Gulbenes novadā cīnās ar latvāņiem (1)

Pļauj divas reizes

"Ar rokas pļaujamajiem latvāņus pļaut nevar. Ja sula tiks kaut vai uz drēbēm, vienalga rodas apdegums, tāpēc latvāņus šajā vietā divas reizes gadā nopļausim ar traktoru. To darīsim arī citās vietās pilsētā. Tas, ka latvāņus iespējams iznīdēt ar "Raundapu", nav tiesa. No tā iznīkst tikai nezāles. Cilvēki, kuri ir uzaruši platības, kur iesakņojušies latvāņi, stāsta, ka augs spītīgi izplatās tālāk," saka Gulbenes pilsētas Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte.

Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis stāsta, ka līdz šim pašvaldība privāto zemju īpašniekiem nav devusies palīgā apkarot latvāņus.

"Kas attiecas uz pašvaldībai piederošām platībām un ceļmalām, tur mēs pļaujam latvāņus divas reizes sezonā, tomēr augs ir tik neatlaidīgs, ka, arī izpļaujot šīs vietas, nākamajā gadā tas ir pagājis uz priekšu. Ja šīs teritorijas regulāri uzar, tad varbūt latvāņi iznīkst, bet ceļmalas jau nav iespējams tādējādi apstrādāt. Mūsu pagastā lielākā latvāņu izplatība ir Zeltalejā pie vecā Stāmerienas ceļa un pie Krustalīces upes. Uz pašvaldību vairāk attiecas ceļmalu appļaušana, bet pie Krustalīces ir privātās zemes. Tur, kur ir aramzemes, tur cilvēki tiek galā ar latvāņiem. Citādāk, ja lauki netiek apstrādāti," situāciju raksturo J.Duļbinskis.

Noteikts bargs sods

Valsts augu aizsardzības dienesta speciālists Vladimirs Bleidels norāda, ka privātajā zemē par latvāņu apkarošanu atbild tās īpašnieks, bet pašvaldības platībās - pašvaldība. Ja zemes īpašnieks neīsteno latvāņu iznīcināšanu un ierobežošanu, attiecīgajās teritorijās tas jākoordinē un jāorganizē vietējai pašvaldībai. Augu aizsardzības dienests vasaras vidū latvāņu ziedēšanas laikā veic pārbaudes.

"Šobrīd, ieraugot latvāņa lapas, mēs uzreiz nevienu nevaram sodīt, jo augu nevar iznīdēt vienā gadā. Pārbaudes laikā raugāmies, lai nebūtu ziedošu latvāņu, jo tad to sēklas izplatās tālāk ar putnu un ūdeņu palīdzību. Saprotam, ka ne jau visiem ir iespējams iegādāties augu apkarošanas ķīmiju, tāpēc tie vismaz ir jānopļauj. Līdzšinējās pārbaudēs pārliecinājāmies, ka apskatītās latvāņu platības ir nopļautas. Līdz šim nevienu neesam sodījuši. Protams, novadā ir platības, kuras es līdz šim nemaz nezināju. Ja nekas netiek darīts, latvāņi iet plašumā. Visgrūtāk cīnīties ar latvāņiem upmalās, krūmājos, mežos, ceļmalās, kur tos var iznīcināt tikai mehāniski," saka V.Bleidels.

Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par latvāņu iznīcināšanas pasākumu nepildi, paredzēts brīdinājums vai naudas sods - fiziskajām personām no 70 līdz 250 latiem, juridiskajām - no 200 līdz 1000 latiem. Par gada laikā atkārtotiem pārkāpumiem pēc administratīvā soda uzlikšanas naudas sods fiziskajām personām ir no 250 līdz 500 latiem, juridiskajām - no 400 līdz 2000 latiem.

Kopš 2006.gada spēkā ir "Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006. - 2012.gadam". Sākotnēji arī nacionālajā subsīdiju programmā latvāņu apkarošanai bija paredzēti trīs miljoni latu, bet lauksaimnieki iebilduši pret to, uzskatot, ka finansējumu labāk novirzīt lauksaimniecības ražošanas modernizēšanai un attīstībai. 2006.gadā cīņai ar latvāņiem valsts atvēlēja 300 000 latu, taču zemnieki neizmantoja šo naudu, sakot, ka koptās zemēs latvāņi neaug. Nākamajā gadā finansējums vairs piešķirts netika.

Apkarošanai jābūt kompleksai

Katru gadu mediķi ziņo par gadījumiem, kad kāds ir guvis smagus apdegumus pēc saskares ar latvāņiem, tāpēc ir jāierobežo latvāņu izplatība, novēršot sēklu turpmāku izplatību. To var panākt ar ķīmiskiem, mehāniskiem, bioloģiskiem un kompleksiem paņēmieniem. Visātrāko efektu dod latvāņu appļaušanu, pēc to ataugšanas - aršana un augsnes lobīšana.

Pensionētā agronome Lūcija Cīrule stāsta, ka savā mazdārziņā viņa latvāni iznīcinājusi ar sāls palīdzību, vēl kāds cits ņēmis talkā karstas ogles. Ja latvāņu iekarotā teritorija ir neliela, tad to var nosegt ar melno plēvi, lai augam netiktu klāt saules gaisma, jo tas ir gaismas jutīgs.

Fakti

No Kaukāza republikām Latvijā latvānis kā lopbarības augs ievests 1948.gadā. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tā izplatība kļūst nekontrolējama. Iznīcināt ielaistus latvāņus ir gandrīz neiespējami. Ļoti attīstīta sakņu sistēma. Sasniedz četru metru augstumu. Uz viena auga attīstītas no 3000 līdz 15 000 sēklu. Pēc sēklu nogatavošanās augs nomirst. Sula ir fototoksiska, kas kontaktā ādu un apstrādāta ar ultraviolētajiem stariem aktivizē indīgās vielas.