ANO klimatu sarunas Bonnā apdraud valstu nevienprātība

Jau vēstīts, ka sarunās, kas sākās pirmdien, piedalās aptuveni 170 valstu eksperti un diplomāti, kuriem jāsāk darbs pie jauna līgumu oglekļa dioksīda izmešu apjoma samazināšanai, kas jāizstrādā līdz 2015.gadam.

Līdz klimata sarunu raunda beigām atlikušas vairs tikai divas dienas, bet sarunu dalībniekiem vēl nav izdevies vienoties par darba kārtību jaunizveidotajai struktūrai «Atmežošanas novēršanas partneri» (ADP), kurai būs jāpārrauga jaunā līguma izstrādāšana.

Nespējot panākt vienprātību par ADP vadošo amatu sadali, trešdien tika izsludinātas vēlēšanas, kam jānotiek ceturtdien, ja vien pēdējā brīdī netiks panākta vienošanās.

Tā būs pirmā reize 20 gados, kad ANO Klimata vispārējās konvencijas ietvaros vienprātības trūkums par vadošo amatu sadali būs novedis pie vēlēšanām.

Dānijas sarunvedējs Kristians Pilgords Singlersens, runājot Eiropas Savienības (ES) vārdā, norādīja, ka sarunu lēnā gaita var apdraudēt ANO klimata konferencē Durbanā noslēgto vienošanos, kas paredz izstrādāt jaunu tiesiski saistošu līgumu oglekļa dioksīda izmešu apjoma samazināšanai. Paredzēts, ka šim līgumam jāstājas spēkā līdz 2020.gadam.

Sarunu laikā Pilgords Singlersens paziņoja, ka dažas puses vēlas grozīt jautājumus, kas jau ir izlemti, bet konkrēti ne uz vienu nenorādīja. «Mēs esam ļoti noraizējušies, ka sadarbības gars, kas valdīja Durbanā, nav pārnests uz šo [sarunu] sesiju,» viņš piebilda.

Savukārt Francijas pārstāvis norādīja, ka sevišķi Ķīna «rada iespaidu, ka kopš Durbanas ir ieņēmusi stingrāku nostāju», bet aktīvistu grupējuma «Climate Action Network» direktors izteicās, ka Ķīna bloķē ADP, baidoties, ka oglekļa dioksīda emisijas samazināšanā bagātās valstis uzliks nabadzīgajām valstīm lielāku nastu, nekā to pieļauj vēsturiskā taisnība.

«Tā kā ADP nav ugunsmūra starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm (..), tām būs tādas pašas saistības kā attīstītajām valstīm. Tur arī slēpjas visa cīņa,» viņš piebilda.

Trešdien klimata sarunas noslēdzās ar paziņojumu, ka «pēc nesekmīgām konsultācijām starp reģionālajām grupām» ADP ceturtdien tiks uzaicināta ievēlēt savu vadību.

Arī ANO Klimata izmaiņu vispārējās konvencijas (UNFCCC) mājaslapā publiskotajā dokumentā teikts, ka šajā jautājumā vienprātību nav izdevies panākt, un vienīgais atlikušais risinājums ir vēlēšanas.

Sarunu delegāti aģentūrai AFP atklāja, ka daļu nesaskaņu rada mazās salu valstis, kas ADP vadībai atbalsta Latīņamerikas izvirzīto kandidātu no Trinidādas un Tobāgo, nevis sava Āzijas valstu bloka atbalstīto indiešu kandidātu.

Tikmēr zinātnieku jaunākie pētījumi liecina, ka globālā temperatūra palielināsies par pieciem grādiem pēc Celsija, nevis diviem, kā tika domāts līdz šim.

Vēsturiski vislielākā atbildība par globālo sasilšanu gulstas uz bagāto valstu pleciem, tomēr pēdējā laikā ogļskābās gāzes emitētāju pirmajās rindās ir izvirzījušās tādas valstis kā Ķīna, Indija un Brazīlija.

Saskaņā ar jauno līgumu arī šīm valstīm oglekļa dioksīda izmešu apjoms būs jāsamazina, tomēr daudzas valstis pret šādu iespēju izturas atturīgi, baidoties, ka šādas saistības varētu samazināt to ekonomisko izaugsmi.

Šobrīd spēkā esošā Kioto protokola darbības termiņš beidzas 2012.gada beigās, un decembrī ANO klimata konferencē Katarā plānots pieņemt jaunu uzlabotu līguma versiju, kas regulētu oglekļa dioksīda emisiju līdz 2020.gadam.

«Mēs esam ļoti noraizējušies, ka panākumi Dohā [Katarā] pašreiz ir tālu no noteiktiem. Bonnā paliekot vairs tikai divām dienām, virknē būtisku jautājumu mēs esam panākuši ļoti mazu progresu,» trešdien secināja Pilgords Singlersens.

ASV Kioto protokolu nekad nav ratificējušas, bet Krievija un Japāna jau paziņojušas, ka, sākot no nākamā gada, šādā līgumā netaisās piedalīties.

Austrālija un Jaunzēlande savu lēmumu vēl nav atklājušas, bet Kanāda no Kioto protokola izstājās pagājušajā gadā, paziņojot, ka šī vienošanās traucē pasaulei efektīvi risināt klimata jautājumus.