Pagājušonedēļ Ministru kabinets akceptēja Publiskās un privātās partnerības likumprojektu, kas pēc tā apstiprināšanas Saeimā varētu reāli sākt darboties šā gada oktobrī. Vai tas sakustinās ledu šajā jomā un ļaus īstenot lielākus projektus, Nedēļa vaicāja likumprojekta izstrādātājiem.
Vai publiskā–privātā partnerība sakustēsies? (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms šā likuma stāšanās spēkā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus bija iespējams īstenot, pamatojoties uz Koncesiju likumu un Publiskā iepirkuma likumu. Tomēr jāteic, ka līdz šim "sistēma" īpaši nedarbojās – par to liecina arī Koncesiju reģistrā fiksētie 15 nelielie koncesiju līgumi, no kuriem vairāk izceļama būtu Ogres mākslas skolas renovācija un četru bērnudārzu būvniecība.
Pieprasījums pēc šādiem projektiem ir, tai skaitā infrastruktūras uzlabošanas jomā, piemēram, šādā veidā ir iecerēts īstenot Rīgas apvedceļš–Sēnīte rekonstrukciju, izveidot Rīgas Ziemeļu transporta koridoru, uzbūvēt trīs piecstāvu dzīvojamās mājas ar 150 dzīvokļiem Salaspilī, veikt centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju un sniegt siltumapgādes pakalpojumus Jēkabpilī.
Tomēr arī likumprojekta izstrādātāji atzīst, ka likums "skatās nākotnē", jo šābrīža ekonomiskā situācija nav labvēlīga šādu lielu projektu īstenošanai. Vai šo likumu vajadzēja iedarbināt jau "treknajos gados", esot apšaubāmi, jo tad tie sākotnēji, iespējams, būtu "aizgājuši", bet vai tie nebūtu iestrēguši – uz šo jautājumu ir grūti atbildēt.
Līdzšinējie projekti – niecīgi
Likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs, Iepirkumu uzraudzības biroja priekšnieks Andrejs Tiknuss piekrīt, ka tie projekti, kas līdz šim brīdim ir īstenoti, ir visai niecīgi, tāpēc cerams, ka šis likumprojekts dos stimulu lielajiem PPP projektiem. "Diemžēl 2000. gadā pieņemtais Koncesiju likums nestrādā, jo tas koncesijā resursus paredz nodot no valsts vai pašvaldību, bet ne no valsts institūciju puses. Savukārt Publisko iepirkumu likums (tam arī bijuši divi grozījumi) paredz, ka ilgtermiņa līgumu līdz 30 gadiem var slēgt ar Ministru kabineta (MK) lēmumu, un tas nav liels stimuls uzņēmējiem. Tagad birokrātija tiks samazināta, bet procedūra ir atrunāta ļoti precīzi," teic Tiknuss, piebilstot, ka MK pirms likumprojekta akceptēšanas izskanējušas šaubas, vai tikai katru projektu nevajadzēs apstiprināt ar MK lēmumu. Šoreiz tas paredz, ka valsts pusi pārstāv MK, pašvaldību – pašvaldības, bet no valstij piederošo sabiedrību puses par to atbild akciju turētājs.
Saprotams, ka pašreizējais ekonomiskais kritums iespaidos šo jomu, taču likums ir vērsts uz nākotni. "Jāņem vērā, ka ekonomikas attīstība notiek pa sinusoīdu un pašreizējam kritumam sekos kāpums. Manuprāt, ar laiku noteikti sāks virzīties uz priekšu arī tie lielie projekti, kuros bija plānots izmantot PPP (par Rīgas apvedceļa–Sēnītes rekonstrukcijas projektu vairāki ārvalstu partneri ir izrādījuši interesi)."
Izstrādāti strikti kritēriji
MK apstiprinātā likumprojekta, kas tālāk tiks virzīts uz Saeimu, priekšvēsture ir tāda: savulaik izstrādāto Koncesiju likumu Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā pirmajā lasījumā Saeimā akceptēja, bet, gatavojot otrajam lasījumam, Tautsaimniecības komisija to atgrieza valdībai, argumentējot, ka šis jautājums nav tikai par koncesijām, bet daudz plašāks. Tiknuss uzsver, ka tagad Koncesiju likumprojekts ir ne tikai papildināts, bet faktiski izstrādāts no jauna, jo "koncesija ir tikai daļa no PPP iespējām". Darba grupā esot apvienoti spēki no dažādām institūcijām un organizācijām, kas 48 sēžu kopgarumā izstrādājuši likumprojektu, kurš sastāv no četrām daļām: vispārējā (definīcijas, pamatprocesi); koncesiju procedūras; līgumu noslēgšana, izmaiņas, pārtraukšana, finansētāju loma un tiesības; institucionālā partnerība, tas ir – kopuzņēmumu dibināšana un to darbības reglamentācija.
"Pirmais galvenais pamatkritērijs PPP projektos ir risku sadales jautājums: cik no tā uzņemas publiskais, cik – privātais partneris. Otrs – ļoti strikti ir atrunāta PPP projektu uzsākšanas kārtība, proti – publiskais partneris iesniedz finanšu ekonomiskos aprēķinus, kurus analizē Finanšu ministrija (līdz šim tas bija EM pārziņā) un dod savu atzinumu, kā šis projekts varētu ietekmēt ilgtermiņa saistības un konsolidēto budžetu, un tikai pēc tam tiek pieņemts lēmums par projekta uzsākšanu. Trešais – uzraudzības institūcija dos atzinumu par realizējamiem projektiem, sekos projekta īstenošanas gaitai (projekta vadītājam katru gadu šai institūcijai vajadzēs sniegt pārskatu par projekta attīstību) un nepieciešamības gadījumā tai būs tiesības apturēt projektu. Tāpat šī institūcija paredzēta kā konsultatīvs centrs, kas palīdzēs izstrādāt projektus, finanšu ekonomiskos aprēķinus.
Darba grupa, apzinoties, ka šobrīd kādu jaunu iestādi veidot būtu visai sarežģīti, ieteikusi valdībai izmantot Privatizācijas aģentūras (PA) pakalpojumus (ņemot vērā, ka tās darba apjoms samazinās, jo privatizācija iet uz beigām), jo PA darbojas kvalificēti darbinieki, kas nodarbojas ar pēcprivatizācijas līguma kontroli, tāpat ir uzkrāts privatizācijas rezerves fonds, kas nodrošinātu sākotnējo finansējumu," par būtiskajiem jaunievedumiem likumprojektā stāsta darba grupas vadītājs.
Būs nepieciešami komentāri un skaidrojumi
Tiknuss atzīst, ka viegli izprotams šis likums noteikti nebūs, gan piebilstot, ka "mēģinājām salikt visu pa plauktiņiem". Viņš pieļauj, ka pie šā likuma būs nepieciešami komentāri un tos sniegt vajadzēs projektus uzraugošajai institūcijai (iespējams, PA). Šādā veidā varēs novērst dažādu interpretāciju rašanos, no kā bijās pretendenti uz šiem projektiem.
Lai gan likumprojekts ir izstrādāts, darāmā vēl ir ļoti daudz, jo likumprojektā ir paredzēts deleģēt MK izstrādāt sešus dažādu veidu noteikumus un citu normatīvo aktu izmaiņas, tai skaitā likumu (kopumā 14, kas var skart šo likumprojektu). Paredzams, ka likums varētu stāties spēkā šā gada 1. oktobrī – vēl jo vairāk tāpēc, ka saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju ir ierakstīts: "VPP likums jāpieņem pirms jebkādu lielu VPP projektu uzņemšanās, papildus tiem projektiem, kas uzsākti līdz pagājušā gada beigām." Šobrīd EM ir iztulkojusi likumprojektu un aizsūtījusi to uz Starptautisko Valūtas fondu.
Darba grupas vadītājs attiecībā uz citu valstu pieredzi teic: daudzas valstis ir izmantojušas gatavu un īsu "modeli" – Eiropas direktīvu, taču Latvija gājusi savu ceļu. "Bieži kā piemērs tiek minēta Lielbritānija, taču jāteic, ka nebūt ne visi viņu īstenotie projekti ir veiksmīgi. Paredzot, ka tad, kad pie mums tiks uzsākta PPP, arī mums viss simtprocentīgi neizdosies, likumprojektā šādus jautājumus esam noteikuši – kas šādās situācijās būtu darāms.
Mēs, piemēram, iestrādājām step in noteikumu, kas paredz finansētāja iejaukšanās tiesības, un tas nevienā ES valstu likumā nav atrunāts. Varbūt mēs varam būt pirmie šajā jomā un kāds var pārņemt mūsu pieredzi. Bet – kā tas darbosies, pašlaik ir grūti pateikt.
***
Viedokļi
Guntars Polis, PPP asociācijas izpilddirektors:
"Lai gan PPP likumprojekts pirmajā brīdī izskatās "smags", tomēr tas ir ļoti līdzīgs un nav sarežģītāks par Publisko iepirkumu likumu.
Likumprojekts aptver gandrīz visus tos problēmjautājumus, uz kuriem mēs norādījām pie tā iepriekšējo redakciju apspriešanas. Tas ir sagatavots augstā profesionālā līmenī. Jau tapšanas gaitā tas tika saskaņots ar publisko, privāto, kā arī nevalstisko sektoru.
Tā pieņemšanu noteikti nevajadzētu vilcināt, it sevišķi pašreizējās ekonomiskās situācijas apstākļos.
Esam gandarīti, ka likumprojekts paredz iepirkuma procesa pārraudzību no IUB puses un PPP kompetences centra izveidošanu publiskajam sektoram."
Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors:
"Publiskās un privātās partnerības likumprojekts sniedz skaidrākus spēles noteikumus gan publiskajam, gan privātajam partnerim. Tas pasargā privāto partneri no iesaistīšanās nekvalitatīvi sagatavotā un nepārdomātā projektā.
Likumā ir iekļauts konkursa dialogs, ko šobrīd sagaida gan privātie partneri, gan pašvaldības, taču prakse rādīs, vai šīs cerības attaisnosies, jo valstīs, kur šāda procedūra ir jau ieviesta, bieži vien rodas procedūras organizēšanas grūtības, ņemot vērā caurspīdīguma, vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principus."
Sandra Štokenberga, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Juridiskās komitejas vadītāja:
"Veidojot likumprojektu, tika meklēts visoptimālākais variants, kā finansētāja iejaukšanās procesu likumā regulēt tādā veidā, lai tas būtu piemērots, gan realizējot valsts tautsaimniecībai nozīmīgus ievērojama apjoma publiskās un privātās partnerības projektus, gan arī nesalīdzināmi mazākus lokālas nozīmes objektus. Tomēr vienīgi pēc likuma pieņemšanas tā galīgajā redakcijā un pirmajiem praktiskajiem soļiem būs iespējams novērtēt, cik lielā mērā tā normas spēj nodrošināt finansētāja interešu pienācīgu aizsardzību.