Šobrīd visas pašvaldības izjūt līdzekļu samazinājumu, arī tās, kas uzskatītas par turīgām. Jūrmalā, ņemot vērā kredītierobežojumus, nākas atteikties no daudziem ieplānotiem projektiem un turpināt tikai iesāktos. Tāpat kā citviet, šo finansiālo lejupslīdi visasāk izjūt pilsētas privātie attīstītāji – viņiem kredītlīnijas vispār ir slēgtas. Līdz ar to darījumi un projekti sarukuši krītošā progresijā.
Arī Jūrmalas projektiem jāgaida labāki laiki (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jūrmalas pilsētas budžets, salīdzinot ar citu pašvaldību "kasi", vienmēr ir bijis krietni biezāks. Protams, ne gluži kā galvaspilsētai, tomēr pietiekami apjomīgs, lai ieplānotu vērienīgākus projektus un atļautos arī lielākus un dažkārt liekākus tēriņus, ko mazākas pašvaldības varbūt neatļautos. Šā gada budžets pilsētai ir 55,7 miljoni latu gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā, no tiem investīcijām paredzēti 3,9 miljoni (tas ir par 45% mazāk nekā pērn). Domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Urbanovičs teic, ka no minētās summas trīs miljoni aizies pašvaldības mājokļu programmai un 1,9 miljoni – remontiem. Arī tuvākajos gados attīstībai paredzētā nauda varētu saglabāties divu trīs miljonu robežās. Diemžēl vairāki projekti šajā ekonomiskajā režīmā būs jāatliek "uz labākiem laikiem".
Pērn iesākts daudz projektu
"Tāpat kā Rīgā, arī Jūrmalā lielākais pasūtītājs un investors ir tieši pašvaldība. Arī projektu attīstības jomā situācija Jūrmalā ir līdzīga kā Rīgā – tiek turpināti iesāktie projekti. Turklāt visu sarežģī tas, ka iepriekšējā gadā tika iesākti daudzi projekti, kas tiek turpināti šogad, piemēram, Turaidas iela, Pumpuru vidusskola, Slokas pamatskola, bērnudārzs Priedainē. Un tieši šis iemesls, ka no iepriekšējā gada bija liels pārpalikums piecu miljonu apmērā, lika presē izskanēt ziņai: re, kā Jūrmalai var būt tāds budžets – ieņēmumi pamazinās, bet izdevumi palielinās," skaidro Urbanovičs, piebilstot, ka šobrīd visos minētajos objektos notiek darbi un tie tuvojas beigām, izņemot vienā no tiem ir problēmas ar celtniekiem (firmai ir finansiālas grūtības turpināt darbus; tās radušās citu pasūtītāju maksātnespējas dēļ).
Domājot par nākotni, prioritāte pilsētā tiek dota izglītības un sociālajiem objektiem. Plāni, protams, bijuši daudz lielāki, nekā tie, ko var īstenot. Piemēram, bija plānota Pumpuru vidusskolas otrā kārta, Lielupes un Jaundubultu vidusskolu rekonstrukcija, tūlīt tiek pabeigta Ķemeru skolas un bērnudārza projektēšana (šis projekts ieildzis, "pateicoties" Valsts kultūrpieminekļu inspekcijas un Ķemeru iedzīvotāju iniciatīvai, līdz ar to viss bijis jāpārprojektē), bet, kur šobrīd ņemt līdzekļus, nav zināms. Tāpat "rindā stāv" Mājokļu programma – pašvaldības dzīvojamo māju celtniecība. "Diemžēl investīciju plānā (bez kredītobjektiem) ir paredzēta summa 3,9 miljoni: divi miljoni – jau minētajai Mājokļu programmai, 1,9 miljoni – kapitālajiem remontiem. Šie divi līdz trīs miljoni ir arī Jūrmalas kapacitāte tuvākajos gados. Tāpēc jāsaliek prioritātes, lemjot, kam dot priekšroku pēc tam, kad šogad tiks pabeigti iesāktie projekti. Jāņem vērā, ka aizņemšanās iespējas šobrīd pašvaldībām ir liegtas, līdz ar to ko prognozēt ir ļoti grūti. Viens ir skaidrs, ka ēkas ir jāatjauno, pretējā gadījumā pēc pāris gadiem tās var sabrukt, tāpēc puse summas, ļoti iespējams, arī turpmāk aizies skolām, bērnudārziem, kultūras un sociālajām iestādēm," teic domes priekšsēdētāja vietnieks.
Ielu rekonstrukcija jāatliek
Runājot par kredītsaistībām, tās domei ir tuvu atļautajām – 20% no pamatbudžeta (atskaitot kredītus un iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā) ieņēmumiem. "Bija laiks, kad Jūrmalā tika aktīvi ņemti kredīti, bet tagad pašvaldību aizņēmumi tiek ieskaitīti valsts deficīta formulā, tāpēc īpašas aktivitātes nevar veikt. Līdz ar to nākas atlikt ne tikai ēku atjaunošanu un celtniecību, bet arī tāda liela projekta īstenošanu kā Meierovica prospekta remonts (tas bija plānots kā loģisks turpinājums Rīgas–Lienes–Jomas ielas rekonstrukcijai). Tāpat ir ar projektu, kas ir izstrādāts Dubultu satiksmes mezglam, tā dēvētajam "pudeles kaklam" – kā būs ar tā realizāciju, grūti teikt. Lai arī ielu remonti būs jāatliek, tomēr skaidrs, ka bedrīšu lāpīšanai un grantēto ielu uzturēšanai līdzekļi noteikti jāparedz."
Pie atliekamajiem objektiem jāmin arī sen sāktais Slokas sporta komplekss, kura ietvaros bija paredzēts celt slēgtu multifunkcionālo halli. "Es neredzu nevienu finansēšanas iespēju, lai varētu to īstenot. Investīcijas tur ir nepieciešamas milzīgas. Piesaistīt privāto partneri arī ir ļoti grūti, jo diemžēl sporta hallē nekāds bizness neiznāk un nav arī garantēts (kā tas būtu, teiksim, bērnudārza gadījumā). Vai to halli apmeklēs pietiekami daudz ļaužu, lai būtu ienākumi? Diez vai uz to iespējams paļauties."
Privāto investoru aktivitātes apstājušās
Attiecībā uz privātajiem investoriem–attīstītājiem – viņiem jel ko plānot ir vēl sarežģītāk, jo bankas apturējušas kredītlīnijas nekustamo īpašumu attīstīšanai. Zaļā gaisma tiek dota vienīgi ražošanas un valsts/pašvaldības objektiem. "Šobrīd aktīvā viesnīcu–apartamentu ēku būvniecība ir apstājusies. Nekustamā īpašuma darījumi ir nelieli, pārsvarā savrupmājas. Tikai pāris no tiem var nodēvēt par unikāliem, jo mājas tiek pārdotas par miljonu vai pat diviem miljoniem latu, un nav skaidrs, kas tās par naudām un no kurienes," situāciju privāto darījumu jomā raksturo Urbanovičs.
Īpaša kustība nav jūtama arī jau esošajos tūrisma objektos, viesnīcās un dziednīcās, un tur, kur bija iesākta rekonstrukcija, darbi ir apstājušies. Piemēram, viesnīcai Liesma tiek meklēts investors (tur šobrīd sakarā ar Pumpuru skolas remontu ir izvietotas pirmās četras klases). Arī viesnīca Daina ir investīciju projekta piedāvājumā jau ilgāku laiku. "Vienīgi Ķemeru sanatorijā ir atsākti rekonstrukcijas darbi. Būtu labi, ja tos beidzot izdotos pabeigt. Jā, var visam piekrist: ka privatizācija un investors bija neveiksmīgs, bet vajadzīgs skatīties nākotnē un šo projektu atbalstīt," uzskata Jūrmalas domes pārstāvis.
No veiksmīgākiem, jau īstenotiem projektiem jāmin pieczvaigžņu kūrortviesnīca Baltic Beach hotel (tās īpašnieks ir ASV pilsonis Maikls Avrutins), kura spējusi piesaistīt lielu daļu tūristu un atpūtnieku. Tāpat arī pozitīvs piemērs ir viesnīca Jūrmala (īpašnieks Linstow Varner) – savulaik tās investori vēlējās ēku pārbūvēt par dzīvojamo māju, bet galu galā bija ar mieru īstenot viesnīcas projektu, kas arī ir devis pietiekami lielu artavu tūrisma jomā.
Slēpošanas trase kā sapņu objekts
Savulaik kā liels privāto investoru finansēts objekts tika plānots Vaivaru sporta centrs (bijušās sporta bāzes teritorijā), paredzot tam lielu līdzfinansējumu no Krievijas Tenisa federācijas puses. Taču teritorijai izstrādātais detālplāns tika apstrīdēts Satversmes tiesā, un tā šo plānu noraidīja. "Savā ziņā viss apstājās uz ilgāku laiku, tomēr, par laimi, šis projekts attīstās (visticamāk, par nerezidentu naudām) – gan mazākā apjomā – kā dzīvojamais rajons. Savukārt turpat blakus Vaivaros iecerētais atpūtas komplekss ar slēgto slēpošanas trasi nodēvējams par sapņu kalnu. Ja kāds to būtu īstenojis, tas būtu varoņdarbs. Tomēr plāns bija pārāk nereāls, dārgs un neticams. Bet, nenoliedzami, tas būtu labs projekts, kas piesaistītu gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotājus. Jāpiebilst, ka Ventspilī savulaik bija iecerēts izveidot šādu trasi, taču viņi bija izrēķinājuši: ja desmit kilometru rādiusā nedzīvo desmit miljoni cilvēku, tad tas bizness nav ienesīgs. Šādam kompleksam tomēr jāatrodas lielu metropoļu tuvumā.
Zināmā mērā šādu objektu var salīdzināt ar Akvaparku, ko īstenoja uzņēmēji, ieguldot šajā projektā savu naudu. Ieguvēji no tā bija visi, tai skaitā pilsēta, jo tūristu pieplūdums palielinājās un no caurlaižu nodevas iekasētā summa vien pieauga par 200 000 latu pirmajā gadā. Faktiski par caurlaidēm vien budžetā ir ienācis miljons latu. Šis objekts bija par iemeslu tam, ka Jūrmalā sākās mazo viesnīciņu būvniecība, jo Akvaparks piesaistīja lielu skaitu tūristu. Faktiski jau daudzi dzīvo, pateicoties šim objektam, jo liela daļa mazo viesnīciņu pārdod savus pakalpojumus kopā ar "parku".
Attiecībā uz šīm mazajām viesu mājām, kas tika uzbūvētas Jūrmalā, – nezinu, kas ar tām notiks ekonomiski sūrajos laikos. Manuprāt, liela daļa to pārtrauks darbību. Ja vēl te būtu kāds lielais objekts bez Akvaparka (kaut vai tā pati slēpošanas trase), varbūt vēl varētu piesaistīt interesentus pat šādos laikos un arī "mazie" izdzīvotu," teic Urbanovičs, uzsverot, ka visbūtiskākais šobrīd ir – lai bankas notic investoriem un pašvaldībai. "Diemžēl Jūrmalai traucē neveiksmīga politiskā situācija. Te jau gadiem ik pa mazam laiciņam mainās domes vadība. Tad nav ko brīnīties, ja naudas devēja attieksme ir tāda: Ko? Jūrmalas dome? Tas nu gan nebūs stabils darījums. Nu, labi, šis mērs parakstīs līgumu, bet, ja nu pēc laiciņa nomainās domes vadība, varbūt tā lauž līgumu, nosaucot iepriekšējo vadītāju par blēdi un krāpnieku. Kā lai uzticas tādai pašvaldībai un riskē?" retoriski vaicā domes priekšsēdētāja vietnieks.