Pašiem jāpievērš uzmanība ūdens tīrībai

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.dzirkstele.lv

Lai atveldzētos, karstajā laikā daudzi cilvēki dodas peldēties. Arī mūsu pusē esošajās peldvietās šajā laikā ik dienu var novērot daudz cilvēku.

Diemžēl, kā jau iepriekš tika rakstīts, līdzekļu trūkuma dēļ Veselības inspekcijas speciālisti šogad mūsu novadā, tāpat kā arī daudzviet citur, neveiks ūdens tīrības pārbaudes. Pērn peldūdens kvalitātes laboratoriskos mērījumus veica 274 jūras un iekšzemes peldvietās, šogad tas tiek darīts vien 47 peldvietās, turklāt pārsvarā pārbaudāmās peldvietas atrodas jūras piekrastē.

Pamatojoties uz sūdzībām, dosies pārbaudīt

Tieši tādēļ veselības inspekcijas speciālisti aicina pašus iedzīvotājus rūpīgi skatīties un novērtēt peldvietas tīrību. Veselības inspekcijas kontroles pārvaldes Vidzemes kontroles nodaļas vides veselības analītiķe Evita Zeiļuka aicina iedzīvotājus peldvietu novērtēt vizuāli, īpašu uzmanību pievēršot netipiskai ūdens krāsai vai smaržai, virsmas aktīvām vielām (noturīgām putām), peldošiem atkritumiem ūdenī, naftas produktiem, kā arī tam, vai masveidā nav savairojušās fitoplanktona aļģes (zilaļģes vai zaļaļģes) jeb tā saucamajai ūdens "ziedēšanai".

"Iedzīvotāji, kam ir radušās aizdomas par peldvietu ūdens kvalitātes izmaiņām, ir aicināti par saviem novērojumiem informēt Veselības inspekciju, aizpildot anketu iestādes mājas lapā www.vi.gov.lv.

Pamatojoties uz saņemto informāciju, Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas speciālisti kopā ar pašvaldības darbiniekiem dosies uz konkrēto peldvietu un veiks tās novērtēšanu. Ja tiks konstatēts fakts, ka peldvieta, kā arī ūdens ir nepiemērots peldēšanai, pie tās tiks novietota izkārtne ar informāciju par aizliegumu peldēties," norāda E.Zeiļuka.

Viņa piebilst, ka arī pašvaldības, konstatējot kādu problēmu vai uzklausot iedzīvotāju sūdzības par peldūdens kvalitāti, var vērsties Veselības inspekcijā ar lūgumu veikt ūdens kvalitātes mērījumus.

"Pagaidām gan ne kāda pašvaldība, ne arī Gulbenes novada iedzīvotāji nav vērsušies ar sūdzībām par peldvietām. Es uzskatu, ka mūsu novada peldvietās peldēties var, jo pēdējo gadu laikā Sabiedrības veselības aģentūra, veicot pārbaudes, nav konstatējusi, ka peldūdens piesārņojums būtu tik liels, lai kādā no peldvietām speciālisti aizliegtu peldēties," saka Veselības inspekcijas speciāliste.

Matonis cilvēkam nav bīstams

E.Zeiļuka gan piebilst, ka Veselības inspekcijā šogad ir fiksētas sūdzības no Alūksnes ezera peldvietas "Šūpalas" par matoni jeb tā saukto zirga matu.

"Cilvēki ir noraizējušies, jo baidās, ka matonis var iesūkties ķermenī, taču tas laikam ir izstrādājies mīts no bērnības, kad vecāki šādi centās iebiedēt bērnus, lai tie neiet pie ūdens. Matonis nav cilvēkam bīstams. Peldoties tas var pielipt cilvēka ķermenim, taču briesmas tas nerada. Visbiežāk tas parazitē ūdens kukaiņos. Pieaudzis matonis dēj olas ūdenī, no kurām izšķiļas kāpuri, kurus apēd ūdens kukaiņi. No tiem matoņi izlien, kad ir pieauguši. Tikko izlīdis matonis ir balts, bet pakāpeniski kļūst tumšs," stāsta E.Zeiļuka.

Viņa norāda, ka pirms pāris gadiem matoņi ir tikuši konstatēti arī Stāmerienas un Ušura ezerā, taču pašreiz šādas sūdzības no iedzīvotājiem nav saņemtas.

"Protams, tie varētu parādīties, taču cilvēkiem nevajag uztraukties un baidīties no tiem. Patlaban, kad ārā ir ļoti karsts un ūdens ir sasilis, sākas zilaļģu vai cianobaktēriju masveida savairošanās. Tās cilvēkiem var būt daudz bīstamākas. Uz toksisko aļģu klātbūtni norāda zilganzaļi pavedieni un ūdens tonis, aļģu ziedi un putas," norāda E.Zeiļuka.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu