«Izdzīvotāji»: Ķemeru nacionālais parks (7)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Latvija ir zaļa valsts, un viena no mūsu izslavētajām bagātībām ir tieši daba. Viens no apliecinājumiem, ka tas tā tiešām ir, ir īpaši aizsargājamās teritorijas, kuru Latvijā ir 684. Starp tām ir Ķemeru nacionālais parks.

Īpaši aizsargājamās teritorijas (ĪAT) tiek iedalītas septiņās kategorijās, kas atšķiras ar izveidošanas mērķiem, platību un dažādu aizsardzības pakāpi – atļautajām un aizliegtajām darbībām. Nacionālo parku (NP) kategorijā ietilpst četri: Ķemeru, Slīteres, Gaujas un Rāznas NP. Gan iepriekšējais gads, gan šis, tāpat kā "kolēģiem", Ķemeru nacionālajam parkam (ĶNP) paiet taupības režīmā. It īpaši šis gads ir nesis pamatīgi apcirptu budžetu, un nav zināms, vai parku negaida vēl kāds finansiāls pārsteigums. Turklāt šogad 1. jūnijā stājas spēkā jaunais pārvaldes modelis – visas ĪAT, kur ir administrācijas, tiek apvienotas zem viena jumta, veidojot ko līdzīgu Dabas aizsardzības pārvaldei. Diez vai administratīvās pārmaiņas nesīs lielāku naudas plūsmu – šaubās ĶNP direktore Elita Kļaviņa, taču lielākās raizes ir par to, kā apsaimniekot plašo teritoriju, ja pat štats bija jāsaīsina no 27 uz 20 darbiniekiem.

Izdevumi lielāki nekā ienākumi

"Tas, kas notiek valstī, protams, skar arī mūs. Neesam nekāds izņēmums. Vispār jau pērn dzīvojām taupības režīmā, un, kā varēsim iztikt ar vēl krietni mazāku budžetu, īsti pat nezinu. Šodien (30. martā) saņēmu informāciju par nākamo samazinājumu. Gada sākumā finansējums bija plānots 265 000 latu (kas gan arī ir divreiz mazāk, nekā "treknajos gados"), nākamais cipars jau ir 224 000. Tā nu iznāk, ka valsts finansē atalgojumu, un tas, kas paliek pāri pēc to samaksas, ir izmantojams pakalpojumiem. Taču jāņem vērā, ka 70 000 latu mums vēl pašiem jānopelna. Tā kā ĶNP ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, kas šogad ir tuvu 30 000 latu, patiesību sakot, nekas daudz pāri no valsts finansējuma nepaliek un viss ir jāuztur ar saviem ieņēmumiem," tā šābrīža finansiālo situāciju ieskicē ĶNP direktore, piebilstot, ka parkam vajadzīga kapacitāte, ko nevar iegūt, samazinot atalgojumu un cilvēkus.

Uzturēšanas izmaksas tiešām nav mazās – ne tikai par administratīvo ēku, bet arī transportu, kas nepieciešams gan teritorijas apsekošanai, gan izpētei, gan tūrisma vajadzībām. Tāpat ĶNP ir PVN maksātājs, līdz ar to arī tam aiziet kādi 5000 latu. Tādējādi, visu to sasummējot, nauda atliek vienīgi maziem darbiem – informācijas nomaiņai, sagatavošanai u. tml. "Varbūt daudziem ir šāds priekšstats –

sak, infrastruktūra te taču ir. Lai cilvēki atnāk, kaut ko uzzina, un ar to pietiek. Gribu uzsvērt, ka nacionālo parku infrastruktūrai un apmeklēšanai ļoti būtiska loma ir ne tikai izzināšanai, bet arī veselībai. Varbūt Latvijā par to vēl maz runā, taču citās Rietumeiropas valstīs tas ļoti tiek ņemts vērā – ka aktīvs cilvēks dabā spēj atjaunot sevi gan garīgi, gan fiziski, un tas ir ļoti nozīmīgi, tāpēc ir vērts naudu ieguldīt tajā, lai viņš vēlētos būt dabā un atspirgtu."

Lielā tīreļa taka – slēgta

Viens no objektiem, kas visasāk pakļauts krīzes "šķērēm", ir Lielā Ķemeru tīreļa laipa (turpmāk – Laipa), kura šobrīd drošības apsvērumu dēļ ir slēgta. Runājot par iespēju to atjaunot, Kļaviņa norāda, ka ĶNP Laipu gatavo ERAF programmai Infrastruktūras atjaunošana NATUR teritorijās, kurā gan ir noteikts atbalsts tikai tiem objektiem, kas nodrošina tiešu efektu, piemēram, dodot jaunas darba vietas. "Te gan ir tāds pastarpināts ieguvums, ko ir grūti parādīt. Taču tagad, kad taka ir ciet, arī Jūrmalas pašvaldības pārstāvji izteica satraukumu – kur viesnīcu apmeklētāji, aktīvās atpūtas cienītāji, dosies? Jo Laipa bija ļoti iecienīta, tāpēc nenoliedzami tai bija savs efekts – tai skaitā ekonomiskais.

Pērn, pateicoties diviem brīvprātīgajiem no Spānijas un Polijas, divus mēnešus tika veikta apmeklētāju uzskaite. Tiek lēsts, ka gadā šeit ierodas 40 tūkstoši, un tas nav maz, jo, kā liecina aptaujas, pilsētās populārākie objekti lielākoties piesaista ap 10 000 cilvēku. Jūrmalā šī vieta bija sestā populārākā, atstājot aiz sevis Jauno vilni. Līdz ar to tas ir vēl viens apliecinājums, ka Laipa ir pilsētai būtisks objekts," skaidro ĶNP direktore, atzīstot, ka diemžēl parkam nereti tiek pārmests, ka tas tikai traucē ar saviem dabas aizsardzības pasākumiem un pastāvēšanu, nevis dod pozitīvu artavu tūrisma jomā.

Tāda pavisam minimāla programma, lai varētu atjaunot Laipu, ir 90 000 latu. Diemžēl šobrīd Jūrmalas dome nevar parku atbalstīt arī ar šādu summu, lai gan tā ir apliecinājusi, ka labākos laikos to būtu iespējams izdarīt. Lielākam projektam tās naudas būtu vajadzīgāks vēl vairāk – ap 200 000–300 000 latu. Jo faktiski jāmaina būtu Laipa visā tās garumā – ir jau pagājuši astoņi gadi, kopš tā tika izveidota. Tolaik tas tika izdarīts par ziedojumiem, bet uzturēšana notikusi pašu spēkiem – ik gadu nomainot bojātos posmus. Parka vadība uzskata, ka vajadzētu saglabāt esošo Laipas variantu – taka ar diviem paralēliem apšu koka dēļiem. Turklāt ir apsvērta iespēja izbūvēt mazāku loku – ar stabilāku segumu, lai pa to varētu pārvietoties cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Peļņas iespējas

Jāteic, arī Kaņieru pilskalna taka ir praktiski neizejama, jo vairākās vietās vētras postījumi atstājuši pamatīgas pēdas. ĶNP ir rakstījis projektus un pieteicis tos Latvijas Vides fondam, bet arī tur tā nauda ir samazināta, līdz ar to, trūkstot finansējuma, laipa tiek slēgta. ĶNP iesaka apmeklēt Dumbrāja taku, kas ir ļoti labā stāvoklī, kā arī pie Slokas ezera esošo, kura ir gan atjaunota, gan pagarināta. "Tur patiešām ir ko redzēt, ieskaitot skatutorni uz pontona, no kura var pavērot putnus, tāpat ir arī spēļu elementi ģimenēm ar bērniem. Abas takas ir izmantojamas kājāmgājējiem, bet riteņbraucēju maršruti gan ir tādi, kur jālieto esošie ceļi. Parka Izglītības daļa strādā pie tā, lai ieteiktu dažādus maršrutus, ietverot dažādas vietas: Ķemerus, Lapmežciemu, Valguma ezeru," teic Kļaviņa, uzsverot, ka par šiem pakalpojumiem (takām) neviens naudu neiekasē, līdz ar to ieņēmumus no tā parks negūst.

Līdzekļi parkā ienāk no saimnieciskās darbības – koksnes realizācijas, zemes nomas (visvairāk), resursu izmantošanas (dūņu ieguve). "Ainavu zonā mēs gan kopjam mežus, gan tos izsolām – atsevišķās vietās, bet nekad kā kailcirtes. 2007. gadā koksnes realizācija bija par ļoti izdevīgām cenām, bet pērn un šogad tās ir strauji kritušās, tāpēc jāšaubās, vai vispār varēsim izpildīt ieņēmumu daļu. Faktiski jau tas nav pareizi, ka aizsargājamām teritorijām ir jāizdzīvo no pašu ieņēmumiem. Jācer, ka tas ir tāds pārejas laiks, lai gan jāatzīst, ka tas ir diezgan ieildzis. Tomēr, par spīti naudas trūkumam, nekāpjam pāri sirdsapziņai un necērtam, lai tikai gūtu peļņu."

Runājot par iespēju iekasēt naudu no laipu apmeklējuma, Kļaviņa pieļauj, ka to varētu darīt, teiksim, ļaujot privātuzņēmējiem pie Laipas izveidot autostāvvietu un to apsargāt vai arī piedāvāt tur ēdienus un dzērienus – tas būtu kā tāds privātās publiskās partnerības projekts. Līdz šim par maksu ir bijis gidu pakalpojums (tas ir privātpakalpojums, ne parka piedāvāts), nevis pašas Laipas apmeklējums, kā dažkārt tas kļūdaini tiek uztverts. Pie esošajiem resursiem nekādus papildu pakalpojumus parks nespēj sniegt. "Gribētos jau, lai notiktu kādas ekonomiskās izmaiņas, un ir signāli, ka ES programmu līdzfinansējums tiks dots, gan nosakot konkrētas prioritātes. Diemžēl tie projekti, kas attiecas uz infrastruktūru, ir atlikti. Bet, kad tiks atjaunoti, neviens nesaka."

Populārākos pasākumus saglabās

Attiecībā uz nākotnes plāniem – jaunas laipas plānotas netiek, ir paredzēts uzturēt tās, kas jau ir. Vairāk vajadzētu pievērst uzmanību vietām, kur cilvēku plūsma dodas pāri kāpām, līdz ar to tur būtu nepieciešami nostiprinājumi un laipas, lai nepostītu zemsedzi.

"Esam domājuši turpināt arī ĶNP populāros pasākumus: putnu novērošanu, Sikspārņu nakti. Mums ir vēl viens INTERREG projekts – Latvijas un Igaunijas sadarbības projekts Atpakaļ pie dabas, uzsvaru liekot tieši uz izglītības pasākumiem. Ceru, arī Putnu dienas varēs noorganizēt, pateicoties šim projektam. Tas attiecas arī uz Sikspārņu nakti – ja ne projekta ietvaros, tad ņemsim tās sadaļas, kas ir lētākas.

Varbūt nebūs tik daudz iespēju ko darīt, piemēram, Putnu dienās nevarēs gatavot putnu būrīšus, jo materiālu iepirkšana ir viena no dārgākajām. Tāpat varbūt nevarēsim pasūtīt autobusus, lai dotos kur tālāk, bet tad iesim kājām uz Slokas ezeru. Tur būs iespēja novērot putnus un dzirdēt ornitologa Jāņa Ķuzes stāstījumu, jo viņš ir solījis bez maksas vadīt ekskursijas uz Slokas ezeru, kur atrodas skatutornis. Arī Dabas skola turpinās darboties, lai gan tai atvēlētais finansējums nav liels. Tomēr, pateicoties tam, nodrošināsim informācijas centru – vienu štata vienību – un algosim arī nodarbību vadītāju."

Ar pašvaldībām sadarbība nav ideāla

Sadarbība ar pašvaldībām līdz šim ir bijusi tālu līdz ideālai. "Katrā ziņā – esam atvērti sadarbībai ar pašvaldībām un iedzīvotājiem un gribētos, lai mūs vairāk iesaista un aicina, nevis tikai mēs esam tie iniciatori. Ceram, ka jauns sadarbības posms būs iespējams, kad sāksim īstenot INTERREG projektu – tā mērķis ir sadarbība ar uzņēmējiem, lai attīstītu ilgtspējīgu tūrismu aizsargājamās teritorijās. Kad projekts būs iesācies, veidosim apaļos galdus, lai kopīgi izstrādātu tūrisma attīstības stratēģiju. Vēlamies uzzināt, kā nevis pašvaldību vadītāji, bet uzņēmēji redz savu vietu ĪAT, ko mēs varam dot un kā var attīstīt šo teritoriju kopīgi. Rezultāts nebūs laipas vai cits kāds objekts, bet tieši dabas tūrisma stratēģija," stāsta Kļaviņa.

Kā pozitīvos sadarbības piemērus ĶNP direktore min Jūrmalas domes finansiālo atbalstu Slokas ezera infrastruktūras izveidei. Šogad gan tās finansējums ir gaužām bēdīgs – ap 7000 latu. "ĶNP maksā Jūrmalas pašvaldībai 17 000 latu kā nekustamā īpašuma nodokli, tā ka gandrīz vai jāprasa, kurš kuru atbalsta. Savukārt citviet sadarbība notiek – varbūt ne pašvaldību augstākajā līmenī, bet, teiksim, Lapmežciemā un Džukstē esam sadarbojušies ar muzeju, esam organizējuši talkas, bērniem rīkojuši dabas nodarbības. Attiecībā uz pašvaldību teritoriālo attīstību plāniem – esam atraduši kompromisu, bet nav mūsu spēkos atcelt biotopu vietas. Bija pat izveidota komisija, lai optimizētu robežas. Taču, ja kādas ir mainītas, tad ne jau tāpēc, ka tur ir biotops. Tika saglabātas pašas reprezentatīvākās vietas, daļu ziedojot attīstības mērķiem. Taču arī kompromisiem ir robežas: nevar katrā gabaliņā, kur kāds saka – man to vajag, tāpēc vien neņemt vērā dabas aizsardzību."

Apvienos zem "viena jumta"

Pērnā gada beigās notika Vides ministrijas pasūtīts audits, ko veica firma Ernst & Young visās ĪAT, kurās ir administrācija. Tika ieteikts veidot jaunu modeli – no 1. jūnija tiks reorganizētas visas esošās administrācijas un izveidota jauna, vienota organizācija. Nav gan vēl zināms, kāds būs tās nosaukums, taču tas būs kas līdzīgs Dabas aizsardzības pārvaldei. "Mums, "apvienotajiem", būs vienots budžets – skaidrs, ka lielāks tas netaps. Taču vienotajām iestādēm ir arī savs labums – kā rāda līdzšinējā pieredze, tās spējušās piesaistīt ļoti daudz projektu. Ja paskatās, cik valsts finansē un cik ir piesaistīto līdzekļu, var teikt, ka tie ir pat ļoti ievērojami."

Apvienotā budžeta apjoms ir arī atkarīgs no sarunu iznākuma ar Starptautisko Valūtas fondu. Ja nāks nākamais taupības cirtiens, cietīs arī ĪAT. Auditorfirmas atzinums ir tāds, ka jau pērn vidēji par 17%, salīdzinot ar 2007. gadu, ĪAT ir samazināts finansējums. Līdz ar to šie cirtieni kopumā jau sasniedz 45% apjomu. "Protams, ne jau tikai mums, arī citiem šajā jomā strādājošajiem ir nogriezta alga, pakalpojumu un transporta sadaļa. Infrastruktūras uzturēšanai šogad pirmo gadu Latvijas vides aizsardzības fondā (LVAF) netiek atbalstīts neviens projekts. Līdz šim LVAF bija viens no galvenajiem atbalstītājiem, kur varējām pieteikt projektus un dabūt papildu finansējumu tieši infrastruktūras uzturēšanai vai biotopu apsaimniekošanai, kā pļavu pļaušanai, tad šogad nekāda atbalsta nebūs.

Vai to būs iespējams izdarīt? Tas, ko ceram šogad, ir pieteikt pļavas Lauku atbalsta dienestam. Ceram, ka netiks samazinātas atbalsta programmas un prioritāros biotopus varēsim uzturēt pa šo naudu, kas gan palīdz segt izdevumus, neko vairāk. Ja to nevarēs, mums būs jāmaksā sodanauda. Iespējams, šogad nevarēsim nopļaut visas pļavas, kuras ir bijušas pieteiktas. Jāpiebilst, ka pļavas tiek apsaimniekotas arī, pateicoties savvaļas govju ganāmpulkam – arī tas tiek uzturēts, un nepieciešamības gadījumā piepērkam klāt sienu.

***

Fakti

ĶNP

Aizsardzības kategorija: nacionālais parks, Natura 2000 teritorija, daļa teritorijas ietilpst starptautiskas nozīmes mitrājā Kaņiera ezers.

Administratīvais iedalījums: Jūrmalas pilsēta. Teritorija ietilpst arī Tukuma un Jelgavas rajonā.

Platība: 38 165 ha.

Dibināšanas gads: 1997.

Dabas vērtības:

Ķemeru nacionālais parks izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. Bioloģiski ļoti vērtīga teritorija.n

No Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapas.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu