati. FERA apdrošināšana klientus ir pasargājusi no neparedzētiem izdevumiem gadījumos, kad zibens spēriena vai citu strāvas piegādes traucējumu rezultātā sabojājušās elektroiekārtas. Visbiežāk klientiem bojāti TV, dekoderi, elektriskās plītis un ledusskapji.

Apkopojot īpašuma apdrošināšanas un FERA apdrošināšanas datus, negadījumi, kurus izraisījis zibens spēriens vai strāvas piegādes traucējumi, visbiežāk notikuši Talsos. Šogad tur reģistrēti seši nelaimes gadījumi, savukārt Talsiem ar visbiežākajiem negaisiem un tiem sekojošām nelaimēm seko Smiltene, Balvi, Madona, Ogre un Jelgava.

Lai kliedētu bažas par mītiem, kā zibens laikā pareizi pasargāt sevi un savu īpašumu, apdrošināšanas sabiedrība «Balta» sadarbībā ar fizikas un meteoroloģijas speciālistiem apzināja populārākos mītus un noskaidroja to pamatotību.

Zibens nekad netrāpa vienā un tajā pašā vietā

Mīts

Kā uzskata Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna, zibens iesperšana vienā vietā vairākkārt ir atkarīga no konkrētās vietas, piemēram, ja klaja lauka vidū aug viens ozols vai atrodas tornis, ir diezgan ticami, ka zibens tur spers ne vienu reizi vien. Tas pats attiecas uz vietu, kurā ir vairāk dzelzi saturošu iežu. Arī LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks un profesors Andrejs Siliņš skaidro, ka zibens mēdz trāpīt vairākkārt vienā un tajā pašā vietā, jo starp šiem objektiem (piemēram, augstiem kokiem, zibensnovedējiem u.c.) un elektriski uzlādēto mākoni dabīgi izveidojas vislielākais spriegums.

Pērkona laikā nedrīkst stāvēt zem liela un augsta koka

Patiesība

Fizikas un meteoroloģijas eksperti ir vienisprātis, ka pērkona negaisa laikā nav vēlams stāvēt zem augsta koka. LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks un profesors Andrejs Siliņš skaidro, ka pastāv liela varbūtība, ka augstajā kokā var iespert zibens, jo tas vislabāk «pievelk» zibeni. Šādi nelaimes gadījumi ir piedzīvoti arī Latvijā.

Nedrīkst celt jaunu māju vietā, kur iepriekš atradās zibens spēriena dēļ sadegusi māja

Daļēja patiesība.

Apgalvojumu var uzskatīt daļēji patiesu, jo tas atkarīgs no vietas, kurā māja tiek celta. Kā skaidro fizikas profesors Andrejs Siliņš, nav ieteicams celt jaunu māju zibens spēriena rezultātā nodegušas mājas vietā tad, ja, piemēram, celtniecības vieta atrodas kalna galā un tai tuvumā neaug augsti koki. Meteorologs Andris Vīksna piebilst, ka tādā gadījumā blakus mājai būtu labāk uzstādīt zibensnovedēju.

Pērkona laikā nedrīkst atrasties suņa tuvumā un nevar turēt suni mājā, jo suns pievelk zibeni

Mīts

Kā atzīmē fizikas profesors Andrejs Siliņš, zibeni var pievilkt tikai tāds suns, kurš spēj elektriski uzlādēties. Meteorologs Andris Vīksna piebilst, ka risks palielinās tikai tādā gadījumā, ja sunim ar kaklu ir metāla ķēde.

Pērkona laikā nedrīkst turēt sev klāt metāla priekšmetus

Patiesība

Eksperti ir vienisprātis, ka šis apgalvojums ir patiess. Fizikas profesors Andrejs Siliņš apgalvo, ka pērkona negaisa laikā tiešām nav ieteicams turēt sev klāt garus metāla priekšmetus, sevišķi vertikālā stāvoklī, jo tā augšējā galā labās elektriskās vadāmības dēļ izveidojas liels elektriskais lādiņš, kuram ir pretēja zīme mākoņa elektriskajam lādiņam, un tas «pievelk» zibeni. Savukārt RTU Tehnogēnās drošības konsultatīvā un apmācību centra direktors Valdis Ziemelis norāda, ka negaisa laikā zibens izlāde var notikt arī uz lietussarga kātu, ja tas ir metālisks.

Negaisa laikā nav ieteicams atrasties automašīnā

Daļēja patiesība

Eksperti apgalvo, ka apgalvojums ir pa pusei patiess. To ietekmē automašīnas metāla korpusa augstā elektrības vadāmība, tomēr cilvēki, kas atrodas automašīnā, zināmā mērā ir pasargāti, jo elektriskā izlāde zibens spēriena gadījumā notiks tikai pa auto metālisko korpusu. Tāpēc RTU Tehnogēnās drošības konsultāciju un apmācību centra direktors Valdis Ziemelis atgādina, ka, sēžot automašīnā, nevajadzētu pieskarties tās metāliskajām daļām. Profesors Andrejs Siliņš piebilst, ka gumijas riepas zināmā mērā aizsargā automašīnu no zibens spēriena, jo riepas izolē automašīnas dzelzs korpusu no zemes, tādējādi samazinot zibens spēriena iespējamību. Meteorologs Andris Vīksna skaidro, ka automašīna tiek uzskatīta par vienu no drošākajam vietām, kur paslēpties negaisa laikā, taču lielāks risks ir saņemt zibens spērienu, negaisa laikā pārvietojoties ar velosipēdu vai motorolleru.

Negaisa laikā nedrīkst atrasties ārpus telpām mitrās drēbēs

Daļēja patiesība

RTU Tehnogēnās drošības konsultatīvā un apmācību centra direktors Valdis Ziemelis un LU profesors Andrejs Siliņš šo apgalvojumu uzskata par patiesību, jo mitro, samērā labi elektrību vadošo drēbju dēļ arī cilvēka augšdaļa elektriski uzlādējas un var sākt «pievilkt» zibeni. Tas skaidrojams ar faktu, ka cilvēks pats par sevi uzlādējas, bet mitrās drēbes pastiprina elektrisko uzlādēšanos. Meteorologs Andris Vīksna apgalvo, ka īpaši nav ieteicams strauji kustēties un negaisa laikā, atrodoties klajā laukā, labāk pat nogulties zemē.

Negaisa laikā nedrīkst atrasties blakus mājas iekšējā elektrotīkla rozetēm

Patiesība

Valdis Ziemelis apstiprina faktu, ka pērkona laikā atsevišķi stāvošās mājās nedrīkst atrasties pie iekšējā elektrotīkla rozetēm, kā arī turēt rokās stacionārā telefona tīkla klausuli, jo zibens elektriskais lādiņš pa elektrolīnijas vai telefona līnijas vadiem var nonākt telpā un izlāde var notikt uz cilvēka ķermeni. Šāds gadījums Latvijā tika reģistrēts pagājušajā gadā, kad sievietei caur elektrības rozeti iespēra zibens.

Zibens sper tikai vasarā

Mīts

Aktīvākā negaisu sezona sākas maija beigās, kulmināciju parasti sasniedz jūlijā un turpinās līdz pat rudenim, taču atbilstošos laika apstākļos negaiss var rasties arī visos citos gada mēnešos. Par to liecina arī «Baltas» apkopotie dati, piemēram, pagājušā gada 10.decembrī zibens spēriens Kuldīgas novadā sabojāja trīs māju elektroinstalāciju, signalizāciju un elektrosadales skapjus.

Uz augšu