Rīgas pilsētas, ņemot vērā skarbos ekonomiskos apstākļus, samazinātais budžets ir skāris arī vairāku objektu atjaunošanu, remontus un būvniecību. Lielākoties tiek turpināts darbs pie jau iesāktajiem – galvenokārt tās ir izglītības iestādes –, taču vairākos "neiesāktajos" atjaunošanas un celtniecības plāni atlikti uz labākiem laikiem.
Rīgas domes (RD) Īpašuma departaments (ĪD) ir viens no lielākajiem pasūtītājiem valstī, taču arī ĪD ietekmē krīze un šā gada finansējums ir krietni mazāks nekā pērn (tomēr reālais cipars ir lielāks nekā tas, kas ir redzams uz papīra, jo klāt vēl summējas neapgūtie līdzekļi no pagājušā gada), skaidro ĪD direktora vietnieks Oļegs Burovs.
Būs "drausmīgi" liels cipars
Galvaspilsētā tiek īstenoti lielāki un mazāki projekti gan izglītības, gan kultūras jomās, bet sociālajā sektorā nekādi jauni objekti vai renovācija netiks uzsākta. Šomēnes ĪD plānojot izsludināt visus iepirkumus par visiem būvniecības darbiem, lai, kā piebilst Burovs, "nebūtu iespēja naudu atņemt un visu varētu savlaicīgi nomenedžēt".
Vislielākais apjoms ir tieši pirmajā sadaļā: skolas, bērnudārzi (b/d), sporta skolas un interešu izglītības iestādes – kopumā tie ir apmēram 330 objektu. Šobrīd ĪD veic to visu apsekošanu un izvērtēšanu, lai apkopotu informāciju par nepieciešamajiem remontdarbiem un noteiktu summu, kas vajadzīga to īstenošanai.
"Piektdien (20. martā) mēs uzsākam tehnisko apsekošanu visām skolām, un divu mēnešu laikā tas tiks izdarīts, pēc tam būs kārta sociālajiem objektiem, un tā gada laikā būs pilna informācija par ĪD datu bāzē esošajiem objektiem. Kad tas būs izdarīts, varēsim pateikt, cik vajadzīgs līdzekļu, lai sakārtotu visu pilsētas īpašumu," teic Burovs, pieļaujot, ka cipars būs "drausmīgi liels". Pēc šīs kopainas izveides deputātiem tikšot piedāvāts izlemt, kurus no visiem objektiem vajadzētu saglabāt Rīgas īpašumā un kurus labāk privatizēt. Iespējams, ka pilsētai būs jāsamazina savu funkciju īstenošana, bet to lai lemjot deputāti.
Uz jautājumu, vai tad šāda apsekošana nav veikta iepriekš, Burovs skaidro: ja šobrīd visi pilsētas objekti ir ĪD bilancē, tad savulaik tie bija dažādu departamentu valdījumā un bilancē – ieskaitot arī datu bāzi. Labu laiku visā šajā lietā nebija īstas sistēmas, un 2007. gadā nolemts datu bāzi atdot ĪD pārziņā. Burovs uzsver, ka šobrīd situācija ir daudz skaidrāka un šā gada laikā tiks līdz galam izdarīts vērtēšanas darbs katrā pašvaldības objektā.
Tipveida "produkti" ar tipveida defektiem
Attiecībā uz izglītības objektiem – būtisks esot ne tikai tehniskā stāvokļa izvērtējums, bet arī optimizācijas plāns, jo vairākas skolas (pārsvarā ar krievu mācību valodu) šobrīd stāv pustukšas. Kad šis plāns būs sagatavots, tiks pieņemts lēmums par ilgtermiņa investīcijām izglītības objektos uz 10–12 gadiem.
Izglītības iestādes pārsvarā (ap 90%) atrodas pašvaldībai piederošos īpašumos. Burovs uzskata, ka visas skolas vajadzētu pārvietot uz pašvaldībai piederošām ēkām, nevis maksāt milzīgu nomas naudu privātīpašniekiem. Tā tagad tiek remontēta ēka Kronvalda ielā 8, kur paredzēts izvietot divas mūzikas skolas – Jāzepa Mediņa un Rīgas 1. mūzikas vidusskolu (skolu kolektīvi gan ir pret šādu apvienošanu zem viena jumta), kuras šobrīd atrodas privātās ēkās. Taču ir daži objekti, teiksim, Raiņa vakara maiņas vidusskola, kura arī atrodas privātīpašnieka ēkā, bet kuru ir svarīgi saglabāt tieši pilsētas centrā, jo uz turieni brauc skolēni no visas pilsētas, skaidro ĪD direktora vietnieks.
Runājot par izglītības iestāžu tehnisko stāvokli – liela daļa no tām ir būvēta padomju laikā, 60.–70. gados, dažas 80. gados, kā visjaunāko var minēt Hanzas vidusskolu, kas celta 1993. gadā (taču jāteic, ka tehniskais stāvoklis tur ir krietni sliktāks nekā citviet). "Tie ir tipveida projekti, līdz ar to tajos ir tipveida defekti. Pirmais, ar ko sākām no 2001. gada, ir logu nomaiņa. Patlaban 90% b/d ir pilnībā nomainīti logi. Šogad tiek plānots to izdarīt vēl 11 b/d un vienai skolai. Pēc gada ir iecerēts pabeigt šos darbus b/d, bet skolās tas vēl turpināsies. Jāņem vērā, ka skolas tomēr ir lieli objekti, un, lai vienai ēkai ieliktu jaunus logus, jāieplāno ap 300 000 latu. Turklāt šim mērķim paredzētā summa ir samazināta trīskārt – no trim miljoniem pērn uz miljonu šogad. Tāpat pie lielajiem "tekošajiem" darbiem pieskaitāma kanalizāciju un ūdensvada tīklu nomaiņa b/d – tas arī tiek darīts kopš 2001. gada. No 154 b/d šie darbi nav veikti 59 – šogad to paredzēts izdarīt vēl 11 objektos. Tad paliek 48 – no tiem daļa ir jaunie renovētie b/d, vēl dažiem savulaik remontus organizēja Izglītības departaments. Līdz ar to pēc dažiem gadiem arī šī programma pilnībā tiks pabeigta," stāsta Burovs.
Virtuves, siltināšana un citi darbi
Pērn b/d tika sāktas vēl divas jaunas programmas. Pirmā no tām – virtuves pilna renovācija, kas šobrīd pabeigta piecās vietās. Par vēl pagājušā gada līdzekļiem ir plānoti darbi desmit virtuvēs, bet par šā gada – astoņās. Burovs teic, ka darbi paveikti ļoti labi – pat dažiem restorāniem nav tik labas tehnikas kā šajās vietās. Viņš noraida pārmetumus, ka tā ir naudas izšķērdēšana, – viss ticis izdarīts pārdomāti un atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām un Ministru kabineta noteikumiem.
Otra programma – fasāžu siltināšana (tam tiekot izmantota arī ES fondu nauda). Pērn tika nosiltināti seši b/d, šogad – septiņi. Pirmām kārtām tie ir b/d, kur ir diennakts grupas. Vēl ir arī paredzēta šuvju hermetizācija paneļtipa skolās. Diemžēl skolu siltināšana (tāpat kā logu nomaiņa) izmaksātu daudz vairāk, tāpēc priekšroka tiek dota b/d. "Gribu pieminēt arī ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanu, kas plānota 50 objektos, un elektroinstalācijas nomaiņu, bet tas tiek darīts tikai tur, kur situācija patiešām kritiska (jo pēc vadu nomaiņas lielas summas nākas tērēt tieši apdares atjaunošanai, un tādas naudas RD pašlaik nav).
Kā pēdējā programma šajā sektorā jāatzīmē teritorijas labiekārtošana ap izglītības iestādēm. To gan var plānot tikai tad, kad visi remontdarbi ēkā ir pabeigti. Šajā ziņā ir vairākas problēmas, teiksim – skolu teritorijas vispār nav iežogotas, bet b/d no padomju laikiem ir palikušas ļoti zemas sētas. Vajadzētu tātad normāli iežogot teritoriju, pēc tam b/d nomainīt nojumes, kuras daudzviet ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Tas pats jāsaka par celiņiem. Te jāmin arī teritoriju apgaismojums – līdzekļus šiem darbiem gribam novirzīt Rīgas gaismai, lai tā menedžē šo pasākumu," teic Burovs.
Divi "lielie" objekti
Atsevišķi ir jāmin Rīgas 2. vidusskolas renovācija, kuras īstenošanai līgumā paredzēti deviņi miljoni latu. "Savulaik skolas direktoram bija doma celt piebūvi skolas pagalmā, bet vēsturiskajam centram ir savi "uzstādījumi", tāpēc šo ieceri nevarēja īstenot. Bet arī pēc vēsturiskās ēkas renovācijas pabeigšanas šī būs vismodernākā skola ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Turklāt ir iecerēts izgaismot šīs ēkas fasādi un blakus esošos kokus – ne tikai ņemot vērā skaistuma, bet arī drošības apsvērumus. Darbi nav pārtraukti arī tā sauktajā Meža skolā, kas ir sarežģīts objekts, bet ceram nākamgad visu pabeigt," stāsta ĪD pārstāvis, piebilstot: kad darbi šajos būvobjektos būs galā, varēs domāt par nākamajiem. Piemēram, par b/d projektēšanu Mežaparkā. Tāpat vajadzētu renovēt b/d Stabu ielā. Šobrīd darbi notiek Vecmīlgrāvja b/d Blāzmiņa, kur būs vietas 200 bērniem. Martā paredzēts sludināt konkursu Viestura pr. 57 – šobrīd tur ir tukša ēka, kur iepriekš bija Kultūras vidusskolas sākumskola (tā kā tika ekspluatācijā nodota jaunā Kultūras vidusskola, šīs sākumskolas telpas tika atbrīvotas). Arī Valdeķu ielā plānots uzbūvēt b/d ar diviem peldbaseiniem. "Bet galvenais uzstādījums ir – sakārtot jau esošās ēkas. Ja tomēr būvēt jaunas, tad uz pilsētai piederošiem zemes gabaliem. Iespējams, dažas morāli novecojušas labāk nojaukt un to vietā uzbūvēt jaunas ēkas, turklāt lielākam skaitam bērnu," uzskata Burovs.
Burovs ar cerību skatās uz PPP (privātās partnerības) vai VPP (valsts un privātās partnerības) projektiem. Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, būs daudz vieglāk īstenot būvniecību. "Jo šobrīd situācija ir tāda – RD ir pasūtījumi, ir pieprasījums, bet nav līdzekļu. Celtniekiem ir potenciāls, ir resursi, bet nav pasūtījuma. Ja to visu apvieno, tas Latvijai varētu būt liels solis uz priekšu. (Igaunijā šādi uzbūvētas jau vairākas ēkas.)"
Mākslas muzejs iestrēgst
Savukārt kultūras sektora "ēdienkartē" ir četri lielākie objekti. "Kad sākām Nacionālā teātra (NT) renovāciju un piebūves celtniecību, ieviesām tādu pieeju – viens liels objekts un daži mazāki, teiksim, bibliotēka un mūzikas skola. Tā nu iznāca, ka visa nauda praktiski aizplūda uz vienu objektu, bet citiem neiznāca. Kad tika pabeigts šis lielais nams, bija doma ķerties pie Mākslas muzeja, pēc tam pie Ziemeļblāzmas un tad – Rīgas Krievu teātra (RKT). Galu galā sākām ar RKT, Mākslas muzejā darbi nesākās, jo radās diskusijas par piebūves nepieciešamību. Muzeju noteikti vajadzētu remontēt, jo kopš 1905. gada tur praktiski nekas nopietns nav darīts. Pirms kāda laika tika izremontētas kāpnes un ieejas durvis, un pērn uz valsts jubileju tika savestas kārtībā tualetes – tas arī viss.
2007. gadā kā pasūtītāji piedāvājām rīkot starptautisku metu konkursu, kā arī sadalīt darbus divās kārtās: pirmā – esošās ēkas renovācija, lifta izbūve un bēniņu sakārtošana, lai tos varētu izmantot kā papildu platību; otrā – jauna apjoma būvniecība (parka pusē vai uz Valdemāra ielas pusi). Bija plānots konkursa rīkošanai piešķirt 70 000 latu. Diemžēl pagājušā gada rudenī Finanšu komiteja šo priekšlikumu noraidīja. Tagad šā jautājuma risināšana ir apstājusies, un ne RD, ne ĪD nav ko atbildēt Mākslas muzeja vadībai, ko darīt tālāk," saka Burovs, atzīstot, ka, par laimi, RKT darbi notiek. Pirmām kārtām tika nojaukts tehnoloģiskais tornis, ko izbūvēja 60. gados un kas degradēja Vecrīgas ainavu. Savukārt iekštelpas ir kardināli pārveidotas, turklāt izplānots jauns apjoms, kuru varēs izmantot gan kā komerctelpas, gan daļēji teātra vajadzībām. Projektu izstrādājis birojs Grafx, kas bija arī NT projekta autors – šis birojs specializējas tieši teātra ēku rekonstrukcijā. Turklāt, ņemot vērā pieļautās kļūdas NT, tās tika labotas un izstrādāts ekonomisks risinājums.
Ir noslēgts līgums par 15,6 miljoniem latu ar būvfirmu RE & RE, ar kuras darbu RD esot ļoti apmierināta. Vēl gan trūkstot naudas mēbelēm, skaņas un gaismas aparatūrai – šā aprīkojuma iegādei RD vēlētos saņemt no valsts līdzfinansējumu. Visus darbus ir paredzēts pabeigt nākamgad jūlijā, lai teātris 126. sezonu var sākt jaunās telpās. Eksperti uzskata, ka pēc projekta pabeigšanas šis teātris savā kategorijā (līdz 500 vietām) būs starp labākajiem Eiropā.
Ziemeļblāzma – nākotnes sapnis
Vēl viens liels objekts ir kultūras nams Ziemeļblāzma, ko RD pārņēma no Valsts nekustamajiem īpašumiem un kas ir ļoti sliktā stāvoklī. "Pērn tika uzsākta projektēšana, ar to veicas diezgan grūti un ilgi, jo tas ir kultūras piemineklis, turklāt tur jāievēro pulka dažādu noteikumu. Projekta izmaksas paredzamas lielas – tie varētu būt apmēram 15 miljoni latu. Par līdzekļiem gan tagad ir grūti spriest, bet skaidrs, ka viss notiks pa kārtām. Jāņem vērā, ka liela summa vajadzīga arī teritorijas, kas aizņem 55 000 kvadrātmetru, sakārtošanai," stāsta ĪD pārstāvis, piebilstot, ka, viņaprāt, šo ēku pēc renovācijas varētu izmantot ne tikai kā kultūras centru, bet arī kā prezidenta reprezentācijas telpas.
Kā pēdējais lielais kultūras objekts jāmin Latgales multifunkcionālā kultūras un mākslas centra un autostāvvietu Park & Ride projektēšana. Pērn izstrādātais metu konkurss atzīts par labāko piedāvājumu – konkursā uzvarēja jau minētais projektēšanas birojs Grafx. "ĪD vasarā nesaņēma atļauju no Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) līguma slēgšanai un iepirkuma procedūras uzsākšanai. Kad visu šo situāciju izvērtēja citas domes institūcijas un neatkarīgie speciālisti, kā arī IUB, tika konstatēts, ka iepirkuma procedūrā nav notikuši nekādi pārkāpumi, un ĪD saņēma atļauju slēgt līgumu pagājušā gada novembrī.
Pagājušajā nedēļā ir saņemts arhitektūras plānošanas uzdevums par Park & Ride (tas būs pirmais šāds projekts Rīgā) projektēšanu, kur paredzēta auto novietne 1200 automašīnām. Kāda ir situācija? Šis projekts ir sadalīts divās daļās: vienā – kultūras centrs, otrā – stāvvietas. Ar stāvvietu būvniecību nekādu problēmu nav, bet kultūras centram paredzētā zemes gabala izmantošanas mērķis ir dabas pamatne, līdz ar to tur nevar neko būvēt. Tagad šī teritorija tiek plānota kā jauktas apbūves zona. Kad tiks pieņemtas izmaiņas attīstības plānā, varēs saņemt plānošanas uzdevumu. Ja zonējuma izmaiņas netiks pieņemtas, atteiksimies no šā centra būvniecības. Vispār uzskatu, ka sākotnēji vajadzētu tomēr tikt galā ar Ziemeļblāzmu, kā jau teicu – sakārtot esošos īpašumus," uzsver Burovs.
Runājot par sociālo un labklājības jomu, ĪD pārstāvis teic, ka jauni objekti nav plānoti. Bija paredzēts projektēt sociālo māju Bolderājā, tomēr, mainot budžetu, šai ēkai finansējums vairs nav paredzēts.