Gulbenes novada dome 14.jūnijā, Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam viesojoties Gulbenes novadā, viņam personīgi nodeva atklātu vēstuli, kas tapusi sadarbībā ar Madonas un Cesvaines novadu domēm. Vēstulē pausts satraukums par pasažieru vilciena reisu Rīga - Gulbene turpmāko likteni un tā reisu slēgšanu ar šā gada 30.jūniju. Vēstule nosūtīta arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, kā arī satiksmes ministram Aivim Ronim.
Gulbenes, Madonas un Cesvaines novadu domes ir satraukušās un vēršas pie Valsts prezidenta, lai rastu risinājumu regulārai pasažieru pārvadājumu saglabāšanai maršrutā Rīga - Gulbene, tādējādi saglabājot dzelzceļa lomu, kā arī dodot ievērojamu ieguldījumu Gulbenes, Madonas un Cesvaines novadu sociālekonomiskajā attīstībā.
«Uzskatām, ka reisu slēgšana pēc šā gada 23.jūnija vai samazināšana līdz 5 reizēm gadā ir nepieļaujama, jo tas nav lietderīgi. Iedzīvotāji rēķinās ar regulārajiem reisiem un sabiedrisko transportu izmanto tikai tad, kas tas ir regulārs ar skaidri zināmiem kursēšanas laikiem. Pārtraucot regulāru vilcienu kustību, automātiski likvidējas arī darba vietas dzelzceļa stacijās un lielajos dzelzceļa mezglos, tādos kā Gulbene,» teikts vēstulē.
Iespēja piesaistīt tūristus
Pašvaldības rūpējas arī par tūrisma attīstību un tūristu piesaisti tieši šim reģionam. Izmantojot pasažieru vilcienu Rīga - Gulbene, ir iespējams nodrošināt lielam skaitam tūristu nokļūšanu gan uz Madonas apkārtnes populārajām ziemas sporta un atpūtas vietām, gan uz Cesvaines vēsturiskajām vietām un Gulbenes - Alūksnes šaursliežu vilcienu.
Visu triju novadu domju vadītāji uzskata, ka šobrīd pasažieru pārvadājumos liels uzsvars tiek likts uz autoceļu satiksmi, tādējādi mākslīgi lobējot lielās autokompānijas, kuras brauc tikai galvenos maršrutus, bet, reisam kļūstot ekonomiski neizdevīgam, tūdaļ ierosina maršruta slēgšanu. Arī autoceļu stāvoklis ir ļoti slikts un bieži vien autobusu satiksmei bīstams.
«Esam pārliecināti, ka, uzticot pasažieru pārvadājumus tikai autotransportam un lielajām autokompānijām, tiek mākslīgi samazinātas vietējo pārvadātāju iespējas nodrošināt saviem darbiniekiem darba vietas. Palielinās bezdarbs tieši reģionos. Šie maršruti nav izmantojami no galvenajiem autoceļiem tālāk dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Tāda rīcība neveicina reģionu attīstību. Gulbenes un Madonas novadu domēm ir savi autopārvadātāji, kuru reisi var tikt pielāgoti pasažieru pievešanai lielākajās dzelzceļa stacijās, tādējādi nodrošinot darbu vietējiem iedzīvotājiem,» teikts vēstulē.
Lūdz un apņemas
Novadu domes lūdz nekavējoties atjaunot pasažieru vilciena Rīga - Gulbene reisus katru dienu, pagarinot vakara reisu līdz Cesvainei un Gulbenei (šobrīd kursē tikai līdz Madonai). Nepieļaut sestdienas reisu ar atiešanas laiku pulksten 8.30 no Rīgas un pulksten 17.15 no Gulbenes slēgšanu, kā arī sestdienās pasažieru vilciena reisu pieskaņot šaursliežu vilcienam Gulbene - Alūksne. Savukārt visas trīs novadu domes apņemas pārkārtot autobusu maršrutus, pieskaņojot pasažieru vilciena maršrutiem, pievest un aizvest pasažierus no un uz mazāk apdzīvotām vietām reģionā, kā arī veidot jaunus un interesantus tūrisma maršrutus gan ziemas, gan vasaras periodā.
Pauž sapratni un atbalstu
Gulbenes novada domes Attīstības un īpašuma nodaļas vadītāja Guna Švika informē, ka 26.maijā ir saņemta atbildes vēstule no Valsts prezidenta kancelejas.
«Tajā atbildēts, ka Valsts prezidents izprot situāciju un pauž atbalstu šī maršruta saglabāšanai un tā kursēšanas regularitātes atjaunošanai. Ņemot vērā jautājuma specifiku, Valsts prezidenta kanceleja mūsu vēstuli ir pārsūtījusi arī Autotransporta direkcijai. Savukārt mēs esam saņēmuši arī Prezidenta kancelejas direkcijai pārsūtīto vēstule. Tajā ir uzdots Autotransporta direkcijai izvērtēt pasažieru vilciena maršruta Rīga - Gulbene - Rīga saglabāšanas iespēju un atjaunot to regularitāti. Vienlaikus vēstulē izteikts lūgums Autotransporta direkcijai sniegt atbildi Gulbenes, Madonas un Cesvaines novadu domēm, kā arī informēt Valsts prezidenta kanceleju par jautājuma risināšanas gaitu,» stāsta G.Švika.