Vai vides reklāmas žņaudz recesija? (6)

Rīgas pašvaldība varētu izrādīt iniciatīvu tukšo reklāmas stendu piepildīšanā ar sabiedrībai noderīgu un vienlaikus vizuāli pievilcīgu informāciju, savā blogā biznesa informācijas portālā Nozare.lv norāda Rīgas pašvaldības aģentūras Mežaparks direktors Gundars Vītols.

"Pārvietojoties pa Rīgu, pēdējā laikā esmu novērojis, ka daudzi vides reklāmas stendi ir tukši vai arī reklamē paši sevi, sakot "šeit ir vieta jūsu reklāmai". Tas acīmredzot nozīmē tikai to, ka neapskaužamās ekonomiskās lejupslīdes rezultātā ir ievērojami samazinājies reklamēties gribošo uzņēmumu un organizāciju skaits. Tātad vieta ir, bet ko teikt nav?" vaicā Vītols. To noliedz gan reklāmas aģentūru, gan pašvaldības atbildīgo institūciju pārstāvji.

Tukšuma nav

Rīgas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Pētersone informē, ka par tukšiem reklāmas stendiem runāt nevar. Rīgas domes noteikumi šādu situāciju nepieļauj, jo pat gadījumos, kad tāda radusies, paredzēts administratīvais sods līdz 500 latiem. 2008. gadā tāds arī ticis piespriests. "Noteikumi tiešām paredz: ja nav reklāmas, ko izvietot, firmai stendā jāliek pašreklāma. Šie stendi nedrīkst palikt pilnīgi tukši," uzsver Pētersone. Pašreklāma liecina, ka šajā vietā var izvietot reklāmu, tas ir kā signāls reklāmdevējiem. Viņasprāt, šis bizness ir gatavs uzņemt jaunus klientus.

Pēc Būvvaldes pārstāves teiktā, pašlaik reklāmas firmām ir liela pretimnākšana no domes puses, nosakot gadījumus, kad par vides reklāmas izvietošanu nav jāmaksā vispār vai tiek piemērots minimālais koeficients. "Mēs esam izdarījuši maksimālo," uzsver Pētersone. Piemēram, sociālā reklāma ir atbrīvota no nodevas. Firmām, kuras pasūta reklāmu, jāsedz izmaksas, kas saistītas ar tās izdrukāšanu.

Vītols savā blogā uztraucas, ka ārzemēs esot vairāk sociālo vides reklāmu nekā Latvijā. Dzīvnieku aizsardzības biedrības, veselīga dzīvesveida rosinošas akcijas, nekomerciāli masu sporta un aktīvās atpūtas pasākumi, kultūras jomas aktivitātes – tās ir tēmas, kuras ir arī Latvijā, tikai ne vienmēr ierindas pilsoņi par tām var uzzināt, speciāli neinteresējoties, nelasot preses izdevumus vai neskatoties televīziju un neklausoties radio. Tieši vides reklāma ir vispateicīgākais veids, kā darīt ko zināmu un aicināt uz kādu rīcību ierindas pilsoni. Viņam oponē Pētersone, minot skaitļus. Tātad tieši sociālās reklāmas īpatsvars galvaspilsētā ir vislielākais. No 2008. gada decembra līdz 2009. gada janvārim veiktie pētījumi liecina, ka Rīgā 15% bija komercreklāma, 5% – pašreklāma, pārējā – sociālā reklāma. Visaktīvākie sociālās vides reklāmas ekspluatētāji ir Ceļu satiksmes drošības direkcija un dzīvnieku patversmes. Protams, var piekrist arī Vītola teiktajam: "Es domāju, ka ir ļoti daudz nevalstisko organizāciju un fondu, kas nekad nav pat iedomājušies, ka varētu savus stāstus darīt zināmus plašākai sabiedrībai, izmantojot vides reklāmu. Jo tas ir dārgi un attiecīgi ārpus apspriešanas."

Kā pieļauj Mežaparka direktors, lielās reklāmas aģentūras, kuras darbojas Latvijas galvaspilsētā, cieš zaudējumus, ja to nomātie stendi stāv tukši. Pētersone situāciju kā traģisku nevērtē. "Nav tā, ka reklāmas stendi jāmet pakaļ," viņa raksturo. Protams, pašlaik situācija ir mainījusies, bet vismaz 2007. gadā pilsēta no vides reklāmu izvietošanas ieguva apmēram 1,4 miljonu latu peļņu.

Nedaudz "jāsaspiežas"

"Reklāmas aģentūras ir spiestas samazināt savas cenas un censties pārdot savus reklāmas laukumus ilgākā laika posmā, lai gūtu vismaz kaut kādu peļņu," vēsta blogeris Vītols. To nenoliedz reklāmas firmas Rīgas dizains pārstāvis Raimonds. Viņš Nedēļai sacīja: "Pārtiku negrib pirkt, tāpat arī automašīnas, avīzes – visam pašlaik ir noriets. Bet vides reklāmas ir bijušas un būs. Internets visu nepārņems. Vides reklāma ir vistālāk no šīs situācijas. Protams, cenas spiež zemē, pašlaik tās ir dempinga, lai vispār kaut kas notiktu. Esam spiesti samazināt cenu par 20–30%. Bet nozare paliks, tā ir visā pasaulē. Jautājums ir tikai par finansējumu."

Viņš novērojis, ka šobrīd samazinās komerciālo klientu skaits. Tas izskaidrojams ar krīzi – reklāmas izvietošana maksā naudu, kuru klients iegūst no ieņēmumiem. Taču tie samazinās, jo sarūk apgrozījums. Pagaidām tas ir apburtais loks. Līdzīgi novērojumi ir arī reklāmas kompānijā Clear Channel. Tieši šogad lielveikaliem parādījusies tendence rīkot nelielas, lokālas reklāmas kampaņas un pilsētvidē izvietot mazāku reklāmu skaitu.

Tomēr Clear Channel nav novērots būtisks klientu zaudējums. Jā, pasūtītāji ilgāk apsver, pirms pieņem lēmumu, tomēr lielākoties atbilde esot "jā". Viņi neesot gatavi atteikties no vides reklāmas, jo tā nodrošina gan peļņu, gan atpazīstamību. "Bez reklāmas lielāks uzņēmums nav nekas. Tam sava seja ir jāparāda," pamato kompānijas pārstāve. Šai firmai arī krīzes apstākļos neklājoties slikti, ne velti tā 2009. gada pirmajā ceturksnī atzīta par labāko un vadošo vides reklāmas jomā. Tuvojas pašvaldības un Eiroparlamenta vēlēšanas, tas nozīmē, ka reklamēties kāro būs daudz. Vides reklāmu vietas izķerot uz nebēdu, tukšu neesot, atzīst Clear Channel. Panākumi esot atkarīgi arī no firmas stratēģijas – kāds ir vides nesēja izmērs, kur tas novietots, respektīvi, vai reklāma būs pamanāma un vai tā atradīsies, pēc klienta domām, labākajā vietā. Lai ko teiktu par televīzijas reklāmu, stendu uz ielas pamana daudzi. Arī tie, kas nelasa presi un līdz ar to nepamana tajā ievietotās reklāmas.

Ir perspektīva – ir kur izvērsties

Reklāmas firmas gan vairākkārt izteikušas neapmierinātību ar pašvaldības noteikto kārtību vides reklāmas jomā. Iespējams, pašlaik nav īstais laiks uztraukties par vides reklāmas iedarbīgumu, radošumu un tamlīdzīgām niansēm. Tomēr nevar nepieminēt arī tos faktorus, uz kuriem norāda šīs jomas profesionāļi un praktiķi vienā personā. Piemēram, Linda Liepiņa interneta vietnē www.balticmedianews.eu jautā: "Kāpēc pilsēta neinvestē šos līdzekļus speciālajās "ielu mēbelēs ", kuras būtiski sakārtotu un atdzīvinātu pilsētu? Tāpat kā mājā ir mēbeles, arī pilsētā ir mēbeles. Pašlaik mēs izmantojam tikai minimumu no tā, kas tiek lietots citās Eiropas pilsētās. Mums ir tikai pieturvietas, kuras uzstādījušas pašas vides kompānijas. Taču pilsēta ar vides kompānijām varētu sadarboties arī citu objektu ierīkošanā. Kā vides mēbeles var tikt izmantotas, piemēram, tualetes, dažādu veidu kioski, divriteņu novietnes, speciāli informatīvie stendi utt. Pilsētai ir jāatsaucas un jāveido dialogs ar reklāmas nozares pārstāvjiem, lai izmantoto vietu skaits proporcionāli pieaugtu!

Otrkārt, ņemot vērā, ka pilsētas nodevu aprēķins par reklāmas izvietošanu ir ļoti sarežģīts un nepārskatāms, Rīgas domes atbildīgajām amatpersonām vajadzētu apdomāt iespēju izstrādāt nodevu aprēķina kalkulatoru, kas tiktu ievietots interneta vidē."

Savukārt reklāmas firmas JCDeaux Latvija direktore

Jeļena Brokāne pērn norādījusi, ka "no visām vides reklāmas konstrukcijām Latvijā galvenokārt tiek izmantotas "ielu mēbeles" – pieturvietas, stendi, piloni, kolonnas, pārģērbšanās kabīnes Jūrmalā, kas ir 72% no kopējām konstrukcijām, savukārt lielie formāti veido 28% no tām! Salīdzinoši neliels lielo formātu skaits Rīgā izskaidrojams ar Rīgas šaurajām ielām, kā arī ar aizliegumu konstrukcijas izvietot perpendikulāri braucamajai daļai. 75% no visas vides reklāmas atrodas Rīgā." Interesants fakts: 2007. gadā Rīgā, Bauskas ielā 20, tika uzstādīta līdz šim lielākā vides reklāma Latvijā. Tās kopējā platība bija 703 kvadrātmetri (augstums – 37, platums – 19 metri). Reklāmas laukumu pasūtīja nekustamo īpašumu kompānija Capitolia Group, kas ar vides reklāmas starpniecību informēja sabiedrību par sava uzņēmuma misiju.

Par vides reklāmas iedarbīgumu liecina arī vides reklāmas konkurss Reklamazaurs. To rīko JCDecaux Latvija un Rīgas dome ar mērķi veicināt vides reklāmu dizaina kvalitāti. 2008. gadā uzvarētāju godā nonāca dziedātājas Lindas Leen diska Chameleon CD vides reklāma, Samsung augstās klases LCD televizora K.I.N.O. vides reklāma un Statoil Latvija vēja rādītāji. Žūrijas specbalva tika pasniegta pasūtītājam – Ceļu satiksmes drošības direkcijai – par augstvērtīgu sniegumu, īstenojot vairākas vides reklāmas kampaņas gada garumā. Kā konkursa noslēgumā norādīja Brokāne, radīt vides reklāmas dizainu ir ārkārtīgi sarežģīti – ja radītā reklāma spēj uzrunāt mērķauditoriju vidē, tā spēs to uzrunāt arī citā formātā.

***

Fakti

Vides reklāmas plusi

Reklāmdevējiem nav papildus jāmaksā par "galveno vietu informācijas blokā" vai arī par "pareizo lappusi žurnālā". Viss reklāmas virsmas apjoms ir veltīts reklāmas ziņojumam vienādi svarīgi.

Vides reklāmas konstrukcijas tiek dabiski iekļautas pilsētas vidē un arhitektūrā. Tām nav nepieciešama auditorijas ārpus kārtas uzmanība, līdz ar to vides reklāmas uztvere ir zemapziņas līmenī. Auditorijā veidojas pozitīva attieksme pret vides reklāmu.

Maz cilvēku (izņemot tos, kas iesaistīti reklāmas biznesā) skatās TV vai lasa žurnālu ar mērķi aplūkot reklāmas. Daudz TV skatītāju, radio klausītāju, preses lasītāju apzināti izvairās no reklāmām, padarot "tradicionālās" reklāmas nepietiekami efektīvas, lai sasniegtu mērķauditoriju. No vides reklāmas nav iespējams izvairīties.

TV raidījumi ir pārblīvēti ar reklāmas klipiem. Skatītājam kļūst arvien grūtāk atšķirt vienu zīmolu no otra. Pastāv risks "sponsorēt" konkurenta produkta pārdošanas kampaņu, tērējot naudu sava produkta reklāmas kampaņai. Vides reklāmā nekad nav "sajauktu" ziņu: viens plakāts – viena ziņa.n

Avots: JCDeaux Latvija.