Nodokļu paaugstināšana vai to ieviešana vienmēr ir jautājums, ko sabiedrība uztver ļoti sāpīgi. Jo īpaši krīzes laikā, kad iedzīvotāju maksātspēja strauji krītas, bet maksājumu nasta vis nesarūk, tieši pretēji – vēl smagāk gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem. Vēl nav rimis PVN ieviešanas "sāpju vilnis", kad pie nodokļu "debesīm" jau iezīmējies nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamo platību (NĪN).
Uz jautājumu par NĪN iespējamo ieviešanu Finanšu ministrija lakoniski atbild: "Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns paredz ar 2010. gadu paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāzi, atsakoties no vairākiem pastāvošajiem izņēmumiem." Šobrīd Finanšu ministrijas nodokļu politikas eksperti vērtējot iespējamos risinājumus, tomēr pirms konkrētu normu izstrādes (nodokļa likmes, piemērošana, administrēšana) nepieciešama arī atbilstoša jaunās valdības diskusija.
Šobrīd nekas konkrētāks arī netiek izpausts. Ir vien izskanējušas ziņas, ka, lūk, nodokli iekasēs pašvaldības un būs jāmaksā par "virsnormas" platību. Cik liela būs šī norma, vēl nav zināms. Šobrīd tā vidēji ir ap 25 kvadrātmetru uz cilvēku (Eiropā šis standarts ir ap 40 kvadrātmetriem). Kā tas viss "saspēlēsies" ar jau esošo nekustamā īpašuma nodokli (par zemi), nav skaidrs. Katrā ziņā diskusijām vielas pietiks – par to, cik, kam un par ko. Šāds maksājums, ja tas tiks ieviests, atsauksies arī uz nekustamā īpašuma tirgu, tāpēc Nedēļa vaicāja nekustamā īpašuma tirgū strādājošos izteikt savu viedokli par šāda nodokļa nepieciešamību.
Jāveido vienlīdzīgs sadarbības modelis
Starptautiskās nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma NAI Global pārstāvniecības Baltijas valstīs – NAI Baltics – direktors Valdis Ligers, uzsverot, ka krīzes laiks nav parasts valsts vēstures periods, teic: "Šeit nevar būt vieta šauras elites grupas interešu eksperimentiem. Lai Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns nekļūtu par ekonomikas iznīcināšanas plānu, ir pilnībā jānomaina valdības un ierēdņu pozīcija pret sabiedrību no "mēs lemsim, un jūs pildīsiet" uz vienlīdzīgu sadarbības modeli. Tas pilnībā attiecas arī uz jebkurām izmaiņām valsts nodokļu sistēmā. Uzskatu, ka šajā periodā valstī uz visu krīzes periodu (trim līdz pieciem gadi) jāveido nevis pa ministrijām izkaisīta, bet vienota Krīzes vadības ekspertu darba grupa, kuru vada valdības noteikts ministrs (premjers, ekonomikas vai finanšu) un kurā ar LĪDZVĒRTĪGU lēmumu pieņēmēju statusu piedalās nozaru EKSPERTI – pārstāvji ar reālu pieredzi no nozarēm, nevis politiķi vai to "šoferu dēli".
Tāpat man tagad jālieto Latvijā pašlaik tik modernais, bet ne vienmēr pareizā nozīmē un kontekstā lietotais vārds "sistēmisks/sistēma" utt. Visi krīzes risinājumu jautājumi jāskata sistēmiskā sakarībā visās nozarēs un visā valsts funkciju izpildes un finanšu sistēmā kopumā. Būtiska šādas metodes sastāvdaļa ir jebkura lēmuma ietekmes izvērtēšana uz sistēmu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tāpat arī lēmumu izpildes konsekventa nodrošināšana ilgtermiņā ir būtiska krīzes vadības sastāvdaļa.
Nodokļu sistēma valstī ir viens to tiem valsts pārvaldes instrumentiem, ar ko var regulēt valsts ekonomisko attīstību, to stimulēt, bremzēt vai pat sagraut."
Ligers norāda, ka minētajai vienotajai darba grupai ir jānodefinē konkrētas nozares, kuras nodrošinātu izkļūšanu no ekonomiskās krīzes un valsts ekonomisko attīstību ilgtermiņā. Arī visu veidu prioritātes un atbalsta mehānismi jāparedz tieši šo nozaru attīstības atbalstīšanai jau šodien, un nevis ar dāvinātiem latiem, bet ar nozares attīstību veicinošām nodokļu atlaidēm saistītiem stimuliem un programmām.
"Uz nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamajai platībai šobrīd raugos pilnībā noliedzoši. Uzskatu, ka atkal tiek izrauts no konteksta viens nodoklis, neskatot visu valsts nodokļu sistēmu kopumā un nenosakot industriju attīstības prioritātes. Tāpat nav skaidra arī minētā nodokļa bāze," saka NAI Baltics direktors.
Jāprioritarizē nodokļi
Viņaprāt, valstī noteikti vajadzētu prioritarizēt nodokļus, kurus varētu palielināt gadījumā, ja citas iespējas sabalansēt budžetu būtu patiešām izsmeltas:
1. Akcīzes nodokli alkoholam, cigaretēm, dārgmetāliem.
2. Azartspēļu nodokli.
3. PVN – koriģēt saprātīgos apjomos, lai regulētu konkrētu preču grupu/pakalpojumu patēriņu (piemēram, 1. punktā minētajām precēm).
Arī galvenajam nodokļu aprēķināšanas un iekasēšanas principam vajadzētu būt godīgam pret uzņēmumu – veikts darījums, saņemta samaksa, jāmaksā nodoklis.
Tādējādi saprotams, ka visu veidu nodokļu avansa maksājumi (piemēram, UIN avansa maksājums) ir jāatceļ pilnībā, sākot jau ar tekošo gadu!
Tikai pēc tam vajadzētu ķerties pie tādiem nodokļiem, kā ar nekustamo īpašumu nozari saistītiem. Pašreizējā redakcijā plāns par minētā nodokļa piemērošanu tikai pasliktinās mazturīgo iedzīvotāju stāvokli, mazinās mājsaimniecību pirktspēju un nekādā veidā nestimulēs nozares vai Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Šo nodokli varētu ieviest tikai tad, kad valsts ekonomika būtu nostabilizēta un skaidri saskatāmas tās attīstības pazīmes. Krīzes situācijā ar piespiedu līdzekļiem nevar iegūt pozitīvu nodokļu ieņēmumu efektu arī īstermiņā.
"Apkopojot visu minēto, vēlos norādīt, ka krīzes apstākļos nedrīkst uzlikt papildu nodokļu slogu ne uzņēmējiem, ne mājsaimniecībām, bet ir jāveido reāli valsts attīstību stimulējoši scenāriji un tie konsekventi jāīsteno, tādējādi iegūstot lielāku un stabilu nodokļu ieņēmumu pieaugumu budžetā," ir pārliecināts Ligers.
Šobrīd to nevajag darīt
Starptautiskās nekustamā īpašuma asociācijas FIABCI LATVIA prezidente Milāna Skumbiņa teic, ka savā ziņā saprot Finanšu ministrijas vēlmi ieviest vēl papildu nodokļus mājsaimniecībām vai uzņēmumiem, lai uzlabotu valsts budžetu, kas nebūt nav spīdošs. Viņasprāt, šādus nodokļus tomēr var ieviest tikai tad, kad ekonomika ir augšupkāpjoša, nevis pašreizējos apstākļos, kad jau bez nodokļiem daudzām mājsaimniecībām klājas ļoti grūti. Pirms ko tādu dara, vajag rūpīgi izvērtēt, vai tas būs īstenojams. Jo izdomāt dažādus maksājumus nav problēma, sarežģītāk ir tos iekasēt. Un vai tikai galu galā neveidosies tāda situācija, kā tas ir ar PVN ieviešanu, kura iekasēšana nebūt neveicas tā, kā valdība to bija iecerējusi – un, kā rāda šābrīža dati, prognozes stipri atpaliek no reāli ievāktās summas. Kā iemeslu tam Skumbiņa min daļas uzņēmēju izvairīšanos no nodokļa maksāšanas (tas saistīts ar tā saukto pelēko naudu), kā arī to, ka daudzi ir vispār pārtraukuši uzņēmējdarbību.
"Ja tomēr nodoklis tiek ieviests, tas ir jādiferencē dažādām iedzīvotāju grupām. Skaidrs, ka šajā šā nodokļa maksātāju kategorijā nevajadzētu ietilpināt sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas. Turklāt svarīgi ir noteikt, cik tad liela dzīvojamā platība pienākas vienam cilvēkam (dažādās Eiropas valstīs šis lielums ir atšķirīgs). Iespējams, šādu nodokli var attiecināt uz pārāk lielām dzīvojamām platībām, ekskluzīviem dzīvokļiem. Un tomēr – šis nav īstais brīdis, jo maksātnespējas apjoms arvien pieaug. Pat tie, kas iepirkuši vairākus nekustamos īpašumus, ņemot hipotekāro kredītu, diez vai papildu esošajiem maksājumiem spēs vēl "pavilkt" nodokli. Katrā ziņā daudzi mēģinās apiet to – tas ir skaidrs," teic Skumbiņa.
Ieņēmumi nepalielināsies
SIA Balthaus mārketinga direktors Sergejs Volvenkins šāda nodokļa piemērošanu nodēvē par absurdu. "Kārtējo reizi tas parāda, ka daži politiķi joprojām nesaprot, kas notiek Latvijā, tai skaitā arī nekustamā īpašuma tirgū. Palielinot nekustamā īpašuma nodokli, ieņēmumi Valsts kasē paaugstināsies tikai un vienīgi uz papīra. Mēs jau redzējām, kā tas notika ar PVN likmes palielināšanu. Tas ir nepieļaujami, ka politiķi uzkāpj uz grābekļa daudzas reizes pēc kārtas un par viņu kļūdām maksā "ierindas" cilvēki." Viņaprāt, nekustamā īpašuma nodokli nedrīkst paaugstināt un politiķiem vajadzētu palīdzēt nozarei, nevis vēl vairāk sarežģīt situāciju tajā. Arī nodokļa diferenciācija nekādu būtisku ieņēmumu palielināšanu Valsts kasē pašlaik nedos. Lai politiķiem piedāvātu tādus "gudrus" valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas risinājumus, sākumā būtu vērts paanalizēt statistiskus datus par nekustamā īpašuma tirgu: dārgajā segmentā nenotiek darījumi tādos apjomos, lai to aplikšana ar nodokli varētu palīdzēt Latvijas ekonomikai.
Pašvaldības būtu ieguvējas
Savukārt SIA Latio valdes locekle, finanšu direktore Irita Cimdare nenoraida šāda nodokļa ieviešanu "kā šķiru". Viņa atgādina, ka dzīvojamās platības aplikšana ar NĪN bija iestrādāta likumā par nekustamā īpašuma nodokli jau vairākus gadus un neaplikšana bija kā atvieglojums pārejas periodā. Tā kā šā nodokļa atvieglojuma atcelšana šķita nepopulārs lēmums, to vairākkārt atlika. Viņasprāt, NĪN principā ir atbalstāms un pašvaldību budžetā tas dotu ieņēmumus, tikai šobrīd krīzes apstākļos atkal nav piemērots brīdis tā ieviešanai. "Šis nodoklis ir jāaprēķina no īpašuma (ēkas un zemes) kadastrālās vērtības. Turklāt par standarta vai nabadzīgākiem mājokļiem iedzīvotājiem maksājums varētu būt nebūtisks, par greznām savrupmājām ar lielāku vērtību sanāktu lielāks," uz diferenciācijas iespējām norāda Cimdare.