Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Gaidāmas ekstremālākas dabas parādības

FOTO: RIA Novosti/Scanpix

Klimata pārmaiņas skar arī Latviju. Tuvākajos gadu desmitos arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības. Tā portālam TVNET atzina Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis, komentējot ASV zinātnieku brīdinājumus, ka neierasti straujā ledus kušana un sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru arī Latvijā.

TVNET aptaujātie Latvijas speciālisti piekrita, ka globālā sasilšana jau pavisam drīz var izraisīt būtiskas klimata pārmaiņas pie mums.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Agrita Briede portālam TVNET akcentēja - kopumā var teikt, ka Latvijas laika apstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, jo Latvijā arktiskās gaisa masas var ieplūst no septembra līdz maijam, bet tās nav dominējošās.

Jautāta, cik tieši un ātri Arktikas ledāju kušana un globālā sasilšana var ietekmēt Latviju, viņa norādīja, ka klimats ir kompleksa sistēma un nav iespējams tikai pēc Arktikas ledāja kušanas pateikt paredzamās izmaiņas.

Latvijas teritorijas klimatu lielā mērā ietekmē procesi, kas notiek Ziemeļatlantijā (Ziemeļatlantijas svārstības, Golfa straume). Kopumā ir redzams, ka

temperatūras, nokrišņu izmaiņas Latvijā ir intensīvākas tieši pēdējo 10 gadu laikā.
18

Profesore atzīmēja, ka ASV Kornela universitātes pētnieku rezultāti par to, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, ir viena no teorijām.

"Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka gaisa masu kustībai ASV ir citāds raksturs nekā Latvijā. ASV vairāk izteikta ir meridionālā cirkulācija, jo nav orogrāfisku šķēršļu, kas kavētu gaisu masu ieplūdi no ziemeļiem. Latvijā nav institūcijas, kas nodarbotos ar arktisko ledāju pētījumiem, tāpēc pateikt, cik daudz un cik tieši, nav iespējams."

Par kādu periodu varētu būt runa? Vai jau pat tuvākajiem gadiem?

Briede atzina, ka kopumā klimata pārmaiņas jau ir vērojamas Latvijas dabā. Klimata modeļi

paredz straujākas klimata izmaiņas pēc aptuveni 30 gadiem.
18

Vaicāta, vai pēdējo gadu laikā novērotas kādas globālās sasilšanas ietekmētas klimata pārmaiņas Latvijā, viņa skaidroja, ka par klimata pārmaiņām mēs varam runāt, ja analīzei izmantojam vismaz 30 gadu rindu.

"Viena vasara, ziema, viena vētra nav saistāma ar klimata pārmaiņām.

Kā jau minēju - temperatūras, nokrišņu izmaiņas Latvijā ir intensīvākas tieši pēdējo 10 gadu laikā."

Savukārt Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis portālam TVNET vairāk akcentēja globālās sasilšanas konsekvences.

Neapšaubāmi klimata pārmaiņas skar arī Latviju.
18

"Tuvākos gadu desmitus arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības – krasas temperatūras svārstības, nokrišņu un sausuma periodiskums, pieaugoša vētru atkārtojamība utt.

Klimata maiņa ietekmēs dabas daudzveidību, sugu areālus, dažādas tautsaimniecības nozares, sabiedrībai nepieciešamos publiskos pakalpojumus un, protams, mūs katru.

Pašreizējās klimata izmaiņas notiek tādā ātrumā, kā iepriekš vēsturiski nekad tas nav bijis.

Šobrīd uz planētas esam vairāk nekā septiņi miljardi un cilvēku skaits turpina pieaugt.

Lai nodrošinātu savas vajadzības – pārtiku, mobilitāti, mājokli utt., mēs dzīvojam tā, t.sk. Latvijā, it kā mums būtu vairākas planētas."

Jārunā par diviem jautājumiem

Rozītis norādīja, ka šobrīd dienas kārtībā ir jābūt diviem nozīmīgiem jautājumiem – kā spēsim pielāgoties prognozētajām klimata pārmaiņām un kā mēs iedzīvināsim aizvien videi draudzīgākus risinājumus ekonomikas attīstībā un arī katra indivīda patēriņa paradumos, izvēlēs.

"Diemžēl no valsts atbildības viedokļa mēs ļoti atpaliekam no šodienas pasaulē esošo jautājumu dienas kārtības - klimatu ietekmējošo faktoru samazināšana, resursu atbildīga izmantošana, zaļās ekonomikas attīstība.

Tieši pretēji, piemēram, plānojuma dokuments - Nacionālais attīstības plāns 2020, kas zināmā mērā nosaka valsts attīstības virzienu, tā melnraksta redakcijā, ko bija iespējams komentēt šā gada maijā, vispār neizvirza un neaplūko vides indikatorus tautsaimniecības attīstībā, ekosistēmu kvalitātei nākotnē.

Sajūtas, ka Latvija atrodas uz citas planētas
18

vai šeit mēs vēlētos dzīvot ar daudzu gadu nobīdi vēsturē. Šodien, kad klimata jautājums ir ļoti nozīmīgs faktors sabiedrības labklājībai, nepieciešami atbildīgi valsts, pašvaldības, biznesa sektora ilgtermiņa lēmumi ekonomiskās attīstības jomā gan potenciālo klimata pārmaiņu iezīmju integrācijai, gan ietekmes uz vidi mazināšanai.»

Portāls TVNET jau vēstīja par ASV zinātnieku brīdinājumiem, ka šomēnes Arktikā vērojama neierasti strauja ledus kušana un ledus klātā ūdens platība pietuvojusies visu laiku zemākajam rādītājam. Tas var ietekmēt klimatu arī Latvijā.

Uz augšu
Back