Taksometru pakalpojumi ir viena no tām jomām, kur jau gadiem nav kārtības un klientu krāpšana nebūt nav sporādiska parādība. Un nav jau nekāda brīnuma, jo nozarē "spēlētāju" ir daudz – Rīgā vien 78 licencētas firmas un 1692 taksometri. Ņemot vērā šādu daudzumu, viena no lielākajām problēmām ir kvalificētu taksometru vadītāju trūkums.
Ne tikai parastajiem mirstīgajiem dažkārt gadās izjust uz savas ādas taksistu patvaļu, arī Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic šefam pēc saskares ar negodīgiem šīs nozares pārstāvjiem sirds bija tik pilna, ka šā mēneša sākumā mudināja rakstīt vēstuli Rīgas domes Satiksmes departamentam ar aicinājumu cīnīties ar negodīgajām taksometru firmām.
Kā to izdarīt? Risinājums varētu būt taksometru vadītāju licencēšana, kas ļautu palielināt profesionālu darbinieku skaitu, uzskata Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas (LVTNDDO) priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Ignatjevs, piebilstot, ka šobrīd šādu vadītāju katastrofāli trūkst.
Kontrole nelīdz
Lai gan ik dienu taksometrus uzrauga dažādi atbildīgie dienesti – Rīgas domes (RD) Kontroles dienests, Ceļu policija (CP), Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts darba inspekcija –, tomēr šābrīža situāciju tas praktiski neuzlabo. Turklāt traucē arī tas, ka ir vairāki noteikumi, ko pieņēmis Ministru kabinets attiecībā uz šo nozari, un tie ir pretrunā cits ar citu, norāda Ignatjevs.
Arī pašreizējā sistēma, ka licence par pārkāpumiem tiek atņemta taksometru pārvadājumu firmai, nav atbalstāma. Tādējādi viena neapzinīga darbinieka dēļ cieš viss kolektīvs, firmai tiek nodarīti tādi zaudējumi, kam var sekot firmas slēgšana un darbinieku atlaišana. Ja katram taksistam būtu savs "sertifikāts", cilvēks justu atbildību par savu rīcību. Protams, lai to izdarītu, nepieciešams izveidot mācību programmas, kursus un eksāmenus. Lai arī tas nozīmē papildu izdevumus, taču tas būtu liels ieguvums visiem, ir pārliecināts LVTNDDO pārstāvis, piebilstot, ka sadarbībā ar Latvijas viesnīcu un restorānu asociāciju tapusi kvalitātes zīme Taxi Quality, kas tiek piešķirta tām kompānijām, kuras atbilst visām nolikuma prasībām un normām. Šobrīd tādu zīmi ir saņēmušas divas taksometru firmas, bet vēl trīs pretendē uz to.
Obligāti vajadzīgs čeks
Patlaban visiem uzņēmējiem ir izdots rīkojums – vadītājam par braucienu obligāti jādod klientam čeks. Un tomēr tas netiek vienmēr izdarīts, jo dažam šoferim ir slinkums, dažam vēl kādas atrunas. Tā kā arī firmas vadība uz to piever acis, tādi gadījumi joprojām pastāv.
Ignatjevs min trīs taksometru "lietošanas" noteikumus: izmantot licencētas firmas pakalpojumus, obligāti ņemt čeku (konflikta gadījumā tas ir pierādījums, ka brauciens ir bijis) un izsaukt taksi caur dispečerdienestu (tas būs lētāk, un telefona numurs tiek fiksēts, kas arī ir apliecinājums tam, ka brauciens bija pieteikts konkrētajai kompānijai). Neskaidrību gadījumos ir labi, ja kompānijas mašīnas ir aprīkotas ar GPS sistēmu – tādējādi var izsekot visam braucienam un noskaidrot, kāds bijis tā maršruts. Pašlaik tirgū darbojas trīs kompānijas, kuras ir aprīkotas ar šo sistēmu.
Tāpat svarīgi no klienta puses, lai viņš par iebildumiem ziņotu firmas vadībai. Starp citu, arī nolikumā kā viens no noteikumiem kvalitatīvai apkalpošanai ir reaģēšana uz sūdzībām. Un, ja izrādās, ka klientam tiešām bijusi taisnība (ir jau ne mazums gadījumu, kad paši klienti ir negodīgi – nemaksā un aizbēg) un taksometra vadītājs, teiksim, nepareizi noteicis cenu par braucienu, kompānija atdod visu ceļa naudu un izsniedz dāvanu karti kā morālu kompensējumu, skaidro Ignatjevs.
Cenu var "torpedēt"
Lai apietu likumu ar līkumu, tiek praktizēta šāda "inovācija" (un jaunās IT tehnoloģijas to atļauj) – starp taksometra skaitītāju un spidometru tiek ievietota elektroniska ierīce, ko taksistu žargonā sauc par torpēdu, un tā labo skaitītāja rādītājus, "kā vajag". To var ieslēgt gan mehāniski, gan elektroniski (pults var atrasties šoferim kabatā, līdz ar to var nemanot ieslēgt, kad nepieciešams). Diemžēl RD kontroles dienests un VID netiek galā ne ar "torpēdistiem", ne arī ar tiem, kas brauc bez licences – aptuveni 20% tirgus aizņem tieši šādi pakalpojumu sniedzēji, noplāta rokas uzņēmējs.
"Lai kļūtu par "neatkarīgo" taksistu, vienkārši jānopērk Rumbulā par pieciem latiem zaļā signāllampiņa, jāieliek logā un jābrauc. Jāteic, kādreiz tādu bija mazāk, jo 90. gados CP ļoti rūpīgi sekoja tam līdzi un uzlika sodus līdz pat 500 latiem, un, ja noķēra vēlreiz, konfiscēja auto. Līdz ar to šāda pašdarbība ātri beidzās un visi brauktgribētāji iegādājās licences. Bet šobrīd atkal zeļ patvaļa, un CP atkal būtu darbs, kas atmaksātos, jo tā nauda, ko nesamaksā par licencēm, arī rada zināmu robu budžetā. RD Kontroles dienests un VID nevar apturēt Rīgas taksistus, to var izdarīt CP, kurai ir tiesības apturēt mašīnu ar zaļu gaismu logā un baltiem numuriem, bet bez plafona. Starp citu, vienai firmai šomēnes tikai apturēta licence, taču gribētos, lai vēl rūpīgāk tiktu pasekots līdzi tirgus spēlētājiem."
Mežonīgais tirgus
Vispār jau šajā tirgū noturēties nav viegli, jo noteikumi ir mežonīgi, nevis civilizēti, tāpēc lielā mērā palīdz profesionalitāte un spēja strādāt ar klientiem, atzīst Ignatjevs. Šābrīža ekonomiskajos apstākļos lielo, vidējo un mazo pakalpojuma sniedzēju sektorā pērn un šogad parādās šādas tendences: lielajām kompānijām tirgus samazinājies par 20%, vidējām – jau par 38%, mazajām – par 57%, pārējiem – par 35%. Tā ka krīzes apstākļos klienti vairāk dod priekšroku lielajām firmām. Kāpēc? "Lūk, "mazie" bieži it kā reklamējas: brauciet ar mums, mums tarifs ir 30 santīmu par kilometru, bet, ieslēdzot "torpēdu", summa galu galā iznāk lielāka, nekā braucot it kā par lielāku tarifu. Un ja vēl paskatās, kādas ir dažu firmu mašīnas – cik vecas un kādā tehniskā kārtībā... Tāpēc klientam ieteiktu – izmēģiniet vairākas kompānijas un salīdziniet čekus."
Ir jautājumi, kurus taksometru uzņēmumi spēj atrisināt saviem spēkiem, savstarpēji vienojoties, bet ir arī sarežģītākas lietas. Piemēram, šoferu sodi. Tie atnāk līdz kompānijas vadībai ar nokavēšanos (30 dienu amplitūdā). "Tātad, ja šoferis uzraksta atlūgumu un aiziet no firmas, tad tikai pēc mēneša uzzinu, ka "uz viņa mašīnas" ir 100 latu sods. Tie firmai ir zaudējumi, kurus nevar piedzīt no vainīgā. Šāda problēma ir visiem šajā jomā strādājošajiem. Diemžēl šāds pārkāpējs no tirgus neaiziet un turpina savu "melno" darbu. Mēs gribam, lai šādi krāpnieki tiktu izslēgti no šīs nozares. Ja ar vietējiem klientiem tā ir pusproblēma, jo viņi zina cenas un zina, kur sūdzēties, tad ārzemnieki taču neko nezina, un negodīga rīcība var kaitēt ne tikai taksometra firmai, bet valstij kopumā," uzsver Ignatjevs, norādot, ka, papētot situāciju šajā jomā, nācies atzīt, ka tūrisma sezonai šobrīd gatavas ir tikai sešas firmas (tas ir ap pustūkstoti braucamo).
***
Viedokļi
Satiksmes ministrija (SM):
"Ideja par taksometru vadītāju sertificēšanu nav jauna – jau 2006. gadā, saņemot priekšlikumus par šoferu sertificēšanu, SM izstrādāja noteikumus, sertifikācijas prasības mācībām un eksaminācijai, kā arī deleģējumu likumā, lai tādējādi būtu iespējas šādus noteikumus izdot. Tomēr Tieslietu un Ekonomikas ministrija neatbalstīja šo noteikumu projektu, savus iebildumus pamatojot ar to, ka nepastāv nekādu ES ārējo prasību šādām normām. SM gan panāca atbalstu idejai, ka par taksometra šoferi drīkst kļūt autovadītājs ar B kategorijas apliecību, kura braukšanas stāžs ir vismaz trīs gadi.
SM regulāri rīko sanāksmes par taksometru pakalpojumu kvalitāti, pieaicinot gan nozares speciālistus, gan nevalstiskās organizācijas, gan darba devēju un ņēmēju pārstāvošās institūcijas. Pēdējā sanāksmē 3. martā tās dalībnieki vienojās, ka ir jāapsver priekšlikums par taksometru vadītāju sertificēšanas (apmācības) funkciju deleģēšanu licences izsniedzējinstitūcijām vai nevalstiskajām organizācijām, jo budžeta deficīta apstākļos radīt valstisku apmācību institūciju ir nesaimnieciski.
Jāatzīmē, ka sertifikāts, kas kalpo par apliecinājumu, ka attiecīgais vadītājs ir ieguvis profesionālās zināšanas taksometra vadīšanā, krāpšanas gadījumus nemazinās – tas ir atkarīgs no vadītāja godprātības un disciplīnas uzņēmumā, kurā viņš strādā.
Lai ietekmētu negodīgo šoferu rīcību, SM ierosina veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot augstākas soda sankcijas par taksometru vadītāju veiktajiem likumpārkāpumiem."
RD Satiksmes departaments:
"RD Satiksmes departaments uzskata, ka taksometru vadītāju sertifikācija būtu būtisks solis taksometru pakalpojumu uzlabošanai un arī šīs jomas sakārtošanai. Ar šādas sistēmas palīdzību pārvadātājam, lemjot par jauna darbinieka pieņemšanu darbā, būtu pieejama visa informācija par potenciālā darbinieka iepriekšējo profesionālo darbību – vai ir saņemtas sūdzības par klientu krāpšanu, vai un kādi bijuši Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, vai vadītājs nav veicis pasažieru pārvadājumus dzērumā. Tādējādi ar taksometru vadītāju sertifikācijas palīdzību varētu veicināt arī katra taksometra vadītāja personisku godprātību un ieinteresētību sniegt klientam kvalitatīvu pakalpojumu.
Saeimas Tautsaimniecības komisija šos RD Satiksmes departamenta priekšlikumus neatbalstīja.
2008. gada decembrī RD Satiksmes departaments nosūtīja Ekonomikas ministrijai priekšlikumu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, lai valsts normatīvajos aktos būtu noteikta juridiska atbildība servisa dienestiem par braukšanas tarifu ieprogrammēšanu vieglo taksometru skaitītājos, kas neatbilst pašvaldībā apstiprinātajiem.
Proti, šobrīd servisa dienesti, kas veic braukšanas tarifu ieprogrammēšanu taksometru skaitītājos, nav atbildīgi par to, kādi tarifi tiek ieprogrammēti. Tā rezultātā taksometra vadītājs pēc licences saņemšanas var doties uz šādu servisa dienestu un "ielikt" skaitītājā jebkādus braukšanas tarifus.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pašvaldības kontroles dienests nav tiesīgs veikt skaitītāja kontroles braucienus un pārbaudīt skaitītāja darbību. Šādu pārbaudi ir tiesīgs izdarīt VID un Ekonomikas policija. Tāpēc līdz šim RD Satiksmes departamenta Kontroles dienests veica kopīgus pārbaudes reidus ar VID. 2009. gada februārī departaments saņēma vēstuli, kurā VID informē, ka 2009. gadā iestādei netika piešķirts finansējums pakalpojumu sniegšanas kontroles pasākumu veikšanai un VID nevarēs piedalīties kontroles pasākumos sadarbībā ar RD Satiksmes departamenta Kontroles dienestu.